Santa Raita //Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
«Ja sākumā, tikko ienākot teātrī, bija emocionāli grūti – jo nebija daudz darba, līdz ar to arī finansiālā situācija nebija spoža, un pat likās, ko es te vispār daru, tad šī sezona teātrī iesākusies ar ļoti lielu slodzi,» saka Dailes teātra aktieris Artūrs Dīcis. Viņam piektdien pirmizrāde – režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudētajā trakulīgajā izrādē Šeipings, kas ir amerikāņu dramaturga, teātra un kino režisora Nila Labuta mūsdienu versija par to, kā Ieva pavedina Ādamu.
Kad Ādams satiek Ievu, viņa dzīve mainās pavisam negaidītā veidā. Neveiklais neveiksminieks un pašpārliecinātā, pievilcīgā mākslas studente ir savādi nesaderīgs pāris. Mazā universitātes pilsētiņā neatšķetināmā kamolā emocionāli un romantiski savijas kopā četru jaunu cilvēku dzīves.
Ko cilvēks ir gatavs darīt mīlestības dēļ? Kurā brīdī radīšana kļūst par manipulāciju? Atbildes uz šiem jautājumiem līdzās Ādamam Artūram Dīcim izrādē palīdzēs meklēt arī Elīna Dzelme vai Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dārta Daneviča vai Ieva Segliņa un Gints Andžāns. Izrādes scenogrāfiju veidojis Kristians Brekte, kostīmus – Ilze Vītoliņa, horeogrāfiju – Inga Krasovska. Līdz 14 gadiem skatīties nav ieteicams.
Pirmoreiz iemīlējies
«Kas ir Ādams? Es esmu pats sev to noformulējis: viņš ir cilvēks, kurš dzīvo savu suverēnu dzīvi, nevienu netraucē un neviens viņu lāgā pat nepamana. Un tad viņš pirmoreiz dzīvē iemīlas... Jā, kā jebkurš stāsts, arī šis ir par mīlestību. Un par mākslu. Mēs spēlējamies ar moderno mākslu un mīlestību, un izrādes laikā katrs priekš sevis saprotam, cik tālu esam gatavi iet mākslas un mīlestības dēļ,» stāsta Ādama lomas atveidotājs Artūrs Dīcis.
Taujāts, vai viņam pašam dzīvē ir bijusi iespēja sevi pārbaudīt, cik tālu viņš gatavs iet mākslas, un cik tālu – mīlestības dēļ, aktieris atteic, ka mākslas dēļ laikam tomēr nebūtu gatavs iet uz visu. «Man gan vēl ir grūti to saprast, jo esmu pašā sākumposmā,» aktieris piebilst. Arī mīlestība Artūram Dīcim līdz šim nav uzlikusi nekādus lielus pārbaudījumus, lai viņš spētu aptvert, cik tālu tās dēļ ir gatavs iet. «Man vēl nav bijis jāuzdod sev šāds jautājums. Un es domāju, ka tas ir labi, ka mīlestība sniedz tikai pozitīvas emocijas, ka nejūtu nekādus mīnusus. Jo, patiesībā, ikviens jau labprātāk gribētu izslīdēt cauri lieliem pārbaudījumiem. Jā, iespējams, šāda veida pārdzīvojumi varētu būt ļoti skaista pieredze, kas teātrī varētu noderēt, bet... tie var nest arī daudz negatīva,» domā aktieris. «Tāpēc man nav nekādu iebildumu baudīt mīlestību, kurā viss ir kārtībā!» viņš priecīgi piebilst.
Ādamam gan viss nav tik vienkārši, ir arī ļoti sāpīgi, un tai pašā laikā izrāde ir ļoti viegla un trakulīga. «Māksla, dzīve un mīlestība – hops un viss notiek! Taču, kā tas viss beidzas, to gan vajag atnākt un apskatīties,» aicina Ādama lomas atveidotājs.
Abi ir labi
«Skaidrs, ka jebkuru lomu, ko aktieris veido, viņš saprot caur sevi, bet šajā gadījumā es distancējos –, jo Ādams ir pilnīgi savādāks, nekā es. Izejas punkts ir pavisam cits. Bet pārmaiņas, kas ar viņu notiek, man ir saprotamas,» saka Artūrs Dīcis.
Ādama loma teātrī viņam atnākusi gandrīz vienlaicīgi ar Edija lomu skatītāju iemīļotajā TV3 seriālā UgunsGrēks. «Ar Ediju man noteikti varētu būt vairāk kopīga,» aktieris pasmaida un saka, ka galvenā kopīgā īpašība ir tā, ka viņi abi ir labi cilvēki.
«Protams, darba slodze līdz ar filmēšanos seriālā ir ļoti liela – teātrī mēģinājumi no rīta un vakarā, tad vēl filmēšana, kas dažkārt ievelkas līdz pat naktij. Privātajai dzīvei paliek vien pāris stundas pirms miega un rīta kafijas laiks. Bet tā nav katru dienu,» aktieris optimistiski nosaka, piebilstot, ka viņš ļoti labi atceras laiku tūlīt pēc Kultūras akadēmijas beigšanas, kad darba teātrī nebija praktiski nemaz – uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt izrādes, kas jānospēlē mēneša laikā.
«Emocionāli tas bija ļoti grūti, jo tad vēl nebiju teātrī štatā, līdz ar to arī finansiāli bija grūti, un es jau pat sāku uzdot sev jautājumus: ko tad es vispār te daru, kam tas ir vajadzīgs?!» stāsta Artūrs Dīcis. Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, viņš laiku velti nekavēja un iestājās Kultūras akadēmijā – maģistrantūrā studēt režiju. «Vienu gadu nomācījos, otru vairs nevarēju pabeigt – lomu kļuva arvien vairāk un visu apvienot vairs nebija iespējams. Varbūt kādreiz, ja kaut kas pamainīsies, izdosies pabeigt, bet šobrīd nav variantu.»
Apzinās UgunsGrēka risku
Artūrs Dīcis atzīst: viņš apzinās risku, piekrītot spēlēt vienā no televīzijas skatītāju visiemīļotākajiem seriāliem UgunsGrēks. «Es visu apdomāju, izsvēru. Nu jā, darbam teātrī tas ir liels mīnuss: ja aktieris seriālā spēlē piecus sešus gadus, viņš pamazām pārvēršas par seriāla tēlu, un, iespējams, viens otrs televīzijas skatītājs vienā brīdī vairs pat nezina aktiera īsto vārdu. Mediji jau arī to bedri rok arvien dziļāku, uzsverot, piemēram, ka stāsts ir par UgunsGrēka Ediju, un aktiera vārds parādās tikai kaut kur tekstā. Bet es jau to saprotu, tas ir loģiski, jo seriāla skatītāju ir krietni vairāk, nekā to, kuri nāk uz teātri,» spriež Artūrs Dīcis.
Aktieris atklāj, ka viņam praktiski nav seriālu pieredzes – bijušas vien nelielas epizodes LNT seriālā Tikai nesaki man Bizu un TV3 seriālā Ēnu spēles. «Sākumā bija pavisam grūti,» viņš godīgi atzīstas. «Teātrī, lai dabūtu rezultātu, mēs mēģinām divus mēnešus, tādējādi iepazīstam arī viens otru. Seriālā ir partneri no citiem teātriem, nav laika mēģināt, izlasi savu lomu un – laižam! Uzreiz ir jābūt gatavam. Tas ir tāds treniņš, kāds man līdz šim nav bijis,» stāsta Edija lomas atveidotājs.
Aktierim līdz šim nav bijis arī laika pasekot līdzi notikumiem UgunsGrēkā un paskatīties uz Ediju no malas. Redzējis vien pāris sērijas. «Būs jāpaskatās vēl, vajag sevi pavērtēt, lai saprastu, kā tā bilde veidojas, varbūt manā tēlā kas jāpamaina. Man vēl jāmēģina saprast, uz kurieni Edijs un tas viss iet. Jā, pašu tēlu saprast – tā ir tā grūtākā lieta,» atzīstas Artūrs Dīcis.
Četras jaunas lomas
Arī jaunā sezona aktierim izskatās, ka būs grūta – tikai uzreiz pēc Šeipinga būs neliels atelpas brīdis, un tad jau viena otrai sekos vēl trīs jaunas lomas. Pie lietuvieša režisora Oskara Koršunova – vērienīgajā Marjusa Ivaškeviča lugas Izraidītie iestudējumā (pirmizrāde – 10. janvārī); pie režisora Regnāra Vaivara – Hanoka Levina lugā Vecpuiši un vecmeitas (pirmizrāde – 9. martā); un sezonas noslēgumā – Viljama Šekspīra traģēdijā Ričards III, ko iestudēs režisors Viesturs Meikšāns (pirmizrāde – 16. maijā).
«Vasarā esmu diezgan mierīgi atpūties, sanāca brīvs vesels mēnesis. Pabraukājām [kopā ar sievu] tepat pa Latviju, padzīvojām pie vecākiem Klapkalnciemā. Protams, ir labi, ja var drusciņ atpūsties arī sezonas vidū, citādi sezonas beigās ir ļoti liels nogurums, bet es neiebilstu par atpūtu, kas būs arī pēc Šeipinga pirmizrādes,» stāsta Artūrs Dīcis.
Aktieris gan neslēpj, ka darbā iekrāto nogurumu atsver gandarījums, kas neizpaliek, ja darbs ir labi padarīts. Kuros brīžos tad ir gandarījums? «Kādreiz ir tā, ka nospēlējam pirmizrādi, pēc tam vēl vairākas izrādes un tikai tad, atskatoties uz mēģinājuma laiku, es saprotu: tas bija tik feini! Gandarījums ir arī tad, ja pēc mēģinājuma, kurā esmu pavadījis četras stundas, skaidri apzinos, ka esmu sapratis kaut ko vēl, līdz ar to pagājis vēl solīti uz priekšu. Un, protams, gandarījums ir arī pēc nospēlētas izrādes, ja man izdodas sasniegt to latiņu, ko pats sev esmu uzlicis. Es nezinu, skatītājs to redz vai neredz, kā es pats sevi moku –, jo nereti to latiņu sev uzlieku ļoti augstu, bet, ja man izdodas tai vismaz pietuvoties, sajūta ir ļoti laba. Tad pēc izrādes es uzeju grimētavā, apsēžos un pats sev saku: ir labi, vari godam iet mājās! Tā jau arī ir tā labi padarītā darba sajūta,» sapratis jaunais aktieris.
Artūrs DĪCIS
- Dailes teātra aktieris (no 2011. gada); izrādēs piedalās no 2007. gada
- Dzimis 1985. gada 18. aprīlī Aizkrauklē
- Izglītība: Tukuma rajona Engures vidusskola; Latvijas Kultūras akadēmija (Dailes teātra 9. studija, humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslās, 2009)
- Lomas šajā sezonā: Ādams (N. Labuta Šeipings), Hērodijas pāžs (O. Vailda Salome), Haimons (Sofokla Antigone), Oļegs Ļeoņidovičs, tirgotājs, Ļoņa, oficiants (N. Erdmana Finita la comedia!, Broudijs (T. Stoparda Tas īstais, tā īstā), Romeo (V. Šekspīra Romeo un Džuljeta), Volfgangs Amadejs Mocarts (P. Šefera Amadejs), Juris (Aija pēc Jaunsudrabiņa)
- Edija lomas atveidotājs TV3 seriāla UgunsGrēks jaunajā sezonā
- LNT raidījuma Basketbols TV vadītājs (kopš 2013. gada)
- Spēlējis epizodiskas lomas LNT seriālā Tikai nesaki man Bizu (rež. I. Šņore, 2012) un TV3 seriālā Ēnu spēles (rež. I. Gorodecka, 2012)
- Raksta lugas, kuras vairākkārt godalgotas nacionālajos lugu konkursos; veidojis K. Hamsuna romāna Loks noslēdzies dramatizējumu, kas 2011. gadā iestudēts Dailes teātrī ar nosaukumu Ābels un Olga
- Scenārija autors Spēlmaņu nakts 2012. gada norisei
- Precējies. Šeipinga pirmizrādes dienā svinēs kāzu gada jubileju
