Henrieta Verhoustinska //KDi
Režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātra Frankenšteinā turpina domāt par lielām tēmām bez jebkāda sadzīviskuma
Frankenšteina vai Golema – mākslīgi radītas, bet dzīvas būtnes – tēma ir apbrīnojami dzīvelīga. Lai gan kopš Mērijas Šellijas romāna sarakstīšanas pagājuši simt gadu un ar Radību literatūrā un kino konkurējuši gan vampīri, gan zombiji, gan bioroboti un kloni, tomēr stāsts par cilvēka prāta un prasmju radītu būtni, par kuru šis cilvēks nespēj uzņemties atbildību un kura vēršas pret savu radītāju, urda māksliniekus joprojām un ar katru zinātnes sasniegumu kļūst aizvien aktuālāks. Lūk, novembrī klajā nāks Holivudas trilleris Viktors Frankenšteins (gan ar britu aktieriem), kurā Radība kā būtne no lomu saraksta vispār dzēsta, palikusi vien kā šausminošs datorefekts.
Niks Dīrs vs Mērija Šellija
Pirms četriem gadiem režisora Denija Boila (pazīstams no filmām Trainspotting, Pludmale, Graustu miljonārs) iestudējumā Londonas Nacionālajā teātrī Frankenšteinu un viņa Radību pamīšus spēlēja arī Latvijas TV skatītājiem pazīstami aktieri, divi mūsdienu Šerloki Holmsi – Benedikts Kamberbečs no britu BBC vairāksēriju filmas un Džonijs Lī Millers no amerikāņu CBS seriāla Elementāri. Lai gan par Frankenšteina lomu recenzentiem nav bijis daudz ko teikt, Radības lomā abi aktieri bijuši pat ļoti atšķirīgi – Kamberbečam izdevies Radībai piešķirt cilvēciskus vaibstus, savukārt Milleram – pārdabiski monstrozus.
Dramaturgs Niks Dīrs, kura lugu izmanto arī Dailes teātris, veidoja savu versiju par Mērijas Šellijas romānu speciāli Boila iestudējumam, to pamatīgi bestsellerizējot. Pirmkārt, Šellijai galvenais varonis ir Frankenšteins, bet viņa Radībai ir romantisma laikmeta literatūrai raksturīgie dēmoniskie vaibsti – radījums nav labs, bet viņa ļaunumam ir iemesls, viņš ir apveltīts ar pārdabiskām spējām un ir kā greizs cilvēka dabas spogulis. Epistulāro, kaismīgo, lāgiem naivām (deviņpadsmitgadīgajai autorei piedodams) pārdomām bagāto vēstījumu dramatizējot, Dīrs to bagātinājis ar vēl vairāk slepkavībām un vienu izvarošanu, kā arī skaistas sieviešu kārtas Radības radīšanu (tā gan notikusi arī iepriekš – filmās). Lugas autors pievienojis arī visai didaktiskas izteikas par robežām, ko cilvēks drīkstētu vai nedrīkstētu pārkāpt. Tiesa, to visu Dīram var piedot izcilā dramatiskā fināla dēļ.
Tēmas un noskaņas uz skatuves mēdz būt lipīgas. Šosezon abu lielo Rīgas teātru abas lielās pirmizrādes (Nacionālajā – Uguni un nakti) bez varoņa – nevaroņa tēmas vieno arī, citējot japāņu rakstnieka Haruki Murakami romānu 1Q84, – "little people". Mazie cilvēki. Bērni uz skatuves, kuriem turklāt atšķirībā no bieži izmantotām klišejām izrādē, tāpat kā Murakami romānā, ir liela saturiskā slodze. Mediņa skolas zēnu koris – 25 mazi frankenšteini, mazi Hariji Poteri apaļām brillītēm un laboratorijas uzsvārčos – ir mazliet biedējoši ideālie "radītāji", kuri uzmana Radību, pavada to, kliedē tās vientulību. Nav svarīgi, vai viņi ir Radības iedomu draugi, antīkā kora parafrāze vai debesu balsīs dziedošu eņģeļu pulciņš. Viens no viņiem – organiskais Hugo Lejiņš – kļūst par Frankenšteina brālīti, brāļa un Radības sirdsapziņu un upuri. Zēnu balsis Kārļa Auzāna komponētajās sakrālajās dziesmās ar lūgšanu tekstiem latīņu valodā piešķir iestudējumam būtisko vertikālās dimensijas sajūtu, jo Lauras Grozas-Ķiberes izrāde vedina skatītāju jautāt, vai cilvēks var būt galējā, nevainojamā instance, kurai lemt par kāda cita "būt vai nebūt".
Vienkārši Frankenšteins
Gints Andžāns ir aktieris, kura bilancē ir spoži, formā izdreijāti tēli – no komisko un precīzo personāžu virtenes Šeipingā līdz noslēpumainajam Zirgam izrādē Equus. Visticamāk, viņa atveidotā Frankenšteina bezpersoniskums ir nevis nepaveikts aktierdarbs, bet režisores uzstādījums. Frankenšteins, kurš iztēlojas sevi kā Dievu, patiesībā ir visai parasts cilvēks, kurš pat īsti nepaliek atmiņā un kura lielā traģēdija ir, ka zinātnisko ambīciju drudzī viņš nenovērtē to, kas tam dots, – mīlestība, ģimene. Kad Radība viņam apraksta mīlestības jūtas, kuras tam modušās pret jaunradīto sievieškārtas būtni, Andžāna Frankenšteina klusajās skumjās jaušams, ka pats viņš tādas jūtas nepazīst un apskauž savu roku darbu par tā spēju mīlēt.
Dažkārt Frankenšteina neizteiksmīgums traucē loģiski saprast notiekošo (piemēram, ainā, kurā Radība uzbrūk Frankenšteina līgavai, bet viņš noskatās – apstulbums? Slimīga ziņkāre?). Taisnības labad – visai blāvi ir lielākā daļa personāžu, pat Kristīnes Nevarauskas blondā skaistule Elizabete un Ģirta Ķestera neatšifrējamais, kā sliede taisnais Frankenšteina tēvs. Nervozi uzvilktajā kompānijā ar savu mieru izceļas Pētera Liepiņa aklais Deleisijs – Radības vienīgais draugs – un Daiņa Gaideļa vienrocis, kurš klusi cer gūt kādu labumu no Frankenšteina eksperimentiem. Izrādes forma gan ir pietiekami nosacīta, lai neuztrauktos par varoņu biogrāfijas vai psiholoģiskās motivācijas trūkumu.
Par atsvešinājumu gādā gan pastāvīga, dažbrīd pārāk uzsvērta svinīgas mūzikas klātbūtne un zēnu dziedājumi, gan scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša iespaidīgā, izrādes komandas perfekti apdzīvotā skatuves telpa, kas visu notiekošo itin kā ievieto starp dažāda izmēra metāla stalažām – apļiem –, divos no tiem efektīgi mirkšķinās videoprojicētas acis. Tās atgādina franču režisora Žorža Meljesa 1902. gadā tapušo filmu Ceļojums uz Mēnesi, kurā Mēnesim bija seja un ceļotājus debesīs izšāva no saliekamam teleskopam līdzīga lielgabala – tam līdzīga arī metāla apļu konstrukcija uz Dailes teātra skatuves. Savukārt fona varoņu ekspresīvais grims citē 30. gadu "frankenšteiniānas" filmas ar Borisu Karlofu Monstra lomā. Tas, kas izrādē īsti netiek panākts, ir – spriedzes kāpinājums, jo muzikālie un intonatīvie motīvi īpaši nemainās – tie ir sakāpināti no sākuma līdz beigām. Filozofiskajai līdzībai ar to kaitēts netiek, toties šausmu rēgainā atmosfēra no spriedzes trūkuma zaudē. Teorētiski šādai neizturamai spriedzei būtu jākulminē Frankenšteina un Elizabetes kāzu ainā, kad Sarmītes Rubules uzstājīgā, dricelīgā istabene Klarisa sarīko jaunlaulātajiem drudžainu deju maratonu, kurā histēriski mainās gavote, valsis, polka, mazurka. Bet tas nenotiek, pat neraugoties uz Elizabetes tramīgo lūkošanos pāri plecam.
Kalibana un Kvazimodo radinieks
Tas, kas savelk kopā vienā jēgas kamolā visu šo sarežģīto mikrokosmu ar tā karkasiem, mēnešiem, tumsu, mazajiem un lielajiem uniformētajiem un unificētajiem cilvēciņiem, ir Daiņa Grūbes Radība. Frankenšteina no līķu paliekām radītā būtne, rētaina un ķēmīga, visiem sveša un atbaidoša, taču dzimusi ar siltu sirdi un apveltīta ar intelektu. Par slepkavīgu monstru Daiņa Grūbes Tas (kā viņu vienubrīd dēvē Frankenšteins) kļūst mūsu acu priekšā, tomēr nezaudējot iekšējo – sāpīgo, smeldzīgo – kodolu. Tas, ko aktieris dara ar savu ķermeni, vien jau ir apbrīnas vērts. Horeogrāfes Lienes Gravas darbs kopumā izrādes kustību partitūrai piešķir vienotību, paradoksālu, vieliski konkrētu abstrakciju. Ne brīdi nezaudējot īpašo Radības plastiku, Grūbe steberē un gumzās, "dzimstot" no savas kolbas. Viņa milzīgie, lidojumam līdzīgie lēcieni un spēkpilnie kūleņi meistarīgi inscenētajās cīņu ainās (cīņu konsultants Sergejs Fjodorovs) pārsteidz skatītāju nesagatavotu un ilustrē Radības lielo spēku.
Taču vislielāko apbrīnu pelna Grūbes atveidotā personāža mērķtiecīgā un fatālā emocionāli intelektuālā attīstība. Uzvilkts kā stīga, Radība kā tāds Kalibans no Šekspīra Vētras ir liktenīgi piesaistīts savam Prospero – Frankenšteinam (vai kā Viktora Igo Parīzes Dievmātes katedrāles Kvazimodo – savam Frolo). Radības lielākās sāpes ir nevis tad, kad viņš aptver – radītājs ir pavisam no viņa novērsies un viņš riebjas itin visiem, bet tad, kad viņš pret šo Radītāju – un pret cilvēkiem vispār – zaudē jebkādu cieņu un uzticēšanos. Cilvēkiem netiek piedots. Paliek tikai dedzinošs un pelnīts naids.
Vislielaakaa apbriina! Meistardarbs! Geniaali! "Frankensteins" @Dailesteatris ! Izcili - @DainisGrube , @gintsandzans u.c !!! Bravo!
Andžānu kā Rādītāju tomēr vēlētos redzēt spilgtāku un dziļāku. Mazie puiši - malači! Pār pārējiem - neizteikšos.
Spēcīga, pārdomām bagāta izrāde par "cilvēciskajām vājībām", kuras jau sen kļuvušas par visnotaļ pieņemamu ikdienu. Diemžēl!
Moments, kad radība uz jautājumu, ko viņš māk, atbild- pielāgoties, ir kulminācija. . . un "slūžas" ir vaļā.
Paldies režisorei un autoram!
Izrādes "Frankenšteins" izcilību pārsniedz vien Grūbes aktierspēles izcilība. Apbrīnojami. Paldies @Dailesteatris .
Ir izrādes, ko noskatoties, rodas mežonīgi daudz pārdomu, pārdzīvojumu, pat sāpju
Paldies @Dailesteatris par Frankenšteinu
Tas ir grandiozi
Skatītāji @Dailesteatris pēc "Frankenšteina" aplaudē, stāvot kājās. Bravo Dainis Grūbe, bravo režisore un visa trupa!
Šovakar @Dailesteatris "FRANKENŠTEINS" - ļoti spēcīgs (māksliniecisks emocionāls) iespaids, labi spēlē visi. Paldies! @DainisGrube veic burtiski aktierisko varoņdarbu, spēlējot Radību @Dailesteatris "FRANKENŠTEINĀ". Apbrīnojami!
Tēlojot Dievu - IR jāapzinās sekas. @Dailesteatris Frankenšteins aizskar mūžīgo jautājumu- Kāpēc Es? @DainisGrube aktiermeistarības virsotne
Izcils sniegums izrādē Frankenšteins, @DainisGrube, līdz kaulam īsti un baisi patiesi! @Dailesteatris
Brīžiem šermuļi skrēja pār muguru, ka tiem mazajiem apaļbrillīšu puikām uz to visu jāskatās! Viņi aug kā mazi Frankenšteini, spēlējas ar Radību kā tādu kaķi, vēsi, bez jūtām... Brīžiem domāju: vai tā vajadzēja, varbūt varēja iztikt ar skaistajām zēnu balsīm vien?!
Un pats Frankenšteins, kurš aizrautībā no līķu kaudzēm būvē skaisto līgavu pašradītajam monstram, bet paliek vien asiņu peļķē...
Tāda izrāde! Tik daudz emociju un domu. Vēl šodien atceroties asaras acīs. Paldies režisorei, paldies visiem, kas bija līdzdalīgi šī skatuves brīnuma radīšanā.
Šī bija mana pirmā satikšanās ar darbu “Frankenšteins”, bet ne ar vārdu “frankenšteins”, kas asociējas ar atbaidoša paskata tēlu, bailēm un briesmām. Un iespējams, ka tieši šī darba nezināšana padarīja šo vakaru vēl jo iespaidīgāku.
Izrādē izspēlētas galvenokārt divas tēmas – spēja uzņemties atbildību un vientulība. Izrādes gaitā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tēmai - vecāku un bērnu attiecības. Kā tās tiek veidotas, kā veidojas un kādas mēdz būt sekas, ja tomēr neizdodas viss, kā iecerēts.
Fantastisks ir aktiera Daiņa Grūbes sniegums. Un tikpat fantastiska ir viņa saspēle ar aktieri Gintu Andžānu 1.cēliena beigās un visa 2.cēliena garumā, vēl pa vidam iesaistot aktirsi Kristīni Neverausku savā nekontrolējamo dēmonu duelī.
Pēc šīs izrādes noskatīšanās esmu vairāk nekā pārliecināts, ka Dainis Grūbe nākamgad Spēlmaņu naktī saņems savu trešo balvu kā labākais aktieris par savu meistarību, talantu un neatlaidību. Protams, ka šī izrāde ir viņa Radības monoizrāde. Lielisks, teicams aktiermeistarības paraugs. Reti nākas redzēt, ka aktieris iemiesojas tēlā tik lielā amplitūdā, spēlējot līdz pilnīgam spēku izsīkumam, atdodot sevi visu lomai, izrādei un ikvienam skatītājam.
Izrādes tapšanā darbu ieguldījuši ļoti daudzi, turklāt ikviens no izrādē iesaistītajiem ir panācis lielisku rezultātu, lai liktu skatītājam domāt, sekot līdzi un izjust no skatuves plūstošo izrādes enerģiju.
Pirmkārt jau muzikālais noformējums. Pēc avansa saņemšanas noteikti iegādāšos ierakstīto mūzikas disku (žēl, ka nav izdots vinila formātā). Komponists Kārlis Auzāns tik organiski ir saliedējis izrādes gaitu ar muzikālo pavadījumu, ka nereti nāksas noskurināties. Turklāt Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas zēnu kora iesaistīšana visas izrādes garumā ir bijis liels izaicinājums, taču panākts izcils galarezultāts.
Interesanta scenogrāfija, aizpildot visu Dailes teātra lielo zāli, palīdzot aktieriem brīvi pārvietoties pa skatuvi, bet nepieciešamajās ainās radot sarežģītu šķēršļu joslu, labirintu, romatisku mēnesnīcu un citu noskaņu atmosfēru.
Un, protams, režisores darbs. Laura Groza - Ķibere atrod idejas un drosmi režisēt arvien sarežģītākus, izaicinošākus un drosmīgākus literāros materiālus. Tostarp N.Dīra “Frankenšteins”. Izrādē ir sastopamas vairākas ainas, kuras iespējams saīsināt, liekot skatītājam arvien vairāk pielāgoties dramatiskajai un dinamiskajai sižeta līnijai. Ir dialogi, kas dažbrīd novirza skatītāju no galvenās tēmas. Taču galvenais uzsvars tomēr liekams uz to, ka režisore panāk skatītāja iesaistošanos baiļu, līdzjūtības, atstumtības, melu un naida radītā izrādes atmosfērā.
Viennozīmīgi lietderīgi pavadīts vakars profesionāla darba vērošanā no skatītāju rindām. Un viennozīmīgi pelnītas stāvovācijas abiem aktieriem – Dainim Grūbem un Gintam Andžānam.
Latvijā ir jauni, spēcīgi un talantīgi mākslinieki. Ja vēl izdodas vienkopus atrast savstarpēji iedarbīgus tandēmus, tad jādominē pārliecībai, ka vismaz kultūras jomā šajā valstī valda kārtība, izaugsme un inovācija.
Un tās acis uz skatuves... Es gaidīju, kad tās atvērsies. Un tās mainās. Baida.
Dainis Grūbe un Gints Andžāns ir pārspējuši paši sevi. "Frankenšteins" - baisi, bet jāatzīst - izcili. 11/10 @Dailesteatris
Frankenšteins @Dailesteatris ir kaut kas unikāls! Spēcīgi, dziļi un pārliecinoši. Aplausi, kājās stāvot, ir mazākais, ko varam dot.
"Frankenšteins" @Dailesteatris - Māksla, ko vērts piedzīvot!! Un atzinība fantastiskajai aktierspēlei @gintsandzans un @DainisGrube.
https://tulpe13.wordpress.com/2015/11/18/frankensteins-dailes-teatri/
Viena no pēdējos gados redzētajām - spēcīgākajām izrādēm.
Dainis Grūbe - lielisks tēlojums! Ne par daudz, ne par maz - bet tik labi, lai liktu tās sāpes un mokas sajust arī skatītājam ar savu ādu..
Emocijas un pārdomas raisās vēl labu laiku pēc "Frankenšteina" un šī ir pirmā izrāde, uz kuru gribās iet atkārtoti!!!
9.rinda - 25. un 26. vieta.
40 EUR.
Diemžēl pati netieku šajā datumā.
m.t.: 2 615 8998
Paldies @Dailesteatris par "Frankenšteinu"! Visas manas balvas šai izrādei! Iespēja padomāt un pārdomāt starp ikdienas darbu trakumiem.
Tā bija katarse,domāju,ka neko vairāk teātris vairs nav spējīgs radīt, tas bija VISS, no sākuma līdz beigām. "Frankenšteins" @Dailesteatris
Fantastisks Frankenšteins @Dailesteatris ! Grūbe vienkārši ir jābūt pārcilvēkam, lai tā nospēlētu!
"Frankenšteins" @Dailesteatris atstājis mani bez vārdiem, un Grūbe šoreiz pārspējis pats sevi.. Spēcīgā pēcgarša vēl tagad, paldies!
http://tmblr.co/Z8B46l1wTQ0s-
Sešas sekundes nāves klusuma starp skatuves gaismu apdzišanu un ovācijām - augstākais novērtējums izrādei. @dailesteatris "Frankenšteins"
Mani pārliecināt ir grūti, ja to dara . -. bet Jums to izdevās izdarīt šajā izrādē ļoti pārliecinoši!!! Pie kam, esmu pārliecināta, ka lomu nospēlējāt, pēc SAVAS gribas! Daini - cepuri nost, ko devāt saviem skatītšiem!!!! Autogrāfs ir pats mazākais, kas mums kā skatītājiem pienākas!
Laurai, manā skatījumā, viena puķe no Jums pienāktos no katras izreādes!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Savienot: {proti} nepilngadīgu zēna kori ar perversībām un agresiju /grupveida seksu, izvaošanu un nogalināšanu/ ir liela māksla, dotības - lai es kā skatītājs to ar sajūsmu novērtētu?! - Tas ir liels un ļoti labs darbs, ko režisore esat paveikusi!!!
Gaidu ar lielu nepacietību Jūsu citu sniegumus!
Paldies vēlreiz par izcilu izrād un ieguldīto darbui! Laurai, kā režisorei vai Dainim, kā aktierim - nezinu - abi vienādi labi!
http://tmblr.co/Z8B46l1vO0RC7
Par citādajiem,par jocīgajiem,par ārešķībām,par naidu,par ļaunumu,kas mīt mūsos! Pēc #Frankenšteins @Dailesteatris ir lieliska pēcgarša.
Es joprojām nezinu,kā raksturot vakardienas pārdzīvojumu @Dailesteatris un tas mani sanikno...Vienreizēji. PALDIES! #frankensteins
Tas jau bija ārpus saprāta robežām...KĀ TO VAR VEIKT???Un nospēlēt...nodzīvot! @Dailesteatris FRANKENŠTEINS - ...
Vakars @Dailesteatris satriecoši un aizkustinoši - @DainisGrube un @gintsandzans. Fantastiski!
Frankenšteins @Dailesteatris IZCILI!! SPĒCĪGI!! emocionāls baudījums līdz sirds dziļumiem. Paldies!
ir viduveeja, tad atllaujiet man atgaadinaat, ka visu izraades laiku no skatuves uz Jums raudziijaas
divas acis un starp aciim bija spogulis, kuraa katrs vareeja ieraudziit sevi... Esi viduveejiiba... ieraudziisi
tikai un vieniigi viduveejiibu...
Par cilvēku, cilvēcību un cilvēciskumu - Frankenšteins @Dailesteatris. Bez vārdiem.. Bravo!
"Frankenšteins" @Dailesteatris- ar izcili būtu par maz. Fantastisks aktieru darbs. IESAKU!
Ir tik skaisti vērot,kā uz skatuves dzimst pērle.No pirmsākuma līdz tādai meistarībai kā Frankenšteinā. Skaisti,@DainisGrube @Dailesteatris
Vairāk manas pārdomas blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2015/09/but-pienemtam.html
@Dailesteatris FRANKENŠTEINS. Liek apstāties un padomāt. @DainisGrube izcili, emocionāli, apbrīnojami. Līdz sirds dziļumiem. Paldies!
"Frankenšteins" @Dailesteatris ir must see! Aktierspēle lika aizturēt elpu un atstāja bez vārdiem, paldies!
Katram vajag draugu, lai nejustos vientuļš kā mēness, kā nemīlēta Būtne. Izcila aktiermeistarība @DainisGrube !!! @Dailesteatris lieliski!!!
Frankenšteins @Dailesteatris - ļoti spēcīgi un aizkustinoši! @DainisGrube - apbrīnojams! Arī @gintsandzans lielisks! Visu cieņu un PALDIES!
Izcila izrāde! Vienkāši sajūsma! Paldies @Dailesteatris! Must see! @DainisGrube - perfekta Radība - visu cieņu! #frankensteins
Laura Groza-Ķibere ir lv teātra dārgums. #FRANKENŠTEINS - klusumu paģērošs sniegums patiesā cieņā pret @Dailesteatris komandu. Episki.
Teātra sezona atklāta ar @Dailesteatris "Frankenšteins". Ļoti emocionāla un smaga izrāde, kura liek domāt un palūkoties uz apkārt notiekošo
@DainisGrube @Dailesteatris līdz sirds dziļumiem aizkustinoši un izcili!!! #Frankenšteins
Es nevaru vien beigt apbrīnot @DainisGrube par viņa talantu! Tas, ko viņš spēj paveikt, ir prātam neaptverami! #Frankenšteins @Dailesteatris