Ēka

Pirmā teātra mājvieta bija Amatnieku palīdzības biedrības namā Lāčplēša ielā 25, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris. Tur teātris veiksmīgi darbojās gandrīz 60 gadus.

Pēc teātra dibinātāja un galvenā režisora Eduarda Smiļģa (1886 - 1966) iniciatīvas un līdzdalības plānošanā arhitekte Marta Staņa (1913 - 1972), uzvarēdama konkursā  1959. gadā, radīja jaunu ēkas projektu, kas atrastos Brīvības ielā 75 (toreiz - Ļeņina ielā 75). Dailes teātris bija nozīmīgākā celtne arhitektes mūžā. Pie tās izstrādes piedalījušies arī arhitekti T. Ieviņa, I. Jākobsons un H. Kanders. Ēka ir veidota funkcionālisma arhitektūras stilā, padarot to atšķirīgu un izceļot citu Latvijas repertuāra teātru vidū.

Diemžēl jaunās Dailes teātra ēkas atklāšanu nepiedzīvoja ne Eduards Smiļģis, ne Marta Staņa. Teātra ansamblis un personāls pārcelās uz to 1977.gadā, piedāvājot īpašu teātra vēsturi atainojošu koncertuzvedumu „...Visu savu mūžu...".

Dailes teātrī izrādes notiek 3 spēles laukumos:
Lielā zāle - līdz 883 sēdvietām;
Mazā zāle - 160 sēdvietas (šobrīd slēgta pārbūvei, un izrādes notiek Tabakas fabrikā);
Dailes dārzs  - līdz 200 sēdvietām.

Daži interesanti fakti par Dailes teātra ēku:

• Skatuves kompleksa tornis sniedzas 12 stāvu ēkas augstumā.
• Lielās skatuves kopējā platība ir lielāka nekā skatītāju zālei.
• Ēkas plakanie jumti atrodas 14 dažādos līmeņos, to kopējai platībai sasniedzot gandrīz futbola laukuma izmēru.