Publikācijas

Atsauksmes

Pievienot komentāru
Pievienot

Dailes teātris 14.11.2018 15:29
Aiga Bernsone virtuālajā grupā #Skatītājs vērtē: https://ej.uz/achv
Sigita Paula 11.04.2018 11:43
Publicēju arī savā blogā atsauksmi par izrādi "Atzīšanās": http://sigita-paula.blogspot.com/2018/04/atzisanas.html
Dailes teātris 09.04.2018 14:38
Sigita Paula Cepleviča Virtuālajā grupā #Skatītājs vērtē: https://tmblr.co/Z8B46l2Wv41Wm
Ilze Zālīte 05.04.2018 10:57
Izrāde nav vienkārši uztverama. Patiks nebūt ne visiem. Bet, ja izdosies noķert režisora ieceri, tad iestudējums tiešām patiks. Pirmkārt, augstā iestudējuma nosacītības pakāpe ļauj izbaudīt to, cik meistarīgi un oriģināli tiek stāstīta fabula. Otrkārt, lieliskā Ķestera un Bartkeviča aktierspēle. Ļoti dziļi aizkustināja veids kā tiek stāstīts par vecāku-bērnu konfliktu. Izrāde pamatā par cilvēku savstarpējo nemīlestību. izcili!
Dailes teātris 04.04.2018 13:18
Dace Lauska Virtuālajā grupā #Skatītājs vērtē: https://tmblr.co/Z8B46l2WktPqp
Kristīne Neļubina 27.03.2018 15:34
Dailes teātris 26.03.2018 11:04
(no twitter.com) Sandra Briede @BriedeBriede
Atzīšanās @Dailesteatris ir vienkārši burvīga! Un cik labs ir Ķesteris!
Jēkabs Kalpiņš 25.03.2018 21:08
Paldies liels par lielisko izrādi un, jā, var teikt - līdzpārdzīvojumu. Izrādē tiek risinātas attiecību problēmas vairākos līmeņos, šķautnēs - ģimenē, ar labāko draugu, ar mīļoto un ar apkārtējiem un, protams, pašam ar sevi.
Iesaku pirms izrādes nedaudz iepazīties ar Augstīna dzīves gājumu, ko pats arī izdarīju un Augustīna dzīvesgājums arī ļoti fascinēja, no kāda razbainieka, blēņdara Augustīns kļuva par slavenu oratoru, domātāju, maniheisma piekritēju un beigās galu galā caur citiem pārdzīvojumiem arī par Svēto Augustīnu. Izrādē gandrīz katrā momentā varēja atrast kādu, ar ko asociēt sevi, kam arī just līdzi, ko spēt saprast. Bija daudz komisku momentu, kad pasmieties par situāciju, par cilvēka dabu un 'loģiku'.
Vienīgi pēc momenta, kad Augustīns ir sasniedzis savu, tā teikt, zemāko dzīves punktu, (šis moments bija diezgan tuvu izrādes beigām) es personīgi nespēju īsti līdz galam saskatīt pagrieziena momentu, kas mainīja viņa dzīvi un pēc kura viņš sāka doties pa to ceļu, kas viņu sāka aizveda uz Sv.Augustīna titulu.
Dace 24.03.2018 21:35
Fascinējoši intelektuāla, oriģināla un groda izrāde. Patika viss un visi. Paldies :)
Dailes teātris 23.03.2018 10:28
Armands Kalniņš virtuālajā grupā #Skatītājs vērtē: https://tmblr.co/Z8B46l2WLoHtv
Evija Lukse 22.03.2018 18:10
Bij tas gods pabūt ģenerālmēģinājumā. Prieks par drosmīgu režisoru. Atzīšanās. Noteikti būs daļa skatītàju, kuriem notiekošais liksies dîvaini, īpaši,ja nav ne mazākā priekšstata -kas ir sv. Augustīns,viņa filozofija un biogrāfija.
Savdabīgu noskaņu dod scenografija ( pat ja tas tā nav domāts),liekas darbība norisinās skeitparka rampā. Un dažai ainai tas iedod tādu asumu ( konkubīne kā saniknots,izmisis vērsis metas uz sv. Augustīnu kā toreadoru, bet nespēj aizskart viņa būtību,vai kur Augustīns viņu cenšas aprakt).
Mēs visi iekšpusē esam kaut kas - sv. Augustīni, Nīčes, Napoleoni, Raudives, Doni Kihoti, Žannas d’Arkas, Sarkangalvītes. Atkarība- nu jā, mēs lielā mērā esam atkarīgi no sevis un šo grupu idejas ir tik pat zināmā mērā piebeigt to , kurš dzīvo mums iekšā.
Analizēt, meklēt, izspēlēt, lai pāriet. Bet vai cilvēks var pāriet...
Beigu beigās tu saproti,ka tu esi šo butaforiju (Romas kolonnu, smalku savrupmāju, un visu citu “brīnumu” )vidū ar savu domu, dzīvi, sāpi, izmisumu, atkarību... Vai ir vispār kāds kurš var mums palīdzēt?
Aktieriski gribas iezīmēt Aiju un Ģirtu. Tik neizsakāmi precīzi iekļauties savā tēlā ( Aijai pat vairākos) var tikai cilvēki ar augstu aktierprasmi un izcili bagātu dvēseli. Ģirts jau ir redzēts salīdzinoši daudzos veidolos un pasaulēs, bet Aija šeit pārsteidz katrā tēlā. Pat sasodîts Romas laukumu klaidonis -balodis tiek izspèlèts tà , ka šaubu nav .
Aijas pārdzīvojumi brīdi pa brīdim liek skudriņām pārskriet pār muguru. Dziļi , patiesi.
.Lilita, Juris , Artūrs - arī acij un sirdij tīkami. Katrs savà vietà un ar savu rokrakrakstu un nokràsu.
Mūzīka - ir , netraucē , neuzbāžas. Elpo kad vajag.
Tērpi - vienkāršība , bet elegance.
Mazi sīkumi, kuri piedod garšu. Zippo šķiltavas un austiņas - un skatītājs apmulst laikā. Romas impērija vai tepat blakuskvartāla psihoterapeita kabinets. Mazliet no tā visa sareibst galva, jo gribas saprast. Un ne jau saprast izrādi, bet saprast sevi sevī.
Un paliek jautājums - vai vispār ir kāds , kurš mums var palīdzēt?