Santa Raita //Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai
«Šai izrādei gatavojamies ļoti savlaicīgi. Strādājam ļoti rūpīgi, tāpēc ceru, ka pirmizrādes dienā būs iekšējs miers – ka viss ir izdarīts,» saka jaunā aktrise Dārta Daneviča. Viņai ceturtdien pirmizrāde – titulloma režisora Dž. Dž. Džilindžera jauniestudējumā Nepratīgā Zelda Dailes teātra Kamerzālē radošo meklējumu cikla Brīva skatuve ietvaros.
Saēd personību
Tas ir stāsts par bohēmisko pāri Frensisu Skotu (Dainis Grūbe) un Zeldu Ficdžeraldiem, kuri pazīstami ar savu vērienīgo dzīves stilu un izpriecām. Viņu skaistajai dzīvei ir arī otra puse – tajā ir ārprāts un psihiska slimība, kas nenovēršami saēd prātu un personību. Tā ir dzīves neprātīgā puse, un kurš gan var izmērīt, cik cilvēks var izturēt? «Gribu aicināt teātra skatītājus nemeklēt šai izrādē simtprocentīgu dokumentālu patiesību – jo tā ir mūsu interpretācija, mūsu sajūtas par šo slaveno pāri, kas radusies, rūpīgi izpētot un iepazīstot viņu biogrāfiju un daiļradi. Tam apakšā ir stabils informatīvs pamats,» uzsver Zeldas lomas atveidotāja Dārta Daneviča.
Turpinās gleznot
Darbs pie šīs izrādes ir jaunās aktrises pirmā sadarbība ar slaveno Dž. Dž. Džilindžeru. «Viņš ļoti jūt, kas mani satrauc, kur esmu nepārliecināta. Viņš atrod īstos vārdus, paskaidro. Ar katru mēģinājumu šo izrādi arvien bagātinām, tāpēc ceru, ka pirmizrādes dienā būs iekšējs miers – ka viss ir izdarīts,» Dārta pret sev uzticēto lomu izturas ar lielu atbildības sajūtu. Viņa nebaidās atzīties, ka iekšēji ir nepārliecināta, ka ļoti gaida, lai līdzcilvēki – vai tie ir kolēģi, vai draugi, vai ģimene – viņu atbalsta un saka, ka viss būs labi, ka viņai sanāks. «Man ļoti vajag tos labos vārdus, tāpēc esmu priecīga, ka Džilindžers prot tos pateikt. Viņš nav no režisoriem, kas tikai prasa, prasa, prasa, līdz aktieri izsūc kā citronu. Viņš prot iedrošināt, uzmundrināt, un man kā Dārtai tas ir ļoti būtiski. Arī kā cilvēkam tās mazās atzinības man ikdienā ir nepieciešams sajust.»
Dārta atklāj: izrādē būs skatāmas viņas gleznotās gleznas. Tā kā nekad iepriekš viņa nav gleznojusi un nekur to nav mācījusies, aktrise lūdz skatītājus nebūt bargiem pret viņas darbiem. «Es gleznoju tikai pusgadu. Man mājās ir molberts, ir iekārtots gleznošanas stūrītis, un es domāju, ka to nejaukšu ārā – tas būs stimuls turpināt gleznot,» viņa domā.
Jaunības neprāts
Kā izpaužas Zeldas neprāts? Dārta domā, ka izrādes sākumā viņa ir neprātīga savā jaunības trakulībā un mīlestībā pret Skotu. Tas ir viņas dzīvīgās jaunības neprāts, kas viņu pamazām noved līdz reālam neprātam. «Skumji, ka tā, bet tā tas bija,» aktrise piebilst. Viņa mazliet baidās, vai tikai izrādē akcenti nav salikti tā, ka skatītājs nejutīs līdzi Zeldai, ka viņa būs sliktā – jo viņas saucieni pēc uzmanības, viņas alkas pēc mīlestības, lai arī ir aizkustinošas, brīžam ir kaitinošas un, iespējams, daudziem nepieņemamas.
Vai arī Dārta savā jaunībā mēdz būt trakulīgi neprātīga? «Zeldai ir vienalga, ko par viņu domā. Mums, publisko profesiju pārstāvjiem, nedrīkst būt vienalga – jo viss, ko darām, atsaucas uz mums pašiem, un tā mēs paši sev varam nodarīt pāri. Skaidrs, ka es nevaru atļauties būt neprātīga, un es domāju par to, lai mana rīcība nevērstos pret mani pašu,» apgalvo jaunā aktrise.
Viņa stāsta: vakaros, pārnākot mājās no mēģinājuma teātrī vai filmēšanās UgunsGrēkā, viņa ir ļoti mierīga – jo nogurusi. «Es nekur neeju izklaidēties. Pagatavoju vakariņas, kaut ko pagleznoju, un man tā ir labi. Savu emocionalitāti un neprātu izpaužu darbā, uz skatuves. Tas viss jau manī ir, jo – no kurienes tad tas nāk? Protams, no manis pašas,» sapratusi Zeldas lomas atveidotāja.
«Protams, katram mums ir savi trakie gājieni, sevišķi jauniem cilvēkiem, un gan dusmas, gan greizsirdība, gan prieks vai vilšanās dažreiz izpaužas ļoti emocionāli. Es gan to nevarētu pieskaitīt pie tādas konsekventas rīcības, tā nav mana ikdiena. Tāpēc ir teātris – jo kur tad vēl mēs varam darīt vistrakākās, visneiedomājamākās lietas?»
Nav romantiski
Kāpēc – teātris? Dārtai patīk stāstīt savu stāstu par to, kā viņa kļuva par aktrisi. «Tas nebūs romantiski,» viņa pasmaida un atzīst, ka būt par aktrisi nekad nav bijis viņas sapnis. «Es studēju juristos, man bija arī darbiņš – kā jurista palīgam, un es biju ļoti apmierināta. Un tad pēkšņi, kad jau beidzu pirmo kursu, kaut kur izlasīju, ka uzņem aktieru kursu. Atcerējos, ka mans tētis jaunībā gribēja stāties aktieros, bet vecāki viņu mudināja kļūt par ārstu – jo ārsti būs vajadzīgi pie jebkuras varas, taču vai ar aktiera algu varēs uzturēt ģimeni, nav paredzams. Tā arī nolēmu pamēģināt – lai pēc tam ģimenei un draugiem varētu pastāstīt, kā stājos uz aktieriem... Vai arī – pēc daudziem gadiem atcerēties, ka es stājos kopā ar to populāro aktieri, bet es, protams, netiku...»
Aktrise stāsta: viņai nebija priekšzināšanu, viņa pat īsti nezināja, kas ir etīde. «Kā vēlāk sapratu no režisoriem, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc tiku uzņemta – ka nebija nekādas uzspēles, nekādu štampu un klišeju, ka biju absolūti dabiska. Atceros, kā pēc eksāmeniem man pienāca klāt Edmunds Freibergs un teica: «Nu, tā – nākamos četrus gadus būsim kopā.» Bija vasara, biju tikko uzņemta aktieros, un es gāju uz mājām un domāju: ko nu lai tagad dara... Es nedomāju, ka mani uzņems. Es taču jau studēju juristos, un man tur patika...»
Grib pabeigt juristus
Sapratusi, ka ir izturējusi lielu konkursu – tai gadā uz vienu vietu pretendēja 21 meitene –, Dārta nolēma pamēģināt. Nu, ja reiz tāda iespēja dzīvē ir dota... «Paņēmu juristos akadēmisko gadu – ar domu, ja man aktieros galīgi nepatiks, iešu atpakaļ, nekas jau nebūs zaudēts,» viņa stāsta. Tikai tagad, jau ieguvusi aktrises diplomu, Dārta sapratusi, ka Kultūras akadēmijā palikusi galvenokārt tāpēc, ka sākumā viņai tur bija ļoti grūti. «Bija jādara daudz kas tāds, ko es nemācēju, ko nekad mūžā nebiju darījusi, un kas man galīgi nepadevās. Bieži gāju mājās raudādama, ļoti asi uztvēru pret sevi vērsto kritiku, un tikt ar to galā bija izaicinājums pašai sev. Tagad saprotu, ka kritika bija ļoti konstruktīva, un tagad esmu priecīga, ka tāds bija mans scenārijs – ka jau studiju laikā iemācījos no tās nesalūzt, kritiku pieņemt un izlobīt no tās svarīgāko,» domā jaunā aktrise.
Viņa nav atmetusi domu kādreiz pabeigt arī juristus, jo uzskata, ka tā ir brīnišķīga izglītība. «Ar lielu prieku atceros savus pasniedzējus, satiekot sveicinu, un, ja vien būtu tāda iespēja, labprāt pabeigtu studijas. Šobrīd gan īsti neredzu, kad to varētu izdarīt,» Dārta nosaka. Viņai šajā sezonā daudz darba bija arī seriāla UgunsGrēks uzņemšanas laukumā – viņas atveidoto Vandu jau iemīļojuši daudzi televīzijas skatītāji.
Vasara jānopelna
Jūnija vidū Dārtai sāksies atvaļinājums, un viņai jau ir skaidrs, kā gribētu to pavadīt. «Man ir sapnis aizbraukt uz teātri Maskavā. Pirms dažiem gadiem biju tur uz vairākām izrādēm, un man ļoti patika – pēc tam bija tāds radošs uzrāviens, tik daudz ideju, tik svaigs skatījums uz šo profesiju! To vajag atkārtot. Esmu jau izpētījusi, ka tieši tajos datumos, kad es varētu tikt, Viesturam Meikšānam MHAT-ā nāk ārā izrāde. Jau pētu arī citu teātra repertuāru,» par darbu vien domā jaunā aktrise.
Saviem vecākiem Dārta apsola, ka noteikti sanāks aizbraukt arī uz laukiem, jo grib pabūt mežā, svaigā gaisā, pie dabas. Bet visu vasaru laukos viņa nevarētu pavadīt. «Man ļoti patīk dzīve Rīgā, šī pilsēta mani ļoti uzlādē,» aizrautīgi stāsta simpātiskā jauniete. Rīgā Dārtai ir savas vietiņas, kur viņu jau pazīst – pat zina, kāda kafija viņai garšo. «Tā ir tāda laba savējo sajūta,» viņa piebilst.
Sezonas noslēgumā spēku darbam Dārtai dod sajūta, ka tūlīt būs vasara, ka izrādes iestudēšana nav nebeidzams process. Vēl tikai mazliet jāsaņemas – lai vasara būtu nopelnīta. «Ir vērts izspiest no sevis maksimālo, jo tas pēc tam būs redzams izrādē. Ja tagad slinkošu, vai man būs nopelnīta vasara?» aktrise sev jautā. Viņai ir svarīga «nopelnīšanas filozofija» – arī vakariņas tad ir garšīgākas, ja pa dienu ir kārtīgi pastrādāts.
Dārta DANEVIČA
- Aktrise
- Dzimusi 1988. gada 8. jūlijā Jēkabpilī
- Izglītība: Jēkabpils Valsts ģimnāzija (1994-2006), Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skola (12 gadus spēlējusi klavieres), LU Juridiskā fakultāte (2006-2007); Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedra (bakalaurs dramatiskā teātra aktiermākslā, 2007-2011)
- Dejojusi tautiskās dejas – Jēkabpils valsts ģimnāzijas deju kolektīvā, TDA Līgo studijā
- Vandas lomas atveidotāja skatītāju iemīļotajā TV3 seriālā UgunsGrēks (rež. I. Gorodecka)
- Kino pieredze: loma filmā Rūdolfa mantojums (2010, rež. J. Streičs); titulloma īsfilmā Jaunava (2010, rež. D. Ščegoļevs); loma īsfilmā Pēdējais piliens (2011, rež. V. Timrots), Bertha Mayne filmā What Sank Titanic (2011, rež. R. Dale)
- Mājas lapa internetā – darta.me
- Bio 2 You skaistuma vēstnese 2012. gadā
- Neprecējusies
Edmunds FREIBERGS, režisors:
- Dārtai piemīt visas aktrisei nepieciešamās īpašības: skatuviskā pievilcība, temperaments, emocionalitāte, spēcīga iztēle un jauka humora izjūta. Mācību process Dārtai nebija viegls, bet viņai palīdzēja viņas lielās darbaspējas, spītība un spēja tikt galā ar grūtībām. Diplomdarba izrādēs Dārta pārliecināja, ka ir tiesīga būt profesionāla aktrise.
