Rejs Kūnijs, Maikls KūnijsReāli sliktie puiši
Lielā zāle
Reāli smieklīga komēdija 2 cēlienosTulkojis Dž.Dž.Džilindžers
Pirmizrāde - 2015. gada 15. maijā
Izrādes ilgums - 2h 10min
Tomu un Lindu gaida ļoti atbildīgs brīdis - viņi gatavojas adoptēt bērnu. Viņi ir izstudējuši visu, kas attiecas uz drošības noteikumiem: elektroierīcēm, pirmās palīdzības aptieciņām, saldumiem un durstīgām puķēm. Šī ir laimīgākā diena Toma un Lindas dzīvē - vai arī tā tāda būtu, ja Toma sasodītie brāļi nebūtu nolēmuši palīdzēt. Šīs palīdzības rezultātā sākas īsts juceklis ar nelegāliem imigrantiem, kontrabandas cigaretēm un nozagtu līķi. Sliktāk taču vairs nevar būt?
O, nē, var gan! Spēlē vēl iesaistās īsts krievu mafijas bandīts. Un tad gan viss paliek diezgan sarežģīti. Bet vēl jau nav vakars!
Lomās
- Kaspars Zāle
- (Toms Kervuds)
- Aldis Siliņš
- (Diks Kervuds)
- Edijs Zalaks
- (Gerijs Kervuds)
- Dārta Daneviča
- (Linda Kervuda)
- Lelde Dreimane
- (Ketrīna)
- Juris Bartkevičs
- (Andrāšs)
- Artis Robežnieks
- (Konstebls Daunss)
- Sarmīte Rubule
- (Misis Potere)
- Gints Grāvelis
- (Boriss)
Radošā komanda
- Režisors
- Dž. Dž. Džilindžers
- Horeogrāfe un režisora asistente
- Inga Krasovska
- Gaismu mākslinieks
- Igors Kapustins
- Scenogrāfe un kostīmu māksliniece
- Ilze Vītoliņa
Šajā izrāde tik tiešām nevajag meklēt dziļu domu - tā tomēr ir komēdija, un šo uzdevumu šī izrāde ir izpildījusi godam.
Visa (laikam jau jāsaka, ka gandrīz visa - palasot "tautas kritiķus") bija ļoti "pavilkusies" līdzi, ka pazuda teātra formālā gaisotne. Cilvēki sāka aplaudēt, kad patika joki, smieklus varēja dzirdēt pāršalcam zāli visu laiku un ļoti skaļi - likās, ka kautrīgie latvieši ir palikuši ārpus zāles durvīm, un visos atvērusies iekšējais, bez kompleksiem esošais ES.
Gaumes atšķirās, protams. Bet tiem, kas pēc saspringtas darba dienas grib relaksēties patīkamā atmosfērā, nedomājot par dzīves jēgu un slikto ekonomisto stāvokli valstī, noteikti iesaku.
Palika skumji...
Paldies!
Pilnīgs sviests un stulbums! Tik mākslīgi, nedabiski, eksaltēti! Visu laiku kliedz! Absolūti izniekots vakars! Un skatītāju reakciju arī nesaprotu - par ko smieties? Man ir laba humora izjūta, bet smieties par katru "Sūds" un "Dirsa" vārdu??? Nu ja iet uz teātri varbūt reizi gadā, tad tas sagādā lielu baudu, dzirdēt no aktieriem šādus vārdus??? Un kā aktieri paši jūtas šādā luģelē, jo sevišķi labais aktieris Juris Bartkevičs?
Tomēr aktierspēle glāba situāciju un arvien pārliecina, ka Dailes teātrī ir labi jaunie aktieri, arī labas izrādes, ne tikai Jaunajā Rīgas teātrī.
Paldies, @dailesteatris, par tik smieklīgu, energijas pilnu un sirdi sildošu izrādi, ar izcilu aktieru kolektīvu- Reāli sliktie puiši :)
Pirmā sajūta – no visa plašā cilvēcisko emociju spektra izrēde pārsvarā modina divas - histēriskus smieklus un kaunu. Gluži kā kad viesībās jēgu pārdzēruši/appīpējusies kompānija izpildās uz robežas starp smieklīgo un idiotisko. Smieklīgi, protams. Bet aiz smiekliem – tukšums.
Šķiet, tas arī ir Dailes teātra pēdējo gadu spožums un posts - krāšņi iestudētas, lieliski izgaismotas un apskaņotas izrādes, kas piepildītas ar veikliem, labi trenētiem aktieriem un atsevišķām eleganti izspēlētām mizanscēnām, - kā milzīgs, komplicēts un mirdzošs mehānisms, kas... kopumā nedarbojas. Ar retiem izņēmumiem, piemēram, Piafa, Frīda Kalo, Saules bērni.
Rodas grūti pārvarama sajūta, ka veiklajiem, lunkanajiem, artistiskajiem aktieriem patiesībā man nav ko teikt. Rezultātā skatītājs saņem nevis spilgtas un dziļas emocijas, bet spožu 'faņķiku' birumu tukši un pavirši izstāstītu stāstu dabū izrēkties.
Gadiem ejot, ar vien vairāk kārojas redzēt, ko ar visām šīm milzu iespējām izdarītu, piemēram, Hermanis vai Ķimele. Mani nepamet sajūta, ka aktieri ir labi. un pat lieliski; tērpu mākslinieki, gaismotāji un skaņotāji - augstas klases profesionāļi, un patiesais lielā 'čika' avots patiesībā ir pats režisors: VIŅAM VIENKĀRŠI NAV KO TEIKT.
Pēc šādām izrādēm jūtu, kā aukstiem, krampjainiem pirkstiem manī no režisora dvēseles zogas bezgalīgais tukšums, ko spožie 'faņķiki' nespēj nedz piepildīt, nedz noslēpt.