Наталия Морозова
//Telegraf
Национальная психотерапия
Задействованы писатели Эрих Мария Ремарк (Артур Скрастиньш)и Эрнест Хемингуэй (Артис Робежниекс), актер Жан Габен (Гирт Кестерис), кинорежиссер Джозеф фон Штернберг (Алдис Силиньш), Коко Шанель (Иева Плявниеце), Грета Гарбо (Эрика Эглия), Чарли Чаплин (Мартиньш Почс).
Как с началом Великой депрессии в конце 1920-х Голливуд был назначен главным психотерапевтом Соединенных Штатов, так в нашей ситуации театр «Дайлес» становится главным психотерапевтом Латвии. Бодрящие комедии популярных мировых авторов и услаждающие ухо и глаз мюзиклы авторов местных здесь ставятся с завидной регулярностью.
Так получилось, что молодой режиссер Инесе Мичуле выпустила спектакль как раз накануне 110-летнего юбилея великой актрисы, которая родилась в пригороде Берлина 27 декабря 1901 года. И ошеломленные зрители «Марлен» щедро делятся впечатлениями. «...Впервые в жизни видела на сцене что-то настолько красивое! Это один из самых лучших и профессиональных спектаклей театра «Дайлес». Идет на одном дыхании». И наконец: «Просто не верится, что смотрела это в Латвии!» Восхищает публику буквально все — музыка и костюмы, сценография и хореография, актерские дуэты и, конечно, голос и игра Резии Калнини. Актриса так вжилась в роль, что кажется, будто мюзикл о ней самой. И только Резия могла так задеть зрителя, чтобы сжалось сердце, а после спектакля хотелось помолчать...
О деталях можно спорить, но в общем-то, зритель прав.
Верный выбор
Сейчас уже трудно вспомнить, какие именно из ставших афоризмами мудрых мыслей Марлен произносит Резия Калниня в спектакле. Раймонд Паулс рассказывает, что его авторы искали фигуру для нового мюзикла по биографии человека всеми узнаваемого, и вдруг возникла идея Марлен Дитрих. Но поскольку в музыкальную сценическую версию невозможно вместить 90 лет бурной жизни этой яркой личности, то просто были взяты фрагменты, которые особенно близки авторам. Получились отдельные комические, лирические и трагические музыкально-драматические «номера» (любовь-ненависть дочери, написавшей о матери грязную книгу, приблизившую смерть Марлен; романы с Ремарком, Габеном, Хемингуэем; выступления на фронтах Второй мировой войны...), связанные темой увлечений и измен, поиска идеала и ускользающей любви, тотального одиночества.
Что касается музыки, здесь тоже сделан верный выбор. Раймонд Паулс написал ее в стиле и духе того, что пела Дитрих, лишь знаменитая «Лили Марлен» из репертуара артистки проходит лейтмотивом через весь спектакль. Потому что копировать Дитрих нельзя. А попробовать подражать ее манере исполнения можно, если поешь на немецком — языке оригинала. В спектакле песни в исполнении Марлен — Резии звучат также на английском, французском и латышском. В сопровождении самого Маэстро (на сцене) и инструментального квартета (в оркестровой яме).
Тогда начнем сначала
Спектакль еще не начался, но справа перед закрытым занавесом стоит фантастической красоты гримерный столик с зеркалом. На нем легендарный атласный цилиндр, на полу — туфли на высоком каблуке. Предметы-символы жизни Актрисы. Резия Калниня «превращается» в Дитрих не столько при помощи узнаваемых примет знакомого образа, сколько за счет внутреннего преображения, характерных вибраций голоса, внутреннего эмоционального напряжения. Хотя внешнее сходство — прическа, широкие скулы, выпуклый лоб, фигура, манера двигаться, даже знаменитое «голое платье» (художник по костюмам — Илзе Витолиня) — тоже есть.
Легко, без нажима, написаны и образы любовей и увлечений актрисы. В прологе уже старая и больная Марлен валяется на атласных подушках, видна лишь бутылка виски в ее руке. Над сценой — легкие светлые драпировки. Ассистентка Вивьен (Инита Дзелме) докладывает о сообщениях, звонках, приглашениях. Объявляет, что пришла режиссер Лени Рифеншталь (Индра Брике), которая хочет снимать фильм о Марлен. Та поднимается с великим трудом, движется рывками, еле шевелит губами. Наконец произносит: «Что-то с головой... Тогда начнем сначала». И садится к зеркалу. Несколько манипуляций — и перед нами уже молодая, ослепительная белокурая Марлен. Возникает сверкающий нитяной занавес кабаре, за ним — шеренга мужских и женских фигур. Все в движении и бликах. В неверном свете героиня идет от одной фигуры к другой, Вивьен называет знаменитые имена из ее бурного прошлого. Реакция Марлен на эти имена — от нескрываемой радости до равнодушия и отвращения. И начинается собственно действие, наполненное судьбоносными встречами с каждым из персонажей.
Красивый эпизод
Ближе к финалу, когда в парижском эпизоде своих воспоминаний, Марлен говорит, кто и как будет вести себя на ее похоронах, и снова произносит знакомые имена, обнаруживается, что все они уже умерли. И белые розы, которые сыплются сверху дождем, покрывая сцену, постепенно образуют могильный холм. А Марлен признается, что все еще ждет любви. И тогда Лени Рифеншталь произносит: «Стоп! Фильма не будет — у тебя нет уже ничего общего с этим миром».
И еще красивый эпизод. Марлен в знаменитом «голом» платье направляется к Маэстро, он протягивает ей потрясающую алую розу. Так в пространстве сцены встречаются две «иконы» разных времен. Маэстро пересекает сцену по диагонали и исчезает за кулисами. Марлен остается, обессиленно склоняется на крышку рояля, замирает.
Занавес. Минута тишины. И зал взрывается овациями.
Paldies!
Smeldzīga, skaista un tiešām iespaidīga. "Marlēna" @DailesTeatris. Paldies!
@Dailesteatris Mūzikls nav mans mīļākais žanrs, bet - bravo! Rēzija! Varētu arī nebūt mūzika, vien skatīties un apbrīnot - Dīvu!
Es gribētu būt flauta, bet esmu tikai sieviete... Paldies Marlēnai- Rēzijai un visiem pārējiem @Dailesteatris
tirpiņas, asaras un tādas emocijas. @Dailesteatris Marlēna.. Mīlestība ir tik vajadzīga, vienalga cik grūta un sarežģīta tā būtu. Bet vajag!
Biju uz Marlēnu @Dailesteatris . Bravo Maestro un Rēzijai! Izcila izrāde. IZCILA.
Marlēna @Dailesteatris patiesi izcila. Līdz sīkākajai niansei izcila. Maestro un Rēzija - bravo!
tirpiņas, asaras un tādas emocijas. @Dailesteatris Marlēna.. Mīlestība ir tik vajadzīga, vienalga cik grūta un sarežģīta tā būtu. Bet vajag!
Tikko atpakaļ no @Dailesteatris ! Izrāde "Marlēna'' bija fantastiska !!! Beigās zāle plaudēja stāvus. Pauls, Kalniņa - IZCILI ! #marlēna
Biju uz Marlēnu @Dailesteatris . Bravo Maestro un Rēzijai! Izcila izrāde. IZCILA.
Marlēna @Dailesteatris. Izrāde, kas izspiež asaras, un liek applaudēt stāvus. #standingovation
biju @Dailesteatris pie Marlēnas! Vienreizēji! Paldies Rezijai. Tā bija jūtu pilna izrāde.
"Marlēna" @Dailesteatris ierindojas mana topa augšgalā. Skaisti aktieri, fantastiska aktierspēle, dejas un pats MAESTRO Raimonds Pauls.
Marlēna - Rēzija tandēmā ar Maestro - @Dailesteatris šodien aizķēra kādu dziļu stīgu, kas turpina vibrēt. Ļoti patika!!!
Atkal noskatījos Marlēnu @Dailesteatris - nu TIK ļoti skaisti un izjusti. līdz asarām! Iesaku visiem atnākt un noskatīties!
Marlēna @Dailesteatris bija lielisks dienas noslēgums. Bauda no lieliskā aktieru darba un visu cieņu R. Paulam.
Šovakar @Dailesteatris "Marlēna" bija lieliska. Ļoti patika. Un maestro vienreizējs!
Paldies @Dailesteatris par satriecošo Marlēnu. Atliek vien paklanīties Rēzijas priekšā. Bez komentāriem.. Skaisti līdz mielēm!
@Dailesteatris "Marlēna" - domāju tā asara,kas noritēja man pār vaigu izrādes beigās, izsaka visu. IZCILI. Mūsu aktieriem ir izcilas balsis.
'No visa dzīvē ļautā vien atskārst varu es, ka neesmu es flauta, bet tikai sieviete.' Visu cieņu Rēzijai #Marlēna @Dailesteatris
Rēzija Kalniņa @dailesteatris apliecina savu līmeni! Izrāde "Marlēna" ar Maestro Raimonda Paula muzikālo pavadījumu - ļoti laba!
Perfekts vakars. Izrāde @Dailesteatris "Marlēna" - 20.gadsimta šarms, profesionalitāte un izcilība. Spīdoši.
Rēzija Kalniņa ekselenti brīnišķīga @Dailesteatris šobrīd manā mīļākajā izrādē #Marlena Esmu sajūsmā viela pārdomām :)
Es biju un izrādi redzēju.
Bija brīnišķīgs muzikāls uzvedums, pārpildīta zāle un ovācijas izrādes beigās. Šaubos vai visi skatītāji celtos kājās, lai aplaudētu par sliktu izrādi?!
Bija biogrāfiskas neatbilstības, bet tam, manuprāt, nebija nekādas nozīmes, jo nav jau vēsturiska drāma.
Varbūt, saraustīts sižets. Bet 90 gadus garu mūžu, tik bagātu un kaislību pilnu, detalizēti atspoguļot pāris stundās nav iespējams.
Pēc izrādes domāju, vai ir kāda cita aktrise, kura būtu labāka Marlēna nekā Rēzija? Gan vizuāla līdzība, gan atbilstošs balss tembrs un, varbūt, arī liktenis...
Skaista mūzika, skaisti tērpi, skaisti cilvēki u.t.t.
Patika izrādes vizuālais noformējums ar projekcijām un marlēnas Dīrihas (manuprāt) balsi izrādes noslēgumā.
Iesaku aiziet un noskatīties izrādi, lai nebiedē skatuves mākslas "lietpratēju" viedoklis!
Rēzija - kā vienmēr spoža un lieliska, nospēlē gan karalieni, gan galmu. Manuprāt šī varētu būt lieliska divu aktieru izrāde, kurā Skrastiņš varētu spēlēt visu liktenīgo vīriešu lomas - viņa aktieriskā kapacitāte to atļauj, pie tam skatītājs būtu atpestīts no mokām vērot shematiskos un slamstīgos Ķestera, Robežnieka un Siliņa (paš-)tēlus. Vienīgās ainas, kurās starp partneriem notiek enerģijas apmaiņa ir Rēzijas un Skrastiņa dziesma par zelta pumu un Paula un Rēzijas saskatīšanās pār flīģeli. Pārējo izrādes laiku balss sauc un tā arī nesasauc atbalsi. Ja tāda - kā sauciens bez atbalss - bijusi Marlēnas dzīve, tad tā bijusi patiesi traģiska.
Izrāde nav šķidra un sagrozīta, jo Rēzija pētīja Marlēnu, aktieri pētīja viņas dzīvi. Kā tev šķiet, cik vienā lugā var daudz salikt? Nu tā aptuveni 2 stundās? Manuprāt, labāk nav iespējams.
KO VAR PIESIETIES TĒRPIEM, VELNS PARĀVIS? Tev nešķiet, ka tu jau gribi par daudz no tās izrādes? Tērpi bija skaisti. patiešām skaisti. Nē, nu sorry, var jau mēģināt uzšūt nāvīgi precīzus kā oriģināl, bet nu... Vai tu to finansēsi. Palasi intervijas ar Džilindžeru. Viņš saka, ka kļūdīties ar scenogrāfiju vai tērpiem ir kategoriski neiespējami, jo jauniem naudas nav. Un ko tad sponsori? Cik tad daudz viņi var sponsorēt?
Un Paulam izrādēs pat laimes asaras mēdz nobirt tāpēc nevajag žēlot cilvēkus, kas mīl savu darbu, Rēziju, dailes teātri un vispār uztver ziņu, ko nes izrāde.
Varbūt aplūko nacionālā teātra repertuāru. Es domāju, ka tev labāk ies pie sirds kas ne tik plašs un bez nozīmīga vēstījuma. Varbūt Kapu svētki? Nebūtu slikti, ko?
jā man patiesi ir muzikālā izglitiba,un rezijai nekad nav bijusi balss lai dziedātu tik daudz kā te....varbūt Tevisprāt ozoliņa arī ir dziedoša aktrise.Tad jau Pļavniecei un Dreģei uz La Scalu jābrauc,jo tām aktrisēm ir balsis,un skaistas...
protams kā senāk teica Garanča-visi var dziedāt-tikai kā????
Un Marlēnas biogrāfiju palasi programmiņā ja tādu nopirki-tad sapratisi,cik izrāde ir šķidra un sagrozīta.
Tērpus vari Youtube apskatīt....Nezinu vai sabuļādas baltie kažoki-apmetņi kas bija Dītrihai ir salidzināmi ar balto halāteli un pusplukušu imitācijas 2 cm baltu apmalīti aprocēs,kura pūkojās pie kustībām....
Visu cieņu Paulam...bet man viņa cilvēcigi žēl palika izrādei beidzoties......
Izteikšos vienkārši, ja pirmās 10-15 minūtes izrādes sākumā centos sazīmēt Rēzijas tēlojumu, kustības, gaitu, mutes un rokas kustības ar iepriekš filmās redzēto un lasīto par Marlēnu, tad tajā brīdī sajutos neeērti , jo man likās, ka Rēzija tak ir savādāka, negribēju pieņemt. Kautko meklēju, gaidīju un pat nejutu, ka esmu jau iekšā izrādē......
Izrādījās, ka šis sniegums ir tik kvalitatīvs visā izrāde, noturēts, ka nevienā mirklī es vēlāk neaizdomājos, ka tā ir Rezija. Es biju šajā vēsturiskajā stāstā, es ieklausījos, mani aizkustināja, ka nobira arī asaras, un es mazliet no tā apjuku, bet paskatoties apkārt redzēju, ka neesmu vienīgā, kura tās norauš.
Paldies, tas bija ļoti patīkams vakars, šo labsajūtu man radīja tieši šie aktieri, R.Pauls un arī visi citi darbinieki, kurus mēs neredzam.
Novēlu izaugsmi un vēl grandiozākas izrādes, drosmīgākas.
PS. Ziniet , arī skatītāji ir jaaudzina, es eju uz daudzām izrādēm un daudz ko redzu, visi ir gatavi kritizēt, bet dažs labs pat nemāk ne aplaudēt, ne apģērbties pienācīgi uz teātri un tai pašā, laikā nebaidās izteikt kritiku.....
Ieteikums, uz dažām izrādēm noteikt ģērbšanās stilu.....
Rēzja ir dziedoša aktrise. Tu kādu mūzikas konservatoriju varbūt esi beigusi?
Tavs lielākais - šeit ir tieši Marlēnas Dītrihas biogrāfijas nezināšana.
Visi kostīmi ir pilnīgi jauni, šūti pēc oriģināliem, kādi Marlēnai bija.
Šķirt, ka tu sēdēji pie Dailes uz soliņa nevis zālē.
Dž.Dž.palīdzēja pabeigt, kad Mičule netika galā, bet tā jau gadās. Domāju, ka ideāli būtu, ja Pauls spēlētu koncertu un foajē izliktu Deinata fotoizstādi, kas apliecinātu, ka Rēziju var iztaisīt stipri līdzīgu Marlēnai. Tās bija vienīgās vērtības ko saskatīju. Piekrītu Latviešu pīlei par Amadeju.
Bet tajā pašā laikā - ja tik daudziem izrāde patīk, tad viss kārtībā. Katrs taču izvēlas savu dzērienu!
Nekas jau tur nebija, aktieri strādāja par visiem 100 %, bet režisors aizmirsa pastrādāt. Sanāca tāds sagrābstīts balagāns. Ir jābūt 3 vaļiem uz kuru balstās izrāde: 1- Rēzija, 2- Pauls, bet 3. izpalika :(
Grūti paust savu necildinošo viedokli ja vairumam garšo lētais un saldais kagors. Piedodiet, tur nekā nebija. Noskataties Amadeju, un tad būs skaidrs kādai izrādej ir jābūt!
Arī šovakar ilgi skanēja aplausi un publika beigās piecēlās kājās.
Mani aizkustināja, mūzika, izpildījums, aktieru dziedājums, tērpi, kadri fonā.....Dažādās improvizācijas.
(Man nedaudz pietrūka SPOZMES un TANGO ar Marlēnu!)
Paldies Maestro R. Paulam, patiesajai R. Kalniņai , A. Skrastiņam, Ģ. Ķesterim, I. Ķuzulei un pārējiem!
Rēzija, Tu dziedāji skaisti!
Gaišus Ziemassvētkus!
...lieliska izrāde Marlēnas jubilejas gadā.
...pat gaumīgi atainotas attiecības arī ar Koko.... ja jau tādas reibijušas...
...Kad beidzot iemācīsimies pieņemt cilvēkus tādus , kādi tie ir un neveidot pēc sava ģīmja...
..lai izdodas visiem,kas vēlas noskatīties! Ir vērts...
Rezija nav dziedosa,bet runajosa aktrise.
noskatoties izradi un nezinot Marlēnas biografiju rodas iespaids,ka vina ir pustraka izvirtusi sieviete,un vel lesbisms ar Chanel. nedomaju,ka veiksmiga izrade.
kostimi kaa no ieprieksejam izradem Marlenai aizdoti,loti trucigs paskats uz tik lielu zvaigzni kaa savulaik bija Ditriha.
visu cienu muzikai,scenografijai,un dziedosajiem aktieriem-tas bij godam padarits.
Rēzija, protams, lieliska. Cik nu dramaturģija pieprasīja.
Iespēlēs tā riktīgi, uun tad jau aizies.
Neticami ka to skatos Latvijā!
Mūzika tik spēcīga....
Tā ir izrāde kas neatstāj vienaldzīgu...Tās emocijas ko spēj sagādāt Rēzija ir varenas...es vēl esmu viņas varā,,,tā smeldze,tā vientulība...Domāju mani nožņaugs kamols kas bija kaklā jau no 2 cēliena puses...........
PALDIES!!!
Šī noteikti ir viena no labākajām un profesionālākajām Dailes teātra izrādēm. Milzīgs paldies visiem tiem, kas radījuši ko tik skaistu - šo brīnumu! Skatītāji to novērtē - ar milzīgām ovācijām, kājās stāvot, un ziedu klēpjiem! Viņi ir to pelnījuši!
Šo noteikti ir jāredz!!! Nenožēlosiet!
Klusums, liels sprādziens un pēc tam miers... Aizdomīgs miers. Sajūtas izrādes laikā un pēc tās...
Scenogrāfija, tērpi. Trūkst vārdu godīgi sakot.
Paldies, tev Daile, paldies, tev Rēzij!!!
Nebaidos teikt - MARLĒNA jau ir un būs Dailes teātra GRĀVĒJS. Bohēma, scenogrāfija, mūzika - piemērotie dueti, Pauls, horeogrāfija. Cepuri nost ikvienam, kurš šai izrādei pieskāries... Rēzija - Dīva. Profesionalitāte. Tik spēcīgas personības uzņemt sevī spēj tikai retais. Pat žesti, mīmika - pati Lili Marlene.