Raimonds Pauls
Dzimis 1936. gada 12.janvārī Rīgā.
No 4 gadu vecuma mācījies klavierspēli, gan Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, gan privāti, gan E. Dārziņa mūzikas skolā, gan Latvijas Valsts Konservatorijā, kur mācījies Hermaņa Brauna klavierklasē, pēc tās beigšanas - Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē.
Jau skolas laikā spēlējis klavieres skolas ansamblī, tad dažādos ansambļos, bijis Rīgas estrādes orķestra pianists, tad - vadītājs. 1962. gadā pirmoreiz sacerējis mūziku teātra izrādei (Drāmas teātra izrādei „Man trīsdesmit gadu"), 1963. gadā tapis pirmais balets - „Kubas melodijas", bet 1964. gadā - pirmais skaņu celiņš pilnmetrāžas mākslas filmai („Līdz rudenim vēl tālu"). 1994. gadā nāk klajā pirmais mūzikas albums diska formātā.
Raimonda Paula mūziku pazīst visā pasaulē: koncerti sniegti, albumi un dziesmas izdoti visās Austrumeiropas valstīs, NVS valstīs, Somijā, ASV, Kanādā, Japānā, Izraēlā utt. Dziesmas tulkotas krievu, somu, japāņu, itāliešu, vācu, angļu u.c. valodās. Tapusi mūzika radiouzvedumiem un raidlugām, vairāk kā 30 filmām, to vidū „Vella kalpi", „Vella kalpi Vella dzirnavās", „Tauriņdeja", „Melnā vēža spīlēs", „Dāvana vientuļai sievietei", „Mans draugs - nenopietns cilvēks", „Teātris", „Limuzīns Jāņu nakts krāsā", „Likteņdzirnas", seriālam „Ilgais ceļš kāpās" u.c. Iznākuši vairāk nekā 80 albumi ar dziesmām un instrumentālo mūziku. Maestro katru gadu veido solokoncertu programmas, sadarbojas ar jauniem muzikāliem talantiem, koncertē gan pašu mājās, gan ārzemēs. Gadiem ilgi Maestro koncerttūrēs piedalījušies Dailes teātra aktieri Jānis Paukštello un Harijs Spanovskis. Bijis kūmās Dailes teātra pirmajam jauno aktieru ansamblim „Mūžīgais unisons".
Mūzika Dailes teātra izrādēm:
Ā.Alunāna „Džons Neilands" (rež. K.Auškāps, 2012, atjaunojums), Raimonda Paula v.nos. ceremonijorķestra dziesmu programma „Miers un bērziņš"* (rež. V.Liepiņš, 2012), R.Paula, E.Mamajas, R.Brieža „Marlēna"*, (rež. I.Mičule, 2011), R.Paula un R.Kalniņas muzikālā programma „Gan jau atvērsies sirds..:)"* (2010), pēc A. Konana Doila „Cits Šerloks Holmss" (rež. A.Bērziņš, 2006), A.Kamī „Kaligula" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2005), E.Dārziņa, R.Paula, J.Jurkāna „Melanholiskais valsis"* (rež.Dž.Dž.Džilindžers, 2005), R.Paula, M.Zālītes „Meža gulbji" (pēc H.K.Andersena pasakas, rež. V.Liepiņš, R.Kalniņa, 2005), R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā" (rež. K.Auškāps, 2001), A.Dimā „Grāfs Monte Kristo" (rež. A.Ozols, 2000), R.Paula, G.Rača „Leģenda par Zaļo jumpravu" (rež. V.Liepiņš, 2000), R.Paula dziesmu koncerts „No Šerloka Holmsa līdz Meža gulbjiem" (rež. K.Auškāps, 1997), R.Paula, M.Zālītes „Meža gulbji" (pēc H.K.Andersena pasakas, rež. insc. A.Ozols, 1995), V.Belševicas dzejas vakars „Visi koki Dieva doti"* (rež. K.Auškāps, 1994), Rutku Tēva „Vella kalpi" (rež. A.Liniņš, J.Kalniņš, 1991), Ā.Alunāna „Džons Neilands", rež. K.Auškāps, 1982), F.Bruknera „Elizabete, Anglijas karaliene" (rež. insc. A.Liniņš, 1980), A. Konana Doila „Šerloks Holmss" (rež. K.Auškāps, 1979), P.Putniņa „Šausmas, Janka sācis jau domāt..." (rež. T.Hercberga, 1976), H.Ibsena „Brands" (rež. insc. A.Liniņš, 1975), R.B.Šeridana „Atjautīgā aukle" (rež. insc. A.Viļkins (Maskava), 1974), R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā" (rež. insc. A.Liniņš, 1973), E.Radzinska „Filma top..." (rež. P.Pētersons, 1966).
* šajās izrādēs Maestro pats piedalījās
Mūzika izrādēm citos teātros:
Latvijas Nacionālajā teātrī:
J.Petera „Trubadūrs uz ēzeļa" (rež. V.Lūriņš, 2013), M.Meipsas-Dodžas „Sudraba slidas" (rež. E.Freibergs, 2011), R.Paula, L.Langas, I.Ābeles „Leo. Pēdējā bohēma" (rež. E.Freibergs, I.Slucka, 2010), T.Dreizera „Kerija. Retrospekcija" (rež. G.Poļiščuka, 2008), Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki" (rež. V.Kairišs, 2007), Ā.Alunāna, R.Paula, J.Petera „Draudzes bazārs" (rež. E.Freibergs, 2005), P.Pētersona „Tikai muzikants" (rež. P.Pētersons, 1987), H.Gulbja „Silta, jauka ausainīte" (rež. A.Jaunušans, 1973), L.Freimanes koncertprogramma viesizrādēm VDR (1969), K.Treņova „Ļubova Jarovaja" (insc. A.Jaunušans, 1966), G.Kanoviča „Lai viņš iet prom" (rež. M.Kublinskis, 1965), V.Lāča „Juris Indrups" („Senču aicinājums") (insc. A.Amtmanis-Briedītis, 1964), G.Priedes „Miks un Dzilna" (rež. A.Jaunušans, 1963), P.Pētersona „Man trīsdesmit gadu" (rež. P.Pētersons, 1962).
Valsts Leļļu teātrī:
A.Kronenberga „Mazais ganiņš" (rež. V.Pavlovskis, 2011), V.Livšica, A.Lindgrēnes „Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (rež. K.Auškāps, 2008), V.Livšica, I.Kačanovas „Noslēpumainais hipopotams" (rež. T.Hercberga, 1998), Dz.Rinkules-Zemzares „Kā ruksītis ciemos gāja" (rež. T.Hercberga, 1996), „Ķekatas" (rež. T.Hercberga, 1991), M.Larni „Ceturtais skriemelis" (rež. T.Hercberga, 1984), V.Lando „Jums, vecāki" (rež. P.Šēnhofs, 1975), K.Skalbes „Kaķīša dzirnaviņas" (rež. T.Hercberga, 1973, atjaunots 2000), J.Osicas, J.Viļkovska „Ginjols Parīzē" (rež. T.Hercberga, 1971), R.Blaumaņa „Velniņi" (rež. T.Hercberga, 1969), Z.Popravska „Runčuks - Punčuks" (rež. T.Herrcberga, 1968), „Interlellis - 1967" (1967), B.Saulīša „Četri muzikanti" (rež. A.Burovs, 1963), V.Andrijeviča, S.Prokofjevas „Saslauku vecis" (rež. A.Burovs, 1962).
Latvijas Nacionālajā operā: „Ritmi, ritmi, ritmi" (baleta miniatūra, librets, iestud. - A.Lembergs, 1979), „Vitrāžas" (baleta miniatūra, librets, iestud. - A.Lembergs, 1979), „Kubas melodijas" (baleta viencēliens, V.Bļinova librets un horeogrāfija 1963).
Rīgas Krievu drāmas teātrī, tagad. M.Čehova Krievu teātrī: V.Verbina „Odesa, burvīgā pilsēta" (rež. V.Zolotars (Krievija) 2007), A.Čehova „Kaija" (rež. P.Šteins, 2003), F.Fellini, T.Pinelli, E.Flaiano „Kabīrijas naktis" (rež. A.Sigalova, 2002), T.Dreizera „Māsa Kerija" (rež. G.Trostjaņckis, 2000), V.Vitlingera „Cilvēks no zvaigznes" (rež. I.Sekirins, 1963).
Valsts Jaunatnes teātrī: „Un tas mirklis vai vispār bija..." (1981), T.Gabes „Alvas gredzeni" (rež. R.Gorjajevs, 1964), L.Maļugina „Mazuļi" (rež. - izrādes dalībnieki, 1964), I.Indrānes „Lazdu laipa" (rež. O.Krēsliņš, 1964).
Rīgas Operetes teātrī: J.Jurkāna „Vella būšana" (rež. R.Grabovskis, 1987), A.Brigaderes, M.Teteres „Lielais loms" (rež. M.Tetere, atkārtojums, 1987), G.Pelēkā „Nāc pie puikām!" (pēc E.Ņizjurska stāsta, rež. O.Dunkers, 1982), T.Dreizera „Māsa Kerija" (K.Pamšes librets un rež., 1979), A.Brigaderes, M.Teteres „Pāri, kas dabonas" („Lielais loms") (rež. M.Tetere, 1977).
Liepājas teātrī: E.Zolā „Dāmu paradīze" (rež. V.Lūriņš, 2001).
Daugavpils teātrī: E.Zolā „Dāmu paradīze" (rež. O.Šapošņikovs, 2012).
Teātra Observatorijā: „Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās" (rež. G.Poļiščuka, 2012).
Muzikālas brīvdabas izrādes: K.Anitena „Dāvana mūsdienu sievietei" (rež. V.Lūriņš, 2007).
Sanktpēterburgas teātrī „Baltijskij dom": „Atgriešanās mīlestībā" (rež. G.Poļiščuka, 2011).
Apbalvojumi:
Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
Goda nosaukumi: LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967), LPSR Tautas skatuves mākslinieks (1976), PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985).
Lielās mūzikas balvas (par dzejas izrādi „Visi koki Dieva doti", koncertu „Svinga laiks" un kompaktdisku „Ziemassvētkos", 1994), Valsts un komjaunatnes prēmiju laureāts.
Latvijas (PSR) Komponistu Savienības biedrs (1967), Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda biedrs (1992).
1988. gadā iecelts par Latvijas PSR Valsts Kultūras komitejas priekšsēdētāju, 1989-1993 - Latvijas kultūras ministrs, 1993-1998 - Valsts prezidenta padomnieks kultūras jautājumos, ilgus gadus bijis LR Saeimas deputāts.
Grāmatas:
Jānis Peters „Raimonds Pauls. Versijas, vīzijas, dokumenti", R., „Liesma", 1982, Elita Veidemane „Raimonds Pauls. Leģenda rudenī", R., „Jumava", 2002, B.Auzāne „Atmiņu albums (Raimonda Paula zelta dziesmas)" - atmiņu krājums un notis, R., „Zvaigzne ABC", Daiga Mazvērsīte, Leons Balodis „Pieskāriens. Raimonds Pauls", R., „Madris", 2006, Раймондс Паулс „Мелодии в ритме жизни" - Maskava, „Molodaja gvardija", 1989, Ксения Загорская, Янис Петерс, Анджил Ремесс „Маэстро Паулс", R., „Jumava", 2012. Šogad iznākusi Maestro paša izvēlētu dziesmu izlase „Raimonds Pauls. 100 populārākās un jaunākās dziesmas" ar CD, R., „Eveko", 2014.
