Olga Tokarčuka

DZEN SAVU ARKLU PĀR MIRUŠO KAULIEM

"Hipnotisks visums, kur mijas episkums un intimitāte, simbolisms un hiperreālisms, kur nozīme ir ikkatram bizes pavedienam. Čulpana Hamatova nemainīgi skatītājam sagādā īstus aktiermākslas svētkus." 5/5

Undīne Adamaite, "Sestdiena" 11.04.2025.

"Spilgta, sarežģīta un rotaļīga izrāde." 4/5

Zane Radzobe, "IR" 10.04.2025.

"Čulpana Hamatova sniedz augstas raudzes tēlojumu, ir nerimstoši klātesoša un ārkārtīgi harismātiska."

Henrieta Verhoustinska, "Kultūras Diena" 10.04.2025.

PAR IZRĀDI

Par Nobela balvas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas meistardarbu sacīts, ka, to izlasot, tas paliek tevī uz mūžu. Romāns aizrāvis lasītājus ar filozofisku krimināldetektīva sižetu un mūžseno tēmu mērogu. Tā centrā ir Janīna – neatlaidīga sieviete ar sarežģītu raksturu, kuras kaislība ir dabas izzināšana un astroloģija. Viņa ir mūsdienu romantiķe ar Mis Mārplas azartu.

Nomaļā Polijas ciematā, kurā skolotāja Janīna jūtas kā autsaidere, pēkšņi viens pēc otra un pašos dīvainākajos veidos iet bojā vietējie mednieki. Visi pierādījumi ved uz pārsteidzošu secinājumu: vai patiesi dzīvnieki ir vainojami sazvērestībā un atriebjas par nogalinātajiem sugasbrāļiem? Neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka tā ir dabas atriebība. Intriga savērpjas: kur ir rodama cilvēka vieta, ja dabai, iespējams, ir citi nodomi?

Rakstniece Olga Tokarčuka ir mūslaiku literatūras zvaigzne. Polijas labējie pašu Tokarčuku ir dēvējuši par nodevēju, un viņas izdevējiem pat nācies algot rakstniecei miesassargus. Viņa nebaidās teikt patiesības, kuras neviens negrib dzirdēt, bet vienlaikus spējusi uzrunāt sabiedrību par tēmām, kas daudziem šķiet radikālas un nepieņemamas. Romāns “Stum savu arklu pār mirušo kauliem” ir saņēmis daudz un dažādu atzinību gan Polijā, gan pasaulē – starp balvām autorei ir arī starptautiskā Bukera prēmija. 

Romānu iestudē un tās skatuves versiju veido sīriešu izcelsmes režisore no Nīderlandes Ola Mafālani. Kopā ar gaismu mākslinieku Aleksu Broku un talantīgajiem Latvijas māksliniekiem, kurus viņa dēvē par “sapņu komandu” – scenogrāfijā debitējošo un pasaulē patlaban zināmāko latviešu dizaineru Germanu Ermiču, pasaulē atzīto komponistu Kristu Auznieku, talantīgo horeogrāfi Elīnu Gediņu un starptautiski novērtēto modes un mākslas duetu MAREUNROL’S –, Mafālani skatītājiem piedāvās vizuāli vērienīgu, iepriekš Latvijas teātros neredzētu poēziju. Tā mīsies ar humoru, prātu un dvēseli atraisošām idejām, ēdienu smaržām un negaidītu skatuves maģiju. 

Mafālani radījusi vairāku pazīstamu kino darbu teātra versijas, piemēram, dāņu seriāla “Valdība” skatuves adaptāciju, kas ilgusi deviņas stundas un bijis revolucionārs teātra notikums Eiropā. Mafālani tiek uzskatīta par fantāzijas karalieni – viņas izrādēs savijas neparedzamas ainas un tēli iznirst turpat vai no nekurienes. 

Romānā un dramatizējumā izmantoti angļu dzejnieka un gleznotāja Viljama Bleika pravietiski krāšņo tekstu motīvi. Fragments no Bleika dzejoļa “Gara ceļotājs” Vizmas Belševicas atdzejojumā; pārējie atdzejojumi un romāna tulkojums – Ingmāra Balode.

Izrādes mūzikas ierakstā piedalās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” Māra Sirmā vadībā. Ierakstu veicis Gustavs Ērenpreiss.

• Stroboskops