Arturs Krūzkops
Dzimis 1982. gada 19. jūlijā.
Aktierdarbību Krūzkops sāka 2003, un jau 2004. gadā kļuva par Nacionālā teātra aktieri. Ir ieguvis atzinību gan par lomām teātrī, gan radio, saņēmis prestižākos Latvijas teātra nozares apbalvojumus. Gan 2016., gan 2017. gadā ieguvis Spēlmaņu nakts balvas nominācijā "Gada aktieris otrā plāna lomā". 2018. gadā nominēts arī Krodera balvai, bet 2019. gada 27. martā saņēma Harija Liepiņa balvu. 2005. gadā ieguvis "Spēlmaņu nakts" balvu kā "Labākais jaunais skatuves mākslinieks". Trīskārtējs Kārļa Sebra gredzena ieguvējs.
Dailes teātra aktieris kopš 2023. gada.
Lomas:
Zilā lapsa (J. Terteļa "Zilā lapsa", 2024), sezonas noslēguma koncerts "Dailes sviests", 2024, Pols (Pēc V. Šekspīra / Dž. Džeimsa "Wintera stāsts", 2024), Volands (M. Bulgakova "Meistars un Margarita", 2024), Rainis (Pēc Raiņa, "Spīdolas nakts", 2023)
Lomas citos teātros:
Ričards (“Ričards.Nekā personīga”, rež Elmārs Seņkovs, 2023), Kungs (Spēlēju, dancoju”, rež. Elmārs Seņkovs, 2023), Ēriks (T. Vitenberga, M. Rukova “Komūna”, rež. Valters Sīlis, 2022), Paks (“Sapnis vasaras naktī”, rež. Elmārs Seņkovs, 2021), Čārlijs Bruno (“Svešinieki vilcienā”, rež. Vladislavs Nastavševs, 2021), 2020), Valdemārs (A. Dīča “Dzīvnieks”, rež. Reinis Suhanovs, 2020), Ivans Aleksandrovičs Hļestakovs (N. Gogoļa “Revidents”, rež. Ņikita Kobeļevs, 2019), Aurels fon Heidenkampfs (Z. fon Fēgezaka “Baltiešu gredzens”, rež. Viesturs Kairišs, 2019), Andžejs (J. Baloža “Mežainis”, rež. Valters Sīlis, 2018), Hērods Antipa, Jūdejas tetrarhs (O. Vailda, R. Štrausa “Salome”, rež. Viesturs Kairišs, 2018), Nikolajs Tuzenbahs (A. Čehova "Trīs māsas. Refleksija", rež. Vlads Nastavševs, 2017), Larss (M. lvaškeviča "Tuvā pilsēta", rež. Kirils Serebreņikovs,2017), Brencis (R. Blaumaņa “Trīne" , rež. Elmārs Seņkovs, 2017), Medvedenko (A. Čehova "Kaija", rež. Elmārs Seņkovs, 2017), Marks (D. Kellija "Pēc beigām”, rež. Valters Sīlis, 2016), Baltais tēvs (pēc Raiņa "Antiņš. Zelts. Kalns", rež. Reinis Suhanovs, 2018), Melnais bruninieks (Rainis "Uguns un nakis", rež. Viesturs Kairišs, 2015), Kņazs Miškins (F. Dostojevska "ldiots", rež. Vlads Nastavševs, 2015), Andžejs (I. Baloža "Pieaugušie", rež. Valters Sīlis, 2014), Lielais Līkais, Begrifenfeldts, Kalsenais, Pogu lējejs (H. lbsena, E. Grīga “Pērs Gints”, rež. Viesturs Kairišs, 2016), Alens/Silvio (R. Bīna "Divu kungu kalps. Anno 1963", rež. Valters Sīlis, 2013), Džeralds Arbetnots (O.Vailda "Sieviete, kura nav uzmanības vērta", rež. Indra Roga, 2013), Andress (G. Bihnera "Voiceks", rež. Kirils Serebreņikovs, 2012), Brālītis (A. Lindgrēnes "Karlsons, kas dzīvo uz jumta", rež. Mārtiņš Eihe, 2011), Kārlēns, (R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, rež. Indra Roga, 2010), Maņilova dēls (N. Gogoļa "Mirušās dvēseles", rež. Kirils Serebreņikovs, 2010), Morics (V. Buša "Makss un Morics”, rež. Regnārs Vaivars, 2009), Džonis Vilcinš vai Aleksis (G. Janovska "Uz neatgriešanos", rež. Indra Roga, 2009), Kajs (A. Arbuzova "Cietsirdigãs spēles, rež. Gaļina Poļiščuka, 2005), Gatiņš (Raiņa "Pūt, vējini!", rež. Gaļina Poļiščuka,2004). Romeo “Romeo un Džuljeta. Mīts”, rež. Gaļina Poļiškuka, 2004).
Apbalvojumi un nominācijas:
2022/2023 – "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā “Gada aktieris” par Ričarda lomu izrãdē "Ričards. Nekā personiga"; Alfrēda Amtmaņa-Briedīša prēmija par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu teātra mākslā; Kārļa Sebra ceļojošais gredzens.
2019 – Harija Liepiņa balva balva par izcilu, spilgtu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā; Kārļa Sebra ceļojošais gredzens.
2017 – "Spēlmaņu nakts" balva “Gada aktieris ofrā plãna lomā” par Brenča lomu izrãdē "Trīne" un Larsa lomu izrãdē "Tuvã pilsēta"; Kārļa Sebra ceļojošais gredzens.
2016 – "Spēlmaņu nakts" balva “Gada aktieris otrā plāna lomā” par Melnã bruņinieka lomu izrãdē "Uguns un nakts".
2005 – "Spēlmaņu nakts" balva “Labākais jaunais skatuves mākslinieks” par Kaja lomu izrādē "Cietsirdigās spēles" un Gatiņa lomu izrādē "Pūt, vējiņi!".
2004 – "Spēlmaņu nakts" balvas nominācija kategorijā “Labākais jaunais skatuves mākslinieks” par Romeo lomu izrādē "Romeo un Džuljeta. Mīts".
