Gilberts AdērsSapņotāji
Mazā zāle
Erotiska romance 2 daļāsDramatizējuma un tulkojuma autore - Laura Groza-Ķibere
Pirmizrāde - 2018. gada 29. novembrī
Izrādes ilgums - 2h 50min
Kamēr 1968.gada Parīzē gaisā virmo satraucošas idejas par sociālu un politisku atjaunošanos, trīs jauniešiem ir pavisam citas intereses. Teo, viņa dvīņu māsa Izabella un abu kopējais draugs amerikāņu students Metjū nesātīgi iegremdējas kino filmu notikumu un tēlu pasaulē. Tas ir hermētiski noslēgts bezgaisa universs, kas vilina kā narkotikas. Šajā mākslīgi radītajā pasaulē valda viņu pašu izdomātas privātas spēles, pazemojoši pārbaudījumi un savstarpējas cīņas. Vienlīdz dabiski tiek nomestas drēbes un atmesti ieradumi. Taču tas viss beidzas, kad reālā pasaule ārpus Teo, Izabellas un Metjū mājas patvēruma beidzot ielaužas viņu reibinošajā sapņu delīrijā.
Nominācijas "Spēlmaņu nakts 2018/2019" balvai:
Gada gaismu mākslinieks - Jānis Sniķers
- Izrādē smēķē
- Vecuma ierobežojums - 16+
Lomās
- Mārtiņš Upenieks
- (Metjū)
- Anta Aizupe
- (Izabella)
- Artūrs Dīcis
- (Teo)
- Gints Grāvelis
- (Čārlzs)
- Vita Vārpiņa
- (Māte)
- Juris Bartkevičs
- (Tēvs)
- Dārta Daneviča
- (Meitene)
Šovakar paldies “Sapņotājiem” - nereāli skaists mākslas darbs! Mana mīļākā filma un nu arī mīļākā izrāde. @Dailesteatris
"Jāatzīst, ka izrādes laikā daudz ko nesapratu, jo līdz šim nebiju neko lasījusi par tā saukto “1968.gada studentu maiju”, kad Parīzes ielās, pieprasot izglītības sistēmas reorganizāciju izgāja tūkstošiem protestētāju, kā arī franču kino attīstības vēsture man ir diezgan sveša lieta. Izrādes laikā man tas lika justies neveikli, jo šķita, ka nezinot par to, kādi notikumi tiek attēloti, es palaidīšu garām galveno domu. Tomēr pēc izrādes (kad jau biju ievākusi informāciju) es nodomāju – vai tiešām izrādē jābūt vienai galvenajai domai, kas visiem ir skaidri saprotama? Laikam jau nē. Var taču arī attēlot šī laikposma kopējo gaisotni - cilvēkus, viņu dzīvesveidu, vēlmes un kaislības, to visu savijot kopā ar spraigajiem notikumiem ārpus izrādes varoņu drošās mājas sienām. Izrāde veicina domāt par tādiem jautājumiem, kā: cik lielā vecāku savstarpējās attiecības ietekmē spēju izveidot veselīgas partnerattiecības viņu bērniem pašiem pieaugot? Vai seksualitāte ir kaut kas determinēts vai tā mainās, pielāgojoties ārējiem stimuliem? Vai atkarība no cilvēkiem ir tikpat neveselīga kā atkarība no apreibinošām vielām?[..]"
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/kvqt
"[..] Diskutabla tēma izrādes sakarā ir kailums uz skatuves. Tas šajā izrādē uz skatuves parādījās ļoti bieži, varbūt pat pārāk bieži. Tomēr jāuzteic aktieru meistarība šajā ziņā – teju ik aina izrādē, kurā iekļauts kailums, bija teicami nostrādāta, un tas nebūt nav viegli.
Sapņotāji ir izrāde par pieaugšanu, tomēr vēl jaunības čībās. Tā ir izrāde, kas mudina iepazīt pagātni, jo tajā parādās visai niansēti fakti un kultūratsauces, kas izrādes vērtību tikai ceļ. Izrāde visa vecuma publikai, kura vecāka par 16 gadiem un kura spēj cienīt māksliniecisko izteiksmes līdzekļu dažādību, bagātību."
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/e5uz
Aktieri, centienos nodrošināt sev iztiku, tiek pazemoti, atklājot savas privātuma detalas.
Izrāde ar tikai un vienīgi demoralizējošu, perversības ietekmi.
Kā prasts sauciens - tauta vairojies.
Skumji, bēdīgi, žēl.
Daile ar šo pilnībā pazaudē dalu savu līdzšinējo cienītāju, pat atbaida.
Pazudusi ticība citu izrāžu saturs.
@Dailesteatris "Sapņotāji" Latvijas teātrim netipiski drosmīgi izspēlēts stāsts par mīlestību, kas nepazīst robežas. @UpenieksMartins pārliecinoši jaudīgāks par Metjū lomas atveidotāju Maiklu Pitu Bertoluči hrestomātiskajā filmā.
Sapņotāji @Dailesteatris must-see! Ja pirmo cēlienu salīdzināju ar @kvadrifrons Himnu, tad otrais cēliens izšāva korķus. Tik ļoti izmētāja pa sajūtu spektru, ka vēl šodien “cepī”. Šīs sezonas TOP5 jauniestudējums!
Sapņotāji @Dailesteatris neatslābstošs sasprindzinājums, kas lika domāt līdzi, aizrauties un spēt protestēt sevī. Paldies aktieriem par drosmi, vairāk tādus un tādas izrādes. Izcili! @UpenieksMartins @Anteeena
Vēlos teikt sirsnīgu paldies visai radošajai komandai par aizvakardienas Sapņotājiem @Dailesteatris, kas radīja skaistas un paliekošas sajūtas, kā arī citādākus uzskatus, liekot padomāt, pārdomāt... Tiešām bezgala īpaša noskańa, burvīgi - @UpenieksMartins un @Anteeena [Anta Aizupe] !!
Ir tādas izrādes, kurās var izdzīvot kaut ko emocionāli plosošu, un nolemt to darīt vairākkārt. Sapņotāji @Dailesteatris ir tāda. Mans ideālais aktieru trio, paldies Jums! Pilnīgs #intimissimi.
Izrāde-noskaņa, izrāde-stāsts. Režisores veikts dramatizējums pēc grāmatas, ar nelieliem (varbūt lieliem, es nezinu, jo neesmu redzējusi) filmas nospiedumiem. Radošās komandas sirdsdarbs, ko patiešām var just iestudējumā. Komandā valda partnerība un mīlestība.
Galvenais šai iestudējumā ir tas stāsts un tā mīlestība. Tāpēc arī nekādai dižai analīzei nepakļaujas, jo - tur vienkārši ir tas, kam tur jābūt - Parīze, kino, dzīve. Aizupe un Upenieks ir brīnišķīgi dzīvi, Dīcis tikai pašās beigās atkrita drusku nost (un tas pat nav objektīvs vērtējums, tā varbūt domāju tikai es), vecāki - Vārpiņa un Bartkevičs bija tik ļoti patiesi.
Un - pēc izrādes es izgāju no teātra ar to fantastisko, bet tik reti iegūstamo sajūtu, kad negribas iet mājup, ka gars vēl kaut kur lido, jo jumts ir nedaudz aizbraucis šķērsām. Un tāpēc ir tik labi, ka uz Miera ielas ir tāds M50 Bar & Design Store par kuru es zināju - jā, tur strādās arī pēc pl.21 un tur gaidīs tādu teātragājēju ar bišķi nošķiebušos jumtu, uztaisīs gardu kafiju un palīdzēs ieiet sliedēs :)
Gudrie un kaislīgie brīvdomātāji #Sapņotāji. Pārliecinoša režija un spīdoši aktierdarbi, paldies @Dailesteatris
cilvēku attiecības kā savienotie trauki, kur tektoniskās pārbīdes vienā vietā izsauc neapturamu kustību visās pārējās. mēs jau katrs zinām to sajūtu - vēlēties saprast un piederēt sev un citiem bez pastarpinājuma. liels paldies @dailesteatris - “Sapņotāji” ir lieliski!
Dīcim piestāv būt skarbajam puikam, @UpenieksMartins piestāv mīlēt (ar raupjumu, bet tomēr), toties @Anteeena vienkārši piestāv viss, ko viņa dara. Liels paldies #Sapnotaji komandai! @Dailesteatris
Ir izrādes, kuras trāpa pa visiem tavas iepriekšējās pieredzes un sajūtu līmeņiem. Un tāda ir Lauras Grozas – Ķiberes Sapņotāji Dailes Teātris, kas ar pirmajām ainām un izvēlēto mūziku ienāk manī kaut kā ļoti tieši un konkrēti. Kas tas ir, kas mani uzrunā? Laikam jau kaislība pret dzīvi (man vienmēr patikuši kaislīgi cilvēki). Kaut arī, 1968. gadā neesmu bijusi Parīzē un arī mīlas trīsstūrī neesmu dzīvojusi, man patīk tā seksīgā brīvā mīlestība, kas parādās izrādē. Nekādu pienākumu, nekādas atbildības, tikai jutekliska ļaušanās. Protams, ka daudzi izrādes elementi patīk manai romantiskajai un sapņotājas dabai (piemēram, bēgšana lietū, vīna pudele mēteļa kabatā, ģitāras spēlēšana ar zobiem), bet vienlaikus mani valdzina arī tā atļaušanās, uzdrīkstēšanās un pat robežu pārkāpšana, kas man pašai nemaz nav tik raksturīga. Jā, izrādē ir daudz kailuma, bet šis kailums nav tukšs un pliks, bet ļoti intensīvs un piesātināts, un bez tā, iespējams, izrāde kļūtu daudz pieklājīgāka un mazjaudīgāka. Bet pieļauju arī, ka šī nav izrāde visiem. Bet tas, kādā draivā ieiet visi trīs galvenie izrādes varoņi – aktieri Mārtiņš Upenieks, Artūrs Dīcis un Anta Aizupe – ir pavelkoši. Ja jāsaka vienā vārdā, tad izrāde aizskar kaut kādu nervu, un dara to vienlaikus sāpīgi un skaisti. Manuprāt, izcils rezultāts.
“Sapņotāji” @Dailesteatris ar uzburto atmosfēru un visu tai piederošo lika man iemīlēties šajā izrādē.Drosmīgi Latvijas teātrim,vajadzīgi,tik daudz pārdomas,kas ir vairāk nekā tikai ikdienišķas. Iestudējums-skaists brīnums,ko man ļauts piedzīvot,redzēt.