Ežēns Jonesko DEGUNRADŽI
Lielā zāle
Absurda komēdija 3 cēlienosNo franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova
Pirmizrāde - 2021. gada 9. septembrī
Izrādes ilgums - 3h 30min
„Spēlmaņu nakts 2020/2021" balva:
Dzudzilo Kristai un Reinim un Andrāšam Juhāsam (András Juhász) par izrādes “Degunradži” vizuālo tēlu. Vizuālu piedzīvojumu, ievedot skatītāju absurda komiskajās un šausminošajās dzīlēs; par filigrānu video mākslas un scenogrāfijas saplūsmi, radot vienotu skatuves telpu.
““Degunradžu” iestudējums ir piedzīvojumu teātris. Pārsteidzošs, košs, huligānisks, smieklīgs, aktuāls un acīmredzami dārgs.”
Līga Ulberte, “Diena.lv” 20.09.2021.
“….skatuviskā darbība, kas pārvērsta ņirbošu iespaidu kaleidoskopā.”
Toms Čevers, “Kroders.lv” 13.09.2021.
PAR IZRĀDI
Izcila melnā humora piesātināts stāsts par cilvēka spēju palikt pašam pat visabsurdākajos apstākļos. Pasaulslavenā Ežēna Jonesko absurda komēdija Eiropā pazīstamās ungāru režisores Ildiko Gāšpāras režijā. Pārsteidzoša Reiņa un Kristas Dzudzilo scenogrāfija un kostīmi, ungāru radošās grupas absolūti nepieradinātas mākslinieciskās izpausmes un Dailes vadošie aktieri.
Ežēna Jonesko 1959. gadā sarakstītā komiskā absurda drāma vēsta par kādu iemigušu Francijas provinci, kurā klīst baumas par degunradžu uzlidojumu. Tomēr, kā jau tas dzīvē visbiežāk gadās, kamēr kāds tuvs draugs par degunradzi nav pārvērties, neviens mazpilsētas iedzīvotājs par degunradžu problēmu neliekas ne zinis, kur nu vēl ievēro kādus piesardzības pasākumus, lai sevi no degunradzības pasargātu. Kamēr vieni apgalvo, ka iespēja pārvērsties par degunradzi ir viltus ziņa, citi ceļ trauksmi un nelien ārā no mājas. Brīdī, kad pilsētas centrālajā laukumā par degunradzi pārvērties vietējais iedzīvotājs sabradā nevainīgu mājas kaķi, provinces iedzīvotājus pārņem masu psihoze, kurai apņēmies pretoties vienīgi šarmantais un elegantais dīkdienis Beranžē. Viņš gatavs darīt visu, sākot ar pašizolāciju un beidzot ar stāšanos uz kara takas pret degunradžu armiju.
- Izrādē smēķē
- Vecuma ierobežojums 14+
Lomās
- Toms Veličko
- (Beranžē)
- Lauris Dzelzītis
- (Žans)
- Anete Krasovska
- (Deizija)
- Juris Bartkevičs
- (Botārs)
- Ģirts Ķesteris
- (Loģiķis)
- Vita Vārpiņa
- (Mājsaimniece / Befa kundze)
- Artūrs Skrastiņš
- (Pārdevēja sieva / Papijons)
- Indra Briķe
- (Pārdevējs / Vecā vīra sievas balss)
- Ieva Segliņa
- (Kafejnīcas saimniece / Didāre)
- Juris Strenga
- (Vecais kungs)
- Dainis Gaidelis
- (Kungs ratiņkrēslā)
- Aldis Siliņš
- (Oficiants / Ugunsdzēsējs)
Radošā komanda
- Režisore
- Ildiko Gāšpāra (Ildikó Gáspár)
- Scenogrāfija un kostīmi
- Dzudzilo Krista un Reinis
- Horeogrāfe
- Veronika Sabo (Veronika Szabó)
- Mūzikas autore
- Bernadete Tarra (Bernadett Tarr)
- Video mākslinieks
- Andrāšs Juhāss (András Juhász)
- Gaismu mākslinieks
- Tamāšs Bāņai (Tamás Bányai), Oskars Pauliņš
- Radošās grupas producente
- Ildiko Šāgodi (Ildikó Ságodi)
- Režisores asistente
- Laura Upeniece
- Dramaturģe
- Justīne Kļava
“Degunradži” @daile_lv ir brīnišķīgs absurda un realitātes sajaukums. Par to, ko nozīmē palikt cilvēkam arī tad, kad visi citi ir padevušies vai vienkārši uzmetuši. Un scenogrāfija runā bez vārdiem. P.S. Es gribu dibināt @ievaseglina fanuklubu, un es tur neko nevaru padarīt.
@daile_lv Degunradži lielisks satīrs par mūsdienu realitāti. Amizanti un vienlaikus ļoti bēdīgi. Lieliska izrāde, bravo!
Ir jāredz @daile_lv izrāde #Degunradži. Stilīgs, paradoksāls iestudējums (absurda luga galu galā). Pandēmijā trāpīgs. Toma Veličko varoņdarbs un kails Lauris Dzelzītis.
Kaut kas tajā visā patika. Trāpīgums laikā un vietā. Aktierspēle. Scenogrāfija. Bet visu kopumā, saprast grūti, bet laikam jau nemaz nevajag! Teātris, kas liek domāt un neatstāj vienaldzīgu. Paldies
@daile_lv par Degunradžiem.
Izrādē Degunradži @daile_lv garšīgi pasniegtas aktuālās tēmas! Toms Veličko lielisks! Iesaku aiziet un aiciniet draugus līdzi, jo izrādē katrs kaut ko sev atradīs. Kārtējais prieciņš.
Teātris man ir tāda smalka štelle - jo biežāk to apmeklē, jo mazāk pietiek ar parastām lietām. Līdzīgi kā ar garšām - varbūt kādam pietiek ar sāli un pipariem, bet kādam ar laiku prasās pēc jaunām garšu niansēm un garšvielām. Un tomēr kaut nedaudz sava ceļa virziens ir jāsaprot. Tā arī ar “Degunradžiem”. Šī ir izrāde tiem, kuriem vajag ko vairāk. Absurda teātris nav mana komforta zona, ir jāpaiet laikam, lai es saprastu savas izjūtas pret to un pret konkrēto izrādi. Meklēt domu, simbolus, izprast formas un satura kopsakarības - tas vienmēr urda, bieži pārņem vēlme vairāk saprast teātra zinātnes teoriju, bet faktiski patiešām ir jāļaujas, un galu galā saņem tik daudz vielas pārdomām, kustini smadzenes un saskalo savas emocijas. “Degunradži” pievelk gan ar tēmas aktualitātēm, gan vispārcilvēcīgu kvalitāšu izsvēršanu. Un ar jautājumu: kad sekošana masām ir vajadzīga un kad - ļaunums? Agrāk uz Dailes teātri gāju diezgan reti, bet tagad sāk vikt turp un - ne velti. Tas, ko tur tagad var rāda, ir patiešām redzēšanas vērts. “Degunradžu” aktieru ansamblis ir brīnišķīgs. Kā jau citkārt, manas simpātijas pieder Ievai Segliņai, un šajā reizē mana sajūsma par Tomu Veličko.
Vakardienas piedzīvojums – absurdā komēdija “Degunradži", kas uz pašreizējā absurdās realitātes fona vairs nešķiet ne absurda, ne komēdija.
Kaut kas no Linča, Dalī un Pikaso saldi rūgtā mērcītē.
Burvīga šiza.
P.s. DAILE pavisam noteikti ir atvērusi jaunu un skaistu lappusi. Mums atliek tikai baudīt un priecāties.
Lielisks iestudējums, izcila aktieru spēle, Latvijā reti redzēti video un audio pielietojums teātrī, 3 stundas aizlidoja nemanot, un, protams, smalkais Covid19 zemteksts.
Pirmais un otrais cēliens lieliski, trešais samulsināja, bet šādas izrādes man kā medusmaize. Vairāk tādu!
Nesen noskatījos vienu Vudija Alena filmu, kurā varonei jautā, ar ko šis vīrietis viņas dzīvē atšķīrās no citiem, uz ko viņa atbildēja, ka viņš viņu jaunībā aizvedis uz Degunradžiem. Nu arī man vakar sanāca pabūt šī rumāņu - franču autora E.Jonesko lugas, ko iestudējusi ungāru viesrežisore, ģenerālmēģinājumā.
1.cēliens. Es laikam sēdēju ar atvērtu muti visu laiku, jo nebeidzu brīnīties par notiekošo uz skatuves. Ainas dinamiski mainās viena pēc otras, skatuve transformējas tā, ka vienu brīdi domāju, ka tik tā izturētu, video projekcijas dzīvajā.... Bet aktieri! I.Briķi un I.Segliņu atpazīstu pēc balss, kad tās ierunājas, bet A.Krasovsku uzzinu starpbrīdī pēc programmiņas. A.Skrastiņš ir tik kolosāls, V.Vārpiņa vienkārši spridzina, T.Veličko un L.Dzelzīša saspēle ir tik interesanti izdomāta, un tad vēl J.Strenga kā laika vecis, Ģ.Ķesteris ar D.Gaideli absurdu skaidrojumā, A.Siliņš kā vienmēr vietā. Kad pacilātā stāvoklī nokļūstu starpbrīdī, uzzinu, ka daļa neko nav sapratusi un pat dodas mājās, par ko man savā ziņā ir skumji.
2.cēliens kā riktīgs trilleris. Tas vēl vairāk pārspēj pirmo gan ar specefektiem, gan darbību. Cik kolosāla atkal ar V.Vārpiņa, A.Skrastiņš jau jaunā veidolā, joprojām mani ļoti aizkustina I.Segliņa. Taču T.Veličko un L.Dzelzīša duets ir kulminācija visā izrādē. Starpbrīdī uzzinu, ka arī citiem paticis.
3.cēliens. Lai arī ļoti loģisks un interesants, tas tomēr ļoti iepaliek gan tempā, gan attīstībā no pirmajiem diviem. Man ļoti patīk T.Veličko, lai gan acis piesietas atkal I.Segliņai, bet šis cēliens nedaudz norauj uz leju visu izrādi. Es domāju, ka to noteikti vajadzētu noīsināt. Taču izrādes nobeigumā arī es lecu kājās kopā ar pārējo publiku, jo tā bija fantastiska izrāde! Un es ļoti novērtēju arī jauno Dailes teātra apskaņošanu, kad tiešām dzirdu, kā runā aktieris.
Izrāde, kas skaitās absurda komēdija, ir domāta īstiem teātra mīļiem. Un man pat liekas, ka to ļoti labi saprastu pusaudži. Katrā ziņā es pēc izrādes aizmigu tikai pret rītu, jo domas mani nelaida vaļā.
Bijām! Neierasta, drosmīga izrāde. Fantastiska scenogrāfija, katrs cēliens pārsteidza. Neticami, ka luga uzrakstīta 1959.g., jo ir tik aktuāla un saprotama. Ir jāredz!
Degunradži @daile_lv - spēcīgi, emocionāli, daudzslāņaini. Un mazliet šizofrēniski. Toms Veļičko - izcils ieguvums teātra komandā!
"Degunradžus" @daile_lv var raksturot gan ar vienu nejauši dzirdēto, ironiski novilkto skatītāja komentāru: "Un man likās, ka saprotu teātri", gan ar lieliskā scenogrāfijā esošu žanru sajaukumu, kas liek cilvēku pārliecībām beigās pielikt jautājuma zīmi.