Juris Strenga

Dzimis 1937. gada 13. jūnijā Rīgā.

Mācījies Krimuldas ciema septiņgadīgajā skolā, Siguldas pilsētas 1. vidusskolā, Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1958. gadā iegūta kordiriģenta un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija), tad iestājies Dailes teātra III studijā, kuru beidzis 1962. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūrizglītības darbinieku nodaļā (1977. gadā piešķirta augstākās kvalifikācijas kultūrizglītības darbinieka dramatiskā kolektīva režisora kvalifikācija).

Dailes teātra aktieris kopš 1958. gada.

Lomas:

Vecais policists, Tiesas sargs (F. Molnāra "Lilioms", 2023), Branda tēvs (H. Ibsena "Brands", 2023), Lible (O.Lutsa "Pavasaris", 2022), Vecais kungs (E.Jonesko "Degunradži", 2021), piedalās koncertcikla "Dailes kanons" uzvedumā "Strenga. Šipkēvics", 2021), Laivinieks (M.Normena, T.Stoparda, L.Hola "Iemīlējies Šekspīrs", 2019), Vectēvs (B.Henlijas "Sirds noziegumi", 2018), Feraponts (A.Čehova "Trīs māsas", 2016), Ervīns (Ē.Hānberga "Ērtas dzīvošanas mirklīši", 2015),  Raklijs (K.Kīzija "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu", 2015), Lords Grejs (V.Šekspīra "Ričards III", 2014), Ervīns (Ē.Hānberga "Plikie un pusplikie", 2014), Tēvocis Pīters (M.Mičelas "Vējiem līdzi", 2013), Aktieris (Dž.Kiltija "Mīļais melis", 2013), Viktors Abramovičs, rakstnieks (N.Erdmana "Finita la comedia!", 2012), Ervīns (Ē.Hānberga "Pirmā grēka līcis", 2011), Pārākais Sprīdītis (I.Šlāpina "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ", 2011), Taisnīgais kurpnieks (M.Bulgakova "Versaļas kods", 2010), Lāčauza (V.Grēviņa "Gaisa grābekļi", 2010), Feri (I.Erkēņa "Kis kis - ņau ņau", 2009), Igņatoviča kungs (B.Srbļanovičas "Siseņi", 2008), Profesors Lībigs (T.Bernharda "Varoņu laukums", 2008), Inokentijs, galminieks (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007), Miks O'Bērns (B.Frīla "Filaldefija, te es nāku!", 2006), Profesors Džeimss Moriartijs (R.Paula, J.Petera "Cits Šerloks Holmss", 2006), piedalās A.Liniņa piemiņas vakarā (2005), Tēvs (M.Makdonas "Spilvencilvēks", 2005), Redžijs (R.Hārvuda "Kvartets", 2005), Roberts Krauters (Dž.B.Prīstlija "Viesnīcas noslēpums", 2005), Aktieris (V.Šekspīra "Hamlets", 2003), piedalās V.Šekspīra sonetu lasījumos (2003), Krupis (J.Lūsēna, N.Beļska, D.Micānes-Zālītes "Īkstīte", 2003), Bomzis (A.Čaka, J.Rokpeļņa, Z.Liepiņa "Meistars Aleksandrs", 2002), Merimens (O.Vailda "Cik svarīgi būt nopietnam", 2002), Lomās, kuras autors nepaguva uzrakstīt (M.Zīverta "Cenzūra", 2002), piedalās Ziemassvētku koncertā "Klusi gavilē sirds" (2001), Robinsons Krūzo (M.Zālītes, U.Marhilēviča "Tobāgo!", 2001), piedalās koncertā "Mūsu dziesma Rīgai" (2001), piedalās Teātra dienas koncertā (2001), Kens Ērzs (A.Eikborna "Mazs ģimenes bizness", 2001), Ceļotājs (M.Zīverta "Āksts", 2000), Majors Kavalkanti (A.Dimā "Grāfs Monte Kristo", 2000), piedalās koncertā "Eirovīzija 2001" (2000), Stepans (N.Gogoļa "Precības", 2000), Norbērs de Varlēns (G.de Mopasāna "Mīlulis", 1999), Corns (F.Dirrenmata "Avārija", 1998), Dakteris (M.Makdonas "Klibais no Inišmānas", 1998), piedalās koncertā "Ir milzu teātris šī pasaule" (1998), Firss (A.Čehova "Ķiršu dārzs", 1998), Toms, Fillisa, Lesli (A.R.Gērnija jun. "Silvija", 1998), Starpnieks Simons, Anzelms (Ž.B.Moljēra "Skopulis", 1997), piedalās R.Paula teātra dziesmu koncertā "No Šerloka Holmsa līdz Meža gulbjiem", 1997), piedalās koncertā "April... April..." (1997), Kapteinis Šotouvers (Dž.B.Šova "Lauzto siržu nams", 1997), ansambļa skatos (G.Gravstrēma "Zāra Leandere", 1996), Mājas pārvaldnieks (K.Hemptona "Bīstamie sakari", 1996), Mišo (E.Zolā "Terēza Rakēna", 1996), Ķīselis (V.Šekspīra "Liela brēka, maza vilna", 1996), piedalās koncertā "Es zinu, ka kādreiz..." (1995), Vēstnesis (Sofokla "Oidips un Antigone", 1995), piedalās koncertā "Nokrišņi nav gaidāmi" (1995), piedalās Ziemassvētku koncertā "Svēta nakts un mīļā Māra sarga visas dvēseles", 1994), Monteki (V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 1994), piedalās koncertā "No rīta līdz rītam" (1994), Meistars Valdemārs (M.Zīverta "Tvans", 1994), Profesors Arnolds Rubeks (H.Ibsena "Kad mēs, mirušie, mostamies", 1993), Doktors Lombardi (K.Goldoni "Divu kungu kalps", 1993), piedalās koncertā "Lai dziedam no sirds", 1993), Džeks (B.Frīla "Dejas Lūnasas svētkos", 1993), Rektors Krolls (H.Ibsena "Rosmersholma", 1992), Daniels Rēbuss (R.Paula, Rutku Tēva "Vella kalpi", 1991), Tēvs (Raiņa "Zelta zirgs", 1990), Mariuss (A.Fugarda "Ceļš uz Meku", 1990), Docents Apšenieks (M.Zīverta "Čūska", 1989), Likteņtēvs - Viduveds (A.Pumpura "Lāčplēsis", 1988), Sokrats (S.Caneva "Sokrata pēdējā nakts", 1988), piedalās A.Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie" (1987), Edgars (A.Strindberga "Nāves deja"), Vecis (P.Pētersona "Mirdzošais un tumši zilais", 1987), Vecvīrs (R.Tagores "Tumšā mitekļa valdnieks", 1986), Svešais (Sudrabu Edžus "Dullais Dauka", 1986), Lielkungs C - tiesnesis (M.Zālītes "Tiesa", 1985), Dons Kihots (M.de Servantesa "Dons Kihots", 1984), Andrejs Golubevs (A.Gelmana "Vieni un kopā ar visiem", 1983), Laika vecis (M.Māterlika "Zilais putns", 1982), Harijs Hallers (H.Heses "Stepes vilks", 1982), Potifers (Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi", 1981), Obuhs, Cjurupa (M.Šatrova "Zili zirgi sarkanā pļavā", 1980), Moriartijs (A.Konana Doila "Šerloks Holmss", 1979), Elizbars Gelovani (A.Čhaidzes "Brīvais temats", 1978), Vadātājs, viņš arī Dzirnavnieks (Ā.Geikina "Putenī", 1978), piedalījās jaunās teātra ēkas atklāšanas uzvedumā "... Visu savu mūžu...", 1977), Dorns (A.Čehova "Kaija", 1976), Misters Karmati (N.E.Baiera "Incidents", 1976), Brands (H.Ibsena "Brands", 1975), Džeks (E.Olbī "Viss dārzā", 1975), Ozolnieks (A.Dripes "Pēdējā barjera", 1974), Monahovs (M.Gorkija "Barbari", 1974), Kamajevs (A.Vampilova "Provinces anekdotes", 1974), Fišls (I.Bukovčana "Pirms gailis dziedās", 1974), Viņš (E.Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis", 1973), Klements Vinns (V.S.Moema "Apsolītā zeme", 1972), Pasažieris (E.Radzinska "Mazliet par sievieti", 1971), Zemtjužņikovs (F.Dostojevska "Idiots", 1969), Iskanders (M.Baidžijeva "Divkauja", 1968), Teātra orķestra diriģents, Caurbiris (latviešu teātra 100-gadei veltītajā iestudējumā "Lai top!", 1968), Puika (I.Ziedoņa, P.Pētersona "Motocikls", 1967), Teicējs (M.Unta "Kāda būsi, mana pasaule?", 1967), Zaglis (B.Šova "Māja, kur sirdis lūst", 1966), Artmans (Ž.Anuija "Mežone", 1966), Kinostudijas darbinieks (E.Radzinska "Filma top...", 1966), Znots (J.Smūla "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā", 1965), Filozofijas zinātņu doktors (M.Friša "Godavīrs un dedzinātāji", 1965), Velna zēns, pūķis (Raiņa "Uguns un nakts", 1965), Aklais, tautā (Raiņa "Spēlēju, dancoju", 1965), Karavīrs (V.Višņevska "Optimistiskā traģēdija", 1964), Libero Inkoronato (E.de Filipo "Kad meliem garas kājas", 1964), Valdis Teteris (B.Saulīša "Līdz pēdējai taisnei", 1964), Kalējs Aslaks, fellahs u.c. (H.Ibsena "Pērs Gints", 1964), Sulainis Džeimss, kasieris, pasažieris, mācītājs, Britānijas konsuls Suecā, kabarē dejotājs, Britānijas konsuls Bombejā, indiešu sargs, Britānijas konsuls Kalkultā, Britānijas konsuls Honkongā, mendi-bojs, mormoņu sludinātājs, kebmens, Londonas pilsonis (P.Kohouta, Ž.Verna "80 dienās ap zemeslodi", 1963), Grāfs (Ļ.Ukrainkas "Dons Žuans", 1963), Mjods (A.Arbuzova "Mūs kaut kur gaida", 1963), Otrais strādnieks (E.Ansona "Trīs jaunas māsas", 1963), Liepiņš (R.Blaumaņa "Ugunī", 1963), Sulainis (A.Upīša "Mirabo", 1962), Georgs (G.Priedes "Nāk dēli mājās", 1962), Klausnieks, zemnieks (Raiņa "Ilja Muromietis", 1962), Heino Talve (A.Līvesa "Šaipus horizonta", 1961), Bretšneiders (J.Hašeka "Šveiks", 1961), Benedikts (J.Lūša "Sniega cilvēka bojā eja", 1961), Džeikobs (L.Helmanes "Meža noslēpums", 1961), Huzārs (Ļ.Tolstoja "Karš un miers", 1960), Hudiškins (V.Rozova "Mazā studente", 1960), Kučieris Mati (H.Vuolijoki "Justīne", 1959), Leļļu vadītājs (A.Barangas "Laimes recepte", 1959), Sardzē (V.Šekspīra "Hamlets", 1959), Tautā (Z.Lāgerlefas "Gesta Berlings", 1958), Līgusonis (Aspazijas "Vaidelote", 1958).     

Lomas citos teātros:

Lakijs (S.Beketa "Godo gaidot", KIT teātris, 2010), Ziemeļvalstu mūziķu grupā (koncerts "Šī lielā pasaule" Moldas festivālā Norvēģijā ar atkārtojumiem Oslo, Elverumā, Bø, Gdaņskas festivālā Polijā, 2007-2010), Vecais (M.Māterlinka "Tur iekšā...", Latvijas Leļļu teātris, 2006), Viktors (L.Gundara "Tiritomba" I un II, "Teātris TT", 2003-2004; viesojies Amerikā), Habards (L.Helmanes "Bumerangs", Rīgas Krievu drāmas teātris, 1997), Melnais Vadonis (Ž.Bizē "Karmena", Latvijas Nacionālā opera, 1996-1997), Teicējs (dzejas uzved. "Lenz", vācu val., 1996), Francis (P.Kohouta "Pats jeb Karaļu spēle", Neatkarīga trupa, krievu val. 1994), Grāfs Rīdels (Aspazijas "Atriebēja", teātris "Kabata", 1991; viesojies Toronto), Karalis Līrs (monoizrāde "King Lear", teātris "Kabata", 1986-1996; viesojies Klaipēdā, Kauņā, Viļņā, Sanktpēterburgā, Oslo), Teicējs (A.Onegera oratorija "Žanna d'Arka uz sārta" Filharmonijā, krievu val., 1984.), vadīja un angliski komentēja Krievu drāmas teātra simtgadei veltīto koncertizrādi "Simtgades skrējiens neapturams" (1983; viesizrādes Maskavā, Pēterburgā, Odesā), Prof. Borgs (I.Bergmana "Zemeņu lauks", Rīgas Krievu drāmas teātris, 1978; izrāde viesojusies Maskavā, Minskā, Sverdlovskā, Dņepropetrovskā, Odesā).

Lomas kino un TV:

Filmējies vairāk nekā 80 Rīgas, Tallinas, Viļņas, Maskavas, Ļeņingradas, Minskas, Sverdlovskas, Odesas, Kijevas, Vidusāzijas kinostudiju filmās, piedalījies atsevišķos Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas filmu projektos, kā arī Maskavas, Sanktpēterburgas TV un BBC TV filmās, no tām 4 - galvenās lomas.

Režijas:

Režisors un režisors inscenētājs: Jāņa Paukštello jubilejas vakars "Tintē, bet balts" (2011), J.Jurkāna "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija" (2008), V.Lūsa "Skaistā no Amherstas" (2003), M.Zālītes "Zemes nodoklis" (2003), M.Zīverta "Cenzūra" (2002), D.Hēra "Eimijas domas" (kopā ar K.Auškāpu, 2001), A.R.Gērnija jun. "Silvija" (1998), O.Vailda "Lēdijas Vindermīres vēdeklis (kopā ar K.Auškāpu, 1992), S.Šeparda "Prāta meli" (kopā ar K.Auškāpu, 1990), A.Fugarda "Ceļš uz Meku" (kopā ar K.Auškāpu, 1990), S.Moržeka "Policisti" (rež.insc.; rež. U.Pūcītis, 1989), S.Caneva "Sokrata pēdējā nakts" (rež.insc. K.Auškāps), 1988), A.Strindberga "Nāves deja" (rež.insc. K.Auškāps, 1987), R.Tagores "Tumšā mitekļa valdnieks" (rež.insc. K.Auškāps, 1986), M.Zālītes "Tiesa" (kopā ar V.Vētru; rež.asist. J.Kalniņš), I.Gončarova "Krauja" (rež.insc. A.Kacs, 1982), H.Vuolijoki "Niskavuori maize" (kopā ar K.Auškāpu, 1981), L.Stumbres "Andersons un Millers" (1980), E.Vetemā "Rožu dārzs" (1978), Ā.Geikina "Putenī" (rež.asist. Ā.Geikins, 1978), N.E.Baiera "Incidents" (rež.asist. K.Auškāps, 1976), E.Olbī "Viss dārzā" (rež.insc. A.Liniņš, rež.asist. K.Auškāps, 1975), I.Bukovčana "Pirms gailis dziedās" (1974), N.Ozoliņas "Jāatrod cilvēks" (rež.asist. M.Ozoliņš, 1973), E.Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis" (rež.insc. A.Liniņš, 1973), V.S.Moema "Apsolītā zeme" (1972), M.Kuliša "Patētiskā sonāte" (1972), R.Kerndla "Es satiku meiteni" (1971), Ž.Anuija "Ielūgums pilī" (1971), R.Blaumaņa "Indrāni" (1970), A.Fredro "Vienmēr joki, tikai joki" (1969), M.Baidžijeva "Divkauja" (1968), P.Putniņa "Kā dalīt Zelta dievieti?" (1968), M.Unta "Kāda būsi, mana pasaule?" (1967).              

Režisora asistents: K.Hemptona "Bīstamie sakari" (rež. K.Auškāps, 1996), J.O'Nīla "Mīla zem gobām" (rež. K.Auškāps, 1993), M.Gorkija "Barbari" (rež. A.Kacs, 1974), Ž.Anuija "Mežone" (rež. P.Pētersons, 1966).

Iestudējumi citos teātros u.c.: divi iestudējumi "Muzikālajā teātrī 7", viens - "Austrumu robežā". 2000. gadā iedibinājis Klapkalnciema Operas festivālu, kuru pats organizē, vada, raksta scenārijus un režisē. 

Apbalvojumi:

2016 - "Spēlmaņu nakts" balva par mūža ieguldījumu.

2011 - IV šķirasTriju Zvaigžņu ordenis.

1994 - "Spēlmaņu nakts" nominācija kategorijā "Gada aktieris"

1987 - Latvijas Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums.

1985 - Latvijas Teātru skates balva par Svešo izrādē "Dullais Dauka".

1978 - Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

1976 - Latvijas Teātru skates balva par titullomu izrādē "Brands".

1975 - Latvijas Teātru skates balva par Monahova lomu izrādē "Barbari".

Cita informācija:

2021. gadā apgādā "Aminori" iznākusi Ilonas Brūveres [stāsta Juris Strenga] grāmata "Mana grāmatvedība".

2013.gada 5.novembrī pirmizrādi piedzīvoja režisores Līgas Gaisas filma par Jura Strengas aktivitātēm Klapkalnciemā "Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu".

1993. gadā iznākusi Jura Strengas grāmata "IR TAS, KAS NAV. NErakstnieka kopotie raksti". Publicējies žurnālos "Rīgas Laiks", "Avots", laikrakstā "Diena".