Gaisa grābekļi

Lielā zāle

Komēdija 2 cēlienos
Pirmizrāde - 2010. gada 5. februārī
Izrādes ilgums - -

Pēc Valda Grēviņa motīviem

PIRMO REIZI LATVIJAS TEĀTRĪ - 3D!

Mēs atkal esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa, kur reiz mūsu senči. Dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja Valda Grēviņa aprakstītā pagājušā gadsimta 30. gadu Latvija ar tās ekonomisko depresiju un sociālo krīzi aizdomīgi atgādina mūsu laikam raksturīgās problēmas. Tās ir mūsu laika vainas, mūsu sociālās un cilvēciskās slimības. Iespējams, ka ir vērts paskatīties uz sevi no malas un saprast, ka vaina par situāciju, kurā esam nonākuši, slēpjas mūsos pašos - ja jau reiz mūsdienu gaisa grābekļi turpina atkārtot agrāko gaisa grābekļu avantūras.

Savulaik pazīstams kā smējējs un humorists, Valdis Grēviņš zīmē spilgtus, tipiskus un precīzi atpazīstamus tipus, ārkārtīgi trāpīgi uztaustot cilvēku vājības, atklājot iekšējos trūkumus un dzīves negācijas un ļaujot ar iejūtīgu, veselīgu pašironiju pasmaidīt par šo situāciju.

DIEVAM PATĪK JOKI 
Par ''Gaisa grābekļiem'' stāsta režisors Kārlis Auškāps

Dailes teātris. Valda Grēviņa komēdijas nosaukums pirmajā brīdī šķiet latviešiem neraksturīgs, jo ierasts, ka esam tuvu zemei -  smagnēji un  melanholiski. Kā jūs īsi raksturotu ''Gaisa grābekļu'' atmosfēru?

Kārlis Auškāps. Šī atmosfēra ir  uzdzīves kārību pilna, arī nerātna un blēdīga, līdz ar to juceklīga un gaisīga.

DT. ''Gaisa grābekļi'' ir plašākai publikai mazpazīstams darbs. To iestudējot, droši vien saskārāties gan ar  grūtībām, gan ar  priekšrocībām...

KA. Mēdz teikt, ka labas un pazīstamas lugas nevajag uzvest.... Pirmkārt - tās iespējams  izlasīt, otrkārt- bieži gandrīz ikvienam ir viedoklis, kā  šī pazīstamā luga jāiestudē, un treškārt- labu lugu ļoti vienkārši sabojāt ar sliktu, neveiksmīgu iestudējumu. Šajās it kā jocīgajās pretrunās tad nu arī varētu svārstīties un parādīties gan grūtības, gan priekšrocības, uztverot un iestudējot Valda Grēviņa mazpazīstamo komēdiju.

DT. Kā komēdijas  laika atstatums, 30- to gadu sākums Latvijā, jums palīdzēja paraudzīties uz šodienu?

KA. Paraugoties atpakaļ, itin bieži ir skaidrs - viss jau reiz ir bijis. Vienīgā būtiskā atšķirība starp pasaules ekonomisko krīzi 20-to gadu beigās, kas 30- to gadu sākumā skāra arī Latviju, un šodienu ir tā, ka toreiz neviena ārzemju banka, organizācija, padome vai fonds mūsu valstij naudu neaizdeva.

DT. Vai Grēviņa nevaroņiem  Prieciņam, Mālam, Sliekam un Triekam mēģinājāt meklēt arī  mūsdienu prototipus?

KA. Jā, meklējām. Mūsu laika nevaroņu (vai ''varoņu'') domāšanā un vērtību skalā. Kā arī parazitāras un liekulīgas domāšanas dzīvotspējā visos laikos.

DT. Varbūt komēdija ir vienīgais un īstais žanrs, kā pārlaist šos grūtos laikus?

KA. Katram laikam savs spaids un grūtības. Tomēr teātrī visos laikos nedrīkstētu aizmirst spārnoto latīņu teicienu Ridentem dicere verum, kas nozīmē Smejoties pateikt patiesību. Un, galu galā - Dievam patīk joki. Vienīgi nelabais ir mūžam nopietns.