Zvaigžņu zagļi
Lielā zāle
Vecgada koncertuzvedumsPirmizrāde - 2019. gada 20. decembrī
Izrādes ilgums - 2h 10min
Gadu mija ir laiks, kad sapņot par nesasniedzamo. Laiks, kad tiekties uz zvaigznēm. Laiks, kad atcerēties mazo bērnu sevī. Jo “Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams,” saka Mazā prinča lapsiņa. Koncertā skanēs komponista Ulda Stabulnieka dziesmas un fragmenti no Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatas “Mazais princis”.
Lomās
- Anete Krasovska, Artis Robežnieks, Ērika Eglija-Grāvele, Ģirts Ķesteris, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Indra Briķe, Lauris Subatnieks, Lelde Dreimane, Mārtiņš Upenieks, Olga Dreģe, Pēteris Liepiņš, Emīls Patriks Dzenītis, Vita Vārpiņa, Reinards Blūmentāls
Radošā komanda
- Režisore un scenārija autore
- Rēzija Kalniņa
- Muzikālais konsultants
- Juris Vaivods
- Scenogrāfi
- Ansis Gornavs, Rēzija Kalniņa
- Kostīmu konsultantes
- Ivonna Straume, Ilze Vītoliņa
- Horeogrāfe
- Inga Krasovska
- Video mākslinieks
- Artis Dzērve
- Vokālā pedagoģe
- Ilze Dzenīte
- Gleznotāja
- Kristīne Kutepova
To visu var izdarīt ar mazu pīlīti humora! Dievam patīk joki, citādi viņš nebūtu radījis cilvēku. Otrais cēliens nedaudz glabā šo pasākumu, paldies Ilzei Ķuzei Skrastiņai.
Diemžēl, ļoti diemžēl - pasākums atstāja mieles...
Skatītājiem nevajadzētu iekoncentrēties uz šo kā klišejisku Jaungada koncertu, bet vienkārši baudīt brīnišķīgu priekšnesumu. Liels paldies!
Teikumi tiek atkārtotu vairākreiz, laikam domājot, ka cilvēki pārāk stulbi, lai tiem pieliktu ar vienu reizi. Tērpi un aktieru spēle arī prasta un samocīta. Uzvedums ir kā filozofija / atziņas sākumskolas līmenim, garlaicība augstākajā pakāpē.
P.S.Šī noteikti nav izrāde tiem kuri vēlas tikai tingeltangeļus
"[..]“Zvaigžņu zagļi” ir citādāka svētku koncertu pieredze, katram pašam jāizlemj, vai viņš vēlas, lai šie svētki teātrī atšķiras no citiem, vai vēlme dzirdēt zināmās melodijas tomēr ir spēcīgāka. Ir jāapzinās, ka nav viena universāla scenārija, pēc kura būtu jāvadās svētku iestudējumos. Citāds skats uz svētku “teātra izrādi” var būt kā labs tramplīns uz atvērtāku procesu vērošanu kopumā. To arī katram novēlu, lai nevaldītu stereotipi par to, kādam būtu vai nebūtu jābūt svētku koncertam."
Pilnu izrādes apskatu lasiet https://ej.uz/vvui
Sirsnīgs vakars @Dailesteatris @rezijak Vecgada koncertā! Paldies par noskaņas radīšanu, patiesu vērtību atgādināšanu - Ziemassvētku laikā tam ir vēl jo īpašāka nozīme..... Brīnišķīgs stāsts, burvīgas melodijas! Lai visiem mierpilns un gaišu domu piepildīts šis Svētku laiks!
Arī šoreiz, gadumiju gaidot, Dailes teātrī nav sarīkots koncerts, bet iestudēta „sižetiska izrāde”, kurā gan ir daudz dziesmu. Izrādē izmantotais A. de Sent-Ekziperī „Mazais princis” ir daiļdarbs, kurā ir daudz trāpīgu atziņu, dažas no tām varbūt ir zināmas pat tad, ja grāmata nav lasīta. Ļoti labi izrādē iederas savdabīgās, skarbi liriskās Ulda Stabulnieka dziesmas. Par iestudējuma vizuālo noskaņu: it kā pieņemts domāt, ka īsti latviskas krāsas ir pelēkā, melnā, baltā, varbūt – brūnā, bet nekas cits? Kur nu kas košāks, tas lai tiek citiem (it kā nelatvisks būtu, piem., Dienvidkurzemes krāsu trakums)! Šoreiz ir ļoti krāšņi. Kāda ir izrādes saistība ar Ziemassvētkiem vai Jauno gadu? Ja gribam redzēt ārējo līdzību (vai eglīte ir galvenais?), tad tieša saikne it kā nav. Bet ko gaidām no svētkiem (vai vismaz par ko vajadzētu padomāt)? Varbūt ieskatīšanos tuviniekos, draugos, sevī pašā? Izrāde mudina pievērsties tam (pamatidejas ziņā līdzīgi bija pagājušajā gadā). Pētera Liepiņa sākumā saīgušais vecais vīrs meklē saikni ar sevi bērnībā, kad viss ir bijis pirmreizīgāk. Tas jaukais laiks, kad bija būtiski dzīves atklājumi, nopietnas atziņas. Tad šis nozīmīgais, kā šķiet, gadu gaitā pazaudēts, bet varbūt to var atgūt? Lieliska ir vectētiņa saspēle ar izziņas kāro puisi, kuru lieliski tēlo Reinards Blūmentāls. Izrāde - atvērtiem cilvēkiem.
https://ej.uz/gmn2
P.S. Šis koncerts noteikti nav klasiskais "Z-svētku jampadracis".
P. P. S. Jaukus viesiem svētkus!
Kaut kā ne tā....