Ivans ViripajevsNepanesami ilgi apskāvieni
Mazā zāle
No krievu valodas tulkojusi Agnese RutkēvičaIzrāde 2 daļās
Pirmizrāde - 2019. gada 18. septembrī
Izrādes ilgums - 2h 30min
Ir tāda sajūta, it kā mēs dzīvotu viltotā plastmasas pasaulē, kur neviens neko nejūt un nekas nenotiek tā, kā vajadzētu. Pasaulē, kuru Dievs kā nevajadzīgu ir izmetis mēslainē. Pasaulē, kas ir veidota no ļoti lēta materiāla. Kā kopija no īstās, reālās dzīves. Cilvēku prāts ir piesārņots kā miskaste – ar bailēm un kompleksiem. Lai to kompensētu, vajag arvien vairāk baudas. Vairāk un vairāk.
Kāda ir šādas nekvalitatīvas dzīves jēga? Kas cilvēkam ir jādara, lai sajustu, ka viņš ir dzīvs? Katram nākas izdzīvot savu elli. Taču, ja ellē var ieiet, tad no tās noteikti var arī iziet. Visur, kur ir ieeja, ir arī izeja.
- Izrādē smēķē
- Vecuma ierobežojums - 16+ (tiek lietota necenzēta leksika)
Lomās
Radošā komanda
- Režisors
- Rolands Atkočūns
- Scenogrāfs
- Mārtiņš Vilkārsis
- Kostīmu māksliniece
- Ilze Vītoliņa
- Gaismu māksliniece
- Māra Vaļikova
- Video mākslinieks
- Andrjus Jaņuns
Nepanesami ilgi apskavieni ir “zašebis” nepanesami labi! Izrādes laikā paspēju iemīlēties visos aktieros, just līdzi viņu stāstam. Es smejos. Es raudāju. Es mīlēju un es snigu. Paldies par šo nepanesami labo vakaru @Dailesteatris!
Ne līdz galam sapratu izrādes jēgu, bet kādu laiku domāju par izrādē redzēto. Kas ir labas izrādes rādītājs...
Ieteikt nevaru, kritizēt negribu.
"[..]Mēs lieliski zinām, ka īsta tuvība - tas nav par seksu. Var būt tuviem, atrodoties desmitiem, simtiem, tūkstošiem kilometru attālumā. Un šī tuvība kaut ko atmodina un atver iekšā, katram pašam par sevi. Palīdz mums saprast sevi.
Un mums ir nepieciešami tikai apskāvieni, tāpat kā viņiem, tāpat kā visiem citiem. Visuma apskāvieni vai kāda konkrēta cilvēka apskāvieni. Tik ilgi ka kļūst nepanesami. Kaut tev tik ļoti nepatīk sveši pieskārieni. Bet kaut kas taču ir jādara ar to aukstumu iekšā. Pat zālē bija neticami auksti, vai man tikai tā likās?..”
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/2ieu
"Šīs izrādes skatītāji dalās divās frontēs: tie, kuriem patika režisora Rolanda Atkočūna darbs, bet pretējā frontē ir tie, kuri jau pēc pirmā cēliena izgāja no Mazās zāles ar lielu sašutumu. Atzīšos, es vēl joprojām nezinu, kurā frontes pusē atrodos.
Noskatoties izrādi, bija tāda sajūta it kā esi pabijis divas stundas pie psihoterapeita, un tev tā kārtīgi “izskalotu smadzeni”. Arī tādām izrādēm ir būt teātra iestudējumos.[..]"
Pilnu izrādes apskatu lasiet - https://ej.uz/7wir
Citāds vakars @Dailesteatris - 4 cilvēku sajūtas, meklējumi, satikšanās, šķiršanās, atkal meklējumi.. un arī patiesi atradumi.. Paldies par šo vakaru A.Skrastiņš, @ievaseglina, I.Sondore, K.Dumburs, režisoram, visai komandai. Burvīgs muzikālais fons. "Nepanesami ilgi apskāvieni".
Šovakar bija arī, manuprāt, atsaucīgi un gudri skatītāji. Prieks! Pēcgarša! Lieliskie aktieri!
p.s. konservatīvajiem un purpinātājiem- neiesaku
"Šī izrāde šķita kā svaiga elpa teātrī. Režija bija neierasta – aktieri runāja par sevi (savu tēlu) trešajā personā, aprakstot to, ko dara un kā jūtas, nepieceļoties no krēsla. Sākumā tas, protams, pārsteidza nesagatavotu, tomēr nenoliegšu, ka arī lika vairāk sakoncentrēties uz notiekošo, jo šajos brīžos cita darbība nenotika, bija jāklausās un jāsaprot.[..]
Pilnu izrādes apskatu lasiet šeit - https://ej.uz/9nr6
@Dailesteatris Napanesami ilgi apskāvieni. Man patika. Un man ir grūti noformulēt, kas tieši. Laikam pareizākais vārds būtu kopums.
Dzīvāka un patiesāka izrāde līdz šim nav redzēta @Dailesteatris
#nepanesamiilgiapskāvieni
"[..] Šie četri apmaldījušies un apbružājušies cilvēki meklē atbildes uz dažādiem visai pareiziem, bet ne līdz galam saprotamiem jautājumiem – kas mēs esam, kur mēs esam, kāpēc mēs esam un kā galu galā zināt, vai mēs vispār esam. Lai tiktu ar to skaidrībā, kādam galvā ierunājas mūžība, citam visums, kādam pa iekšām dzīvojas delfīns, ārsts un viņš pats.[..]"
Pilnu atsauksmi par izrādi varat lasīt šeit - https://ej.uz/q866
"[..]Darbs veidots tā, ka aktieri attālinās no saviem varoņiem, par viņiem tikai stāstot. Ja sākotnēji tas šķiet neierasti, tad pēc brīža tas vairs netraucē, jo darbība un stāstījums ir ļoti spraigi, piesātināti ar informāciju, tēlainiem epitetiem un salīdzinājumiem. Reizēm liekas, ka pat par daudz, ir grūti uztvert personu, notikumu, stāstu mainību, jo viss risinās tajā pašā laikā. Tādēļ, manuprāt, droši var teikt, ka šī izrāde ir ar “pēcgaršu”. Paejot laikam, ieskicētie notikumi un pārdzīvojumi iegūst citu, daudz niansētāku nozīmi, un katrs, atbilstoši savai dzīves pieredzei, tajos var atrast sev piemērotāko vēlamo risinājumu.
Tādēļ, ja vēlaties vielu pārdomām, droši apmeklējiet šo izrādi."
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/o81w
Izrāde, izmantojot viņu pašu lietoto necenzēto leksiku, ir pilnīgs mēsls. Piedodiet, bet man tāpēc nav jāiet uz teātri, lai klausītos jebal, nahuj u.tml. vārdus. Pilnīgi gribējās izrādes laikā pajautāt, vai nevajag iedot ziepes, lai muti izmazgātu. Un nē, es neeju uz teātri, lai klausītos kā kurš kuram iebāž, cik dziļi, kuros caurumos un ko pēc tam dara ar šķidrumiem. Ziniet, ja gribās seksu kā augsto mākslu, tad labāk uzslēgt kvalitatīvu porno un noskatīties to. Narkotikas, alkohols, pašnāvības, sekss, necenzēta leksika. Aiz cieņas pret aktieriem un pārējiem, es neaizgāju pirmajās desmit minūtēs. Bet vai vēl saņemšos iet uz Dailes teātri? Stipri šaubos.
Nē, šī ir māksla, kuru es, paldies Dievam, nesaprotu. Manā, paralēlajā pasaulē dzīve rit savādāk. Un arī izpratne par to, kas ir māksla, ir savādāka.
Daudz slavinātie dzīves jēgas meklējumi un atrašana, kas ir izrādes pamats? Mīļie, tie, kuriem ar dzīves jēgas meklējumiem viss kārtībā, uz šo izrādi neejiet. Tie, kuriem nav... Nu, tad labāk aiziet uz Kļavas lekcijām vai pie sakarīga psihoterapeita.
Man ir žēl par to, uz kurieni iet Latvijas teātris. Es to uztveru par "mākslinieku" ņirgāšanos par teātra skatītāju. Apmēram - cik ilgi vēl viņš izturēs? Kādus sūdus vēl varam parādīt, lai pārbaudītu, cik tālu var iet?
P.S. Aktierdarbs, režija ir ok. Iekšējo dialogu izspēle arī. Jā, dziesmas nedaudz glāba, bet...
P.P.S. Ja pirmā cēliena kādā brīdī aktieri uztaisītu pauzi un teiktu, ka tie, kuri vēlas iziet, var šobrīd to darīt, netraucējot izrādi, es būtu bijusi laimīga. Un ne es viena. Jāatzīst, ka kopības sajūta, pārrunājot šo murgu ar tiem, kas, tieši tāpat, kā mēs, aizgāja pēc pirmā cēliena, bija labākais šajā vakarā.
Paldies @Dailesteatris par Nepanesami ilgiem apskāvieniem, tieši tas, kas man bija nepieciešams pašlaik!
"Nepanesami ilgi apskāvieni" @Dailesteatris. Izrāde tiem, kuri nokļuvuši vietās, no kurām (iespējams) jātiek ārā. Izrāde tiem, kuri grib sākt citādāk. Un @ievaseglina - tik lieliska un organiska! Paldies!!
Pēc ilgāka perioda, kad jau šķiet, ka esmu kļuvusi imūna pret teātri, Nepanesami ilgi apskāvieni @Dailesteatris beidzot liek sajusties ļoti, ļoti dzīvai. Emocijas pludo. Paldies!
Šodien redzētais @Dailesteatris, brutāli atlauza biezu ledus kārtu, kura ikdienā bija uzslāņojusies manī jau par daudz.
Pie tam, šī drīzāk varētu būt radio luga, nevis teātra izrāde, jo 95% laika uz skatuves nekas nenotiek un nav jēga uz aktieriem pat skatīties, jo tie tikai stāsta, ko viņa varonis dara, nevis reāli to dara. Pirmajā cēlienā bieži tiek stāstīts par seksa ainām, aprakstīts aborts, ik pa laikam teikti vidēji rupji vārdi un pašnāvība pasniegta kā labākais risinājums. Izrādi neiesaku