Artūrs DīcisPurva bērni
Mazā zāle
Futūristiska fikcijaIzrāde 2 daļās
Pirmizrāde - 2019. gada 22. maijā
Izrādes ilgums - 2h 20min
Morāles normas pasaules vēsturē ir nemitīgi mainījušās. Modelējot nākotnes scenārijus, mēs droši nevaram apgalvot neko. “Purva bērni” ir futūristiska fikcija par sabiedrības modeli (cerams, ne tik tuvā nākotnē), kurā viss neglītais, neērtais un nevajadzīgais ir izolēts ārpus mūsu ikdienas realitātes. Tas viss ir novietots izolētā teritorijā, kuru dēvē par Purvu.
Brīdī, kad sabiedrība vairs nevar nodrošināt sev ierasto dzīves komfortu, kādam nākas ciest. Jo ir viegli būt labam, kad tev pašam ir labi. Taču brīžos, kad mūsu komforts un drošība tiek apdraudēti, empātijai pret citiem ir tendence samazināties.
Artūra Dīča luga „Purva bērni” ieguvusi 2. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās” (2017), kas tika rīkots ar Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei.
Izrāde ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
- Stroboskops
- Vecuma ierobežojums - 16+ (tiek izmantotas pornogrāfiska satura video projekcijas)
Lomās
- Olga Dreģe
- (Saņēmēja)
- Ieva Florence-Vīksne
- (Meitene)
- Akvelīna Līvmane
- (Māte)
- Niklāvs Kurpnieks
- (Rolands)
- Juris Žagars vai Artis Robežnieks
- (Vecais)
- Anete Krasovska
- (Linda)
- Gints Andžāns
- (Mets)
- Gints Grāvelis
- (Muskulis)
- Kaspars Zāle
- (Stārķis)
- Aija Dzērve
- (Lote)
Radošā komanda
- Režisors
- Toms Treinis
- Izrādes māksliniece
- Pamela Butāne
- Gaismu mākslinieks
- Edgars Brākmanis
- Komponisti
- Kristians Brekte, Modris Svilāns
"Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, tomēr daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem… /Džordžs Orvels/
Demokrātijas laikos paustā vienlīdzība šodien jau tiek likta zem treknas jautājuma zīmes. Būtībā, kā viss pārējais mūsu laikos. Sabiedrībā nav novilktas striktas robežas starp skaistumu un neglītumu, starp pareizo vai nepareizo. Mēs varam apstrīdēt vispareizākās rīcības no morāles viedokļa, bet stop.. vai morāles vērtības arī nemēdz būt subjektīvas? Cilvēks veido savu telpu, kura ir apskausta ar konkrētām ideoloģiskām nostādnēm. Līdz ar to mainās arī vērtības, sapratne par pareizo vai nepareizo, skaisto vai neglīto jebkuros vēstures laikos. Šādu zemtekstu es saredzēju Toma Treiņa izrādē “Purva bērni”.[..]"
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/8kb5
"Izrādē tiek atveidota nākotnes vīzija, kurā sabiedrība tiek iedalīta “derīgajos” un nederīgajos jeb “kropļos”. Pasaule, kurā sabiedrības intereses un vēlmes ir nonivilētas tik tālu, ka tās griežas tikai ap seksuālām tieksmēm. Pasaule, kurā intelektuālām sarunām vairs nav vietas, jo primārs ir fiziskais apmierinājums. Sabiedrība, kurā robeža starp par to, kas ir normāls un nenormāls ir absurdi šaura un kura liek uzdot jautājumu – kur ir tā robeža, kas ļauj iedalīt cilvēkus normālajos un nenormālajos?Kurš ir tiesības noteikt šādas robežas?[..]
Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/48iu
"Cilvēks, cilvēcīgs, civilizēts. Šķietami līdzīgi, taču vienlaikus arī dažādi pielietojami vārdi, kuri noteiktos apstākļos var kļūt par antonīmiem. Dailes teātra Purva bērni caur brutalizētas nākotnes prizmu ļauj pārdomāt šo vārdu definīcijas dažādās kombinācijās un aspektos.[..]"
Pilnu izrādes apskatu lasiet šeit - https://ej.uz/jk5b