Edīte Tišheizere //IR
Krīt sniegs. Ziemassvētkiem piedienīgi, ausīs ieskanas Balts sniedziņš krīt no debesīm..., lai arī mūzika, protams, ir pavisam cita. Skaistums un svētku izjūta ir gandrīz jau neizturama. Zilganā mijkrēslī vīd eglītes un mājas siluets, kas norobežo redzamību, priekšplāna joslā dzīvosies astoņas sievietes. Mīlošas, saprotams. Par to, ka svētki un harmonija ir tikai virspusējs šķitums, signalizē glezna pie mājas sienas - vienīgais īsti spilgtais plankums. Sieviete ar cigareti koši krāsotajās lūpās. Pārējais skaistums noraudāts vai lietus aizskalots. Un vēl arī nokaltis un nocirsts koks kā galvenā interjera detaļa, spoži nolakots.
Dž. Dž. Džilindžers kopā ar scenogrāfu Kristiānu Brekti un gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu ir radījuši Robēra Tomā «diez vai kriminālkomēdijai», kā formulēts programmā, atturīgi stilīgu spēles telpu, panākdami gandrīz neiespējamo (Dailes lielā skatuve!), - sajūtu, ka tā ir šaura un visas astoņas mīlošās sievietes nepārtraukti trinas cita gar citu.
Režisors ievirzījis darbību lēnā, gandrīz vai hipnotiskā ritmā, un aktrises to konsekventi iztur. Mierīgi un klusi, tikpat mikrofons nodos līdz pēdējai rindai arī čukstu. Katrai no astoņām atļauts labi ja viens iekliedziens, pārējā laikā temperaments un noskaņojums jāatklāj smalkākiem līdzekļiem: ar plastiku, galvas pagriezienu, pozas maiņu, nesteidzīgu un līganu. Un tad pēkšņi, tikpat rāmi un klusi, cirtiens! Ar nevainīgu smaidu otrai tiek uzdots visnepatīkamākais jautājums, ietriecot dunci tieši sirdī. Bet duncis nav īstais vārds. Indes zobs. Kā «multenē» - kobra uzšaujas stāvus, noplivina skropstas, iedzeļ un atkal saritinās. Varbūt tāpēc arī palēninātais ritms: čūskām jau aukstas asinis, ziemā viņas guļ.
Gan spēles stils, gan skatuves noformējums ļauj lieliski demonstrēt katras aktrises talantu un tēlu. Demonstrēšana tā ir arī tāpēc, ka viņas gluži kā uz modes skates mēles izrāda arī kostīmu mākslinieces Katjas Šehurinas izcilos tērpus - vienotus krāsu gammā (pirmajā cēlienā melns un balts, otrajā - balts un sarkans, piegriezums nemainās), īpaši dizainētus, lai izceltu katras skaistumu un individualitāti. Perfekta kleita ar pērļu virtenīti ap kaklu Lilitas Ozoliņas vecmāmiņai. Viņa galvenokārt vēro, sēž krēslā ar neiztrūkstošu viskija glāzi rokā un pamazām ieslīgst reibumā. Matēti cēls kostīms ar briljanta piespraudi pie apkakles un zvanveida svārkiem nama saimniecei - Rēzijas Kalniņas Gabijai; pārmaiņus iespējams pievērst uzmanību dekoltē vai brīnišķīgajām potītēm. Saimnieces māsai, Vitas Vārpiņas Ogistīnei oderēts, brīvi krītošs tērps ar ziedu rakstu, netverami klīrīgs kā pati vecā meita. Un tā tālāk.
Dailes teātra aktrises šajā izrādē ir lieliskas visas kā viena: Indras Briķes klusā apteksne Šanele ar caururbjošo skatienu, Ilzes Ķuzules-Skrastiņas istabene Luīze, ļaunprātīga mailīte, kas iedomājusies sevi par haizivi; burvīgās meitiņas - Dārtas Danevičas Sūzena un Leldes Dreimanes Katrīna, kas mācās no māmiņas un tantes, kā pareizi otru iznīcināt; Kristīnes Nevarauskas Pjereta, nogalinātā vīrieša māsa - objektīva soģe, kas izrādās tāda pati efeja kā pārējās.
Patiesībā ir gandrīz vai vienalga, par ko ir stāsts. Tas, ka mājas saimnieks atrasts no rīta guļamistabā ar nazi mugurā, gandrīz vai aizmirstas. Dramaturgs citu pēc cita lidina no skapjiem (to uz skatuves nemaz nav) skeletus, kuri atklāj, cik savtīgi nolūki bijuši katrai no šīm sievietēm, kas sakās mīlējušas nogalināto. Izņemot vecmāmiņu, proti, sievasmāti, viņa esot tikai pateicīga par sniegto pajumti. Sievietes ir atšķirīgas jūtu izrādīšanā. (Gluži fantastiska, piemēram, ir Vitas Vārpiņas Ogistīnes plastika - ja kustības notiktu normālā ātrumā, tā būtu histēriska tirgus sievas uzvešanās, netveramā palēninājumā viss iegūst gandrīz klasisku cēlumu.) Bet visas vieno slēptās dziņas - dabūt upuri savā varā un ietriekt pārējās savu indes zobu. Vieno viņas arī Agra Daņiļeviča horeogrāfija, ik pa laikam viņas kārtojas dejai - pievilināt, pieglaust, sagrābt, nelaist vaļā.
Salīdzinājums nav arguments. Protams, nav. Bet abi lielie Rīgas teātri atklājuši sezonu ar izrādēm par sievieti, kas nav cilvēks, bet... sieviete. Kaut kas atšķirīgs un dvēseles dziļumos nelabs. Godīgi runājot, man tuvāks ir Robēra Tomā ciniskais, bet piedodošais skatiens - nu, ko tad no sievietēm, šiem burvīgajiem radījumiem, vispār var gribēt, nevis Andreja Upīša smagais, sadistiskais psiholoģisms un apsūdzība Nacionālā teātra izrādē Sieviete.
Izrāde Astoņas mīlošas sievietes ir stilīga, gandrīz perfekta un... auksta. Dž. Dž. Džilindžers ir nevainojams inscenētājs ar gaumi un ironiju. Ak, ja viņš reiz atkal atrastu materiālu, kas pašu ne tikai amizētu, bet skartu pa īstam - kā Kaligula savulaik Dailē, kā Pīļu medības vai Hanana Liepājā... Noguruša talanta rotaļas ātri sevi izsmeļ.
Paldies, @Dailesteatris 8 aktrisēm @darta_avant @LeldeDreimane par šodienas izrādi "8 Mīlošas sievietes"! Spēcīgi un beigās pāsteigums!
8 mīlošas sievietes @Dailesteatris -lielākās uzslavas režisora sadarbībai ar scenogrāfu un kostīmu mākslinieci! Vizuāli - izcili baudāmi.
Feministēm te būtu iemesls protestiem...
Kārtējo reizi pierādīts, ka pārāk liels sieviešu daudzums uz kvadrātmetru ne pie kā laba nenoved.:D
Bet izrāde ir vērtējama tikai kā kostīmizrāde, un mūzika labi rada noslēpumainu noskaņu.
2-jā skaistie tērpi un sižeta atrisinājums manī raisija patīkamas sajūtas.
Izrāde patika un labi,ka nebija gara.
Iesaku noskatīties!
Vienīgais košums skaisti tērpi.
Aktrises izskatījās nelaimīgas, ka jāspēlē šajā lugā.
Līdzīgas asociācijas ar savulaik izgāzušos ''Milēdiju"
Skaistus tērpus pa skatuvi demonstrē skaisti aktieri.
Visas 8 noslepumainas ledijas uz @Dailesteatris skatuves-briniskigas! Prieks par @rezijak atgriesanos, prieks par jauno aktrisi L. Dreimani!
Ļoti lielas pauzes,tāda sajūta, ka stundu garā izrāde, izstiepta uz divām stundām. Aktrises brīnišķīgas, tērpi fantastiski.
Liekas jocīgi, ka daudziem šī izrāde šķiet garlaicīga. Bijām astonu dāmu kompānijā, nevienai nelikās, ka izrāde garlaicīga. Laikam vienkārši cilvēki negatīvo viedokli pauž biežāk un skaļāk par pozitīvo :)
8 MĪLOŠAS SIEVIETES @Dailesteatris - stilīga izrāde, lieliskas aktrises, interesanti skatīties! Iesaku
Tērpi skaisti! Pārējais - nekas īpašs!
Iespējams par biežu eju uz teātri un ir pārāk augstas gaidas, režisoriem ir grūti pārsteigt izlutināto skatītāju :)
Veiksmīga K.Brektes scenogrāfija, samazinot lielās skatuves spēles laukumu, lai skaistos tērpos ieģērbtās sievietes- lelles, tur nepazustu.
Pamanīju, ka daži priekšā sēdošie skatītāji garlaikojās, blenžot savos telefonos. Nav vēl sapratuši, ka to redz ne tikai viņi paši, bet arī aktieri no skatuves.
Plašāk varat izlasīt manā blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2016/09/8-bistamas-sievietes.html