Normunds Akots //Delfi.lv
Šodienas notikumu kontekstā – pirmizrāde sakrita ar asiņainajiem notikumiem Parīzē - vispārsteidzošākā laikam ir tieši lugas izvēle. Atrast dramaturģisko materiālu, kas vēl precīzāk raksturotu laiku, kurā mēs patreiz dzīvojam, nez vai ir iespējams un tā ir nopietna liecība Mārtiņa Eihes režisoriskajam briedumam.
Pirms pāris gadiem Toruņas festivālā Važdi Muavada lugu "Ugunsgrēki", gan ar nedaudz mainītu nosaukumu, man bija izdevība skatīt Roterdamas RO Theatre izpildījumā. Toreiz teatrāļu aprindās sprieda par pilnvērtīgu teksta atgriešanos uz skatuves un libāņu izcelsmes franču valodā rakstošo Muavadu pat dēvēja par "mūsdienu Sofoklu", taču iestudējums atstāja diezgan pretrunīgu iespaidu. Cauri dubultajam tulkojumam varēja just tekstā ielikto traģēdijas potenciālu, bet uz skatuves tas izplēnēja režisoriski visai ilustratīvā lasījumā.
Mārtiņš Eihe ar savu lugas iestudējumu Dailes teātrī. gandrīz pilnīgi ir atteicies no jebkādas sižeta ilustrēšanas, aktieru spēli maksimāli sakoncentrējis uz runāto vārdu un panācis tik spēcīgu atmosfēras enerģisko sablīvējumu, ka dzirksteļošana skatītāja smadzenēs ir neizbēgama. Sekmīgi piemeklētais kontrasts starp tēmu un tās "ikdienišķo" uzlūkojumu paceļ iestudējumu līdz laikmetīgas antīkās traģēdijas līmenim, jo tajā mēs katrs varam izjust, kā darbojas likteņa pārspēks, kas atklājas cilvēka un likteņa vainas nevienlīdzībā.
Mātes atstātais testaments, kuru notārs dara zināmu Žannai un Simonam, ir vairāk nekā dīvains. Viņa liek sevi apglabāt kailu, bez zārka, ar seju pret zemi un virsū uzliet trīs spaiņus ūdens, jo tas, kurš ir klusējis un nav izpildījis solījumu, nav pelnījis epitāfiju. Lai šo nosacījumu mainītu, dvīņiem ir jāatrod tēvs un brālis, par kuriem māte ir noklusējusi. Pārvarot šaubas, pat dusmas par mātes rīcību, pirmā meklējumos dodas Žanna, vēlāk viņai pievienojas arī Simons un abiem kopā tas nozīmē rūgtu un sāpīgu atklāsmju pilnu ceļu kara pārņemtas zemes nesenā pagātnē.
Muavada stāstam par kara izdedzinātu zemi un cilvēkiem, kura centrā ir Navālas traģiskais liktenis, piemīt ļoti izteikts naratīvs un ļoti spēcīgs poētiskais piesātinājums. Pusmiljons bēgļu ienāca mūsu zemē un teica parūmējaties, mums nav kur palikt. Daži teica jā, daži nē un daži aizbēga. Vieni sacīja, tagad dzīvosim tā, otri - nē, mēs gribam šitā. Situācija tik nokaitēta līdz baltkvēlei un cilvēkos uzliesmoja naida uguns... Stāsts, protams, nav par to, kas un kāpēc izraisa karus mūsdienu pasaulē, bet gan par to, ko tas spēj izdarīt ar cilvēku un viņa dzīvi. Tas uzdod jautājumus, kas šodien skar katru no mums, jo pasaule jau nav nemaz tik liela, kā mums reizēm labpatīkas domāt.
Kārdinājums ekspresīvi izspēlēt lugas tekstu uz skatuves ir liels, bet Eihe tam tālredzīgi nav ļāvies un par izejas pozīciju savai izrādei izvēlējies Ingmara Bergmana savulaik iecienīto "atvērto platformu". Aktieri izrādes laikā skatuvi nepamet, bet ļauj notiekošajam plūst caur sevi arī tad, kad viņu personāžs tiešā darbībā nepiedalās. Minimālistiskais skatuves iekārtojums ar pašiem nepieciešamākajiem rekvizītiem (Ievas Kauliņas scenogrāfija) un ārējo izteiksmes līdzekļu ekonomija liek aktieriem visu uzmanību vērst uz sava varoņa iekšējām norisēm un ļauj radīt negaidīti piesātinātus tēlus.
Navālas dzīves pavedieni, kurus ar pretrunīgām jūtām un tādu pašu attieksmi šķetina dvīņi, uz skatuves parādās caur episku stāstījumu un viņas pašas monologiem un dialogiem, kas iezīmē likteņa kritiskos pagrieziena punktus. Ilze Ķuzule savu varoni šajā spēlē izjūt nevainojami, katrā epizodē, sākot no jaunības mīlestības, enerģiskajiem protestiem pret nolemtību un beidzot ar visām kara laikā pārdzīvotajām šausmām, aktrise atrod tieši tās askētiskās rīcības izpausmes, kas visprecīzāk raksturo pazemotas, bet nesalauztas dvēseles kustību pretī apskaidrībai.
Mīlestība un naids ir divi dvēseles komplimentārie principi, kas iezīmē mūsu ceļu starp tumsu un gaismu, starp labo un ļauno, starp skaisto un neglīto un mūsu pašu varā ir izvēlēties, kā mēs tos pielietosim un pa kuru ceļu iesim. Reizēm to izdarīt ir ļoti grūti, bet Navāla zina virzienu, un, lai cik nežēlīgi būtu likteņa uzliktie pārbaudījumi, lai cik lielas ciešanas tas sagādātu, viņa no tā nenovirzīsies. Kopā ar režisoru aktrisei bez jebkāda patosa un sevis plosīšanas ir izdevies radīt ārkārtīgi spēcīgu mūdienu traģiskā varoņa tēlu un šodienas teātrī tas nemaz nenotiek tik bieži.
Žanna un Simons, kas notāra mudināti, pārvar sevī aizvainojumu par mātes klusēšanu un beigās tomēr izpilda viņas pēdējo gribu, tīri intuitīvi sajūt, ka tur slēpjas viņu sakņu neatklātais noslēpums. Tas ir svarīgs kaut vai tāpēc, lai apzinātos, kas īsti mēs esam lielajā dzīvības kokā. Ievas Segliņas Žanna izrādē to dara metodiski, ar matemātisku loģiku restaurējot mātes dzīves notikumus, kuros atklājas visa tā nežēlība un cietsirdība, ko cilvēkos ir uzjundījis karš. Ginta Andžāna Simons darbojas vairāk impulsīvi, aiz bravūras slēpdams savas bailes uzzināt patiesību, bet abi aktieri kopā savu personāžu rīcībā un reakcijās pārliecinoši ataino to sāpīgo pieredzi, kuru nereti mēdz sniegt savas identitātes apzināšanās.
Aktieru ansamblis kopumā, pateicoties striktiem režijas norādījumiem, uz skatuves darbojas ļoti saskaņoti un veido kaut ko līdzīgu transformētam grieķu kora tēlam, kas virza uz priekšu darbību, palīdz atklāt notikumos ietverto saturu un piešķir izrādei atmosfēru, no kuras nevar izvairīties. Ārēji paskopajās mizanscēnās ir atstāta vienreizēja iespēja katram zālē sēdošajam iztēloties visas tās šausmas, ko pārdzīvo lugas varoņi un tas ir daudz iedarbīgāk par ierastajiem aktieru centieniem tās "reāli izdzīvot".
Vienīgi mazliet neizprotami, kāpēc režisors no sava uzmanības loka ir izlaidis notāra Lebela tēlu. Intara Rešetina pašrežija un aizraušanās ar saviem "aktieriskajiem atradumiem" laužas arā no izrādes kopējā plūduma. Eihem to vajadzēja pamanīt.
Pārējie aktieri, atveidojot dažādas ar Navālas likteni saistītas lomas, ļoti profesionāli variē savu spēli starp stāstījumu un attēlojumu, tajā tikpat kā nav nevajadzīgu emocionālo izvirdumu vai attieksmes demonstrējumu, vien laiku pa laikam simboliskā žestā sablīvēta darbība. Liekas, režisors pie sevis ir rūpīgi izsvēris šī "neitrālā stāstījuma" priekšrocības un tas dod iespēju viņam atsegt teksta jēdzienisko slāni, liekot katram skatītājam patstāvīgi nonākt pie lugas varoņu rīcības izvērtējuma.
Galu galā ļaunais jau neeksistē ārpus cilvēka, un tas, ko mēs viens otram nodarām, nāk no mums pašiem. Liktenis to vienkārši summē kopējā eksistences telpā un bieži pavērš pret cilvēku, kas sadomājis viņam pretoties. Šī cīņa gandrīz vienmēr ir nevienlīdzīga un atsevišķam indivīdam traģiska, bet tās atainojums mākslā satur sevī visspēcīgākos katarses iedīgļus. Grieķi to apzinājās un radīja savu "āža dziesmu", bet Važdi Muavads tai šodien cenšas piešķirt mūdienīgu skanējumu. Savukārt, Mārtiņš Eihe to ir sadzirdējis un dāvājis lielisku iespēju arī mums tajā ieklausīties.
"Ugunskrēki" @Dailesteatris dramatisms mijās ar smalku humoru, par kuru nemaz negribas smieties.Paldies režisoram un aktieriem!Ļoti patika!
Man reti trūkst vārdu, bet pēc @Dailesteatris "Ugunsgrēki" nav nekā atbilstoša ko pateikt. Skudriņas. Apbrīnoju aktierus, kas ko tādu spēlē.
Pat nav vārdu par @Dailesteatris izrādi "Ugunsgrēki". Tā bija perfekta visos iespējamajos veidos un bija vērts uz viņu iet. Liels paldies.
UGUNSGRĒKI @Dailesteatris ir tik daudzšķautnaina, tik daudzlīmeņaina, tik ļoti uzšķērž sirdi un saprātu, ka grūti izteikt un ka nepāriet
@Dailesteatris Ugunsgrēki - neaizmirstams dvēseles satricinājums. Aktuāli un satraucoši
Pēc tādas teātra izrādes var tikai klusēt... Paldies @Dailesteatris par "Ugunsgrēki", bija izjusti, bija skaisti.
Ugunsgrēki @Dailesteatris ir ļoti spēcīga izrāde. Nu tik ļoti, ka jāskatās ar asarām acīs. Fantastiski! Paldies!
Sīko vērtībiņu, ērtībiņu un problēmiņu krāsmatas un pelni pēc @Dailesteatris #Ugunsgrēki liesmām šovakar. Paldies par lielisko izrādi!
Ugunsgrēki @Dailesteatris .
Klususms tikai klusums, tas bija tik skaisti, paldies
Ugunsgrēki @Dailesteatris atplēš vīles. Vēl nezinu vai iedod arī diegu, lai mācos šūt. Un atplēš tā, ka pašam savs kailums biedē. Paldies
Ugunsgrēki @Dailesteatris cauršauj lupatās tavas sakārtotās pasaulītes bruņuvesti un pašu iemet stindzinošā, saplosītā klusumā......PALDIES
@Dailesteatris "Ugunsgrēki" izraisīto emociju gammu nav iespējams raksturot! Satriecoša aktierspēle un stāsts, ko neaizmirsīšu vēl ilgi.
"Ugunsgrēki" @Dailesteatris neatlaiž... Mēmajā režīmā izrāde paņēma. Skarba, smaga, līdz mielēm izurķējas pa tevi...
"Ugunsgrēki" @Dailesteatris nelaiž vaļā. Neaizmirstama izrāde. Pēcgarša kā pēc stāsta "Suada. Sadedzināta dzīva" izlasīšanas.
Ugunsgrēki @Dailesteatris aizķer to, par ko ikdienā nedomā. Jau diena pagājusi, bet izrādes tēma nelaiž vaļā. Un Ķuzules Navāla rēgojas :)
1 retweet 2 favorites
Ugunsgrēki @Dailesteatris ierindojas redzēto izrāžu augšgalā.CEPURI NOST visu priekšā! Biju redzējusi pirms gada filmu. Var sākt arī ar to.
Visi mēģinājumi komentēt izrādi un komentēt sajūtas ir lieki, jo nebūs tik patiesi, kā patiesībā ir.
Īsta aktierspēle. Malači! Paldies, mīļie! Paldies!
Apjautu, ka raudu tikai tad, kad asaras lāse sāka kņudināt vaigu. Ugunsgrēki @Dailesteatris aizskāra dziļāk par apziņu. Gribās paklusēt.
Ugunsgrēki @Dailesteatris ir obligāti jāredz.Mūsu vēstures un šodienas UA kara kontekstā. LV teātra kontekstā.Domāšanai un mākslas brīnumam.
Ugunsgrēki @Dailesteatris kas caururbjoši fascinējošs! Sajūta,ka kāds rokas pa dvēseli..
tu stāvi kā apmulsis pieturā. sajūta it kā būtu plosīts gan fiziski,gan emocionāli. apzinoties notikumus pasaulē,paliek baisi. #ugunsgrēki
Paraudāt,paklusēt...Sasodīts,cik ļoti gribas dzīvot! Spēcīgi! Visu cieņu aktieriem! #Ugunsgreki @Dailesteatris
Spēcīga izrāde šim vakaram iekš @Dailesteatris - "Ugunsgrēki"!! Paldies par profesionālo aktierspēli.. Atmiņā paliekoša izrāde.. Laba.
Visizcilākā izrāde, kādu mūžā esmu piedzīvojusi. Jā, tieši piedzīvojusi, nevis vienkārši redzējusi. Izcils, apbrīnojams aktieru sniegums. Nav jau nemaz vārdu, ar kuriem šo izrādi aprakstīt. Vien varu teikt- atrodiet iespēju un aizejiet to piedzīvot! Esiet gatavi,ka būs smagi, bet tas būs tā vērts. Izrāde liek ieskatīties arī savās dzīlēs.
Pēc tam to vien arī gribas, kā vienkārši klusēt...
Važdi Muavada "Ugunsgrēki" Mazajā zālē izsit pamatu prātam, triec pret sienu sirdi, nopurina putekļus ķermenim un prožektoru gaismā nomet pie kājām mūsu katra sadzīvisko problēmu niecību... Vienkārši liels PALDIES par šo darbu teātra repertuārā.
Vakar @Dailesteatris sagādāja manu pēdējā laika spēcīgāko teātra pārdzīvojumu- izrādi Ugunsgrēki. Paldies! #ugunsgreki
Paldies @Dailesteatris par "Ugunsgrēki". Ģeniāls darbs tik daudzos līmeņos. Skatītājam jāklanās aktieru ansambļa priekšā, nevis otrādi.
Ļoti spēcīga izrāde Ugunsgrēki @Dailesteatris . Milzīgs režisora un aktieru ieguldījums, lai man katra aina būtu tik dzīva kā filmā.
"Ugunsgrēki" @Dailesteatris - aktuāla, smaga izrāde, kuru bija vērts noskatīties.
Dailes teātris Mazā zāle
2015.gada 04.februāris
Lasot gan kritiķu atsaukmes, gan lasītāju komentārus, gan vērojot bildes un video teātra mājas lapā, biju vizualizējis sev, ka izrāde būs agresīva, ekspansīva un biedējoša, taču manas iedomas izrādē neīstenojās. Izrādes temps ir lēns. Vairāk nekā trīs stundu laikā skatītājs vēro skumju un traģisku stāstu, kurā darbība mētājas no tagadnes uz pagātni un otrādi, tomēr režisoram ir izdevies panākt vienmērīgu stāsta izklāstu, saglabājot intrigu un kulmināciju līdz par izrādes noslēgumam.
Darbība norisinās kādā austrumu zemes valstī, kurā valda karš, neticība un nabadzība. Zemē, kurā nekad nelīst lietus. Rietumu pasaulē esam pieraduši, ka ir jāmācās rakstīt, lasīt, rēķināt un domāt. Austrumu pasaulē šīs vērtības ir jāpanāk ar smagu darbu, pašatdevi un pretošanos pastāvošajai kārtībai. Turklāt par mums tik ļoti pašsaprotamām lietām, citā pasaules daļā (globalizācija tomēr liek saprast, ka pasaule tik tiešām nemaz tik liela nav) cilvēkam draud nāve.
Nenoliedzami, ka izrādē ir kadri, kas liek nodrebēt sirdij un aizdomāties par cilvēka spēju rīkoties īpaši cietsirdīgi pret līdzcilvēkiem, neatkarīgi no tā vai esi vīrietis, sieviete vai bērns (bērna tēma izrādē ir izcelta jo īpaši skarbi).
Un kas notiek brīdī, kad sievietei, kura ieņēmusi bērnu mīlestībā, bērns tiek vardarbīgi atņemts. Kā izvēršas sievietes liktenis, mīlestībā ieņemtā bērna liktenis. Un sievietes divu citu bērnu (dvīņu) liktenis starp divām dažādām kultūrām: rietumiem un austrumiem.
Ļoti interesanti tiek atspoguļots un izspēlēts vēstuļu formāta risinājums izrādē. Brālis un māsa pēc mātes nāves saņem mantojumā katrs vēstuli, kura vienam jānogādā tēvam, otra brālim. Un lēnām skatītāja acu priekšā tiek šķetināti pavediens pēc pavediena līdz atrisinājumam.
Pārliecinoši spēlē Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Labākā loma, kādā esmu redzējis šo aktrisi. Tik dziļi iejusties tēlā, liekot noticēt jebkuram vārdam, grimasei un kustībai. Arī citi aktierdarbi ir uzteicami par labi paveiktu darbu (G.Andžāns, I.Segliņa, G.Grāvelis). Mazākās lomās (D.Belēviča, D.Grūbe, E.Dzelme). Tomēr ne līdz galam ir pārdomāts I.Rešetina tēls, kuram nenoticu līdz pat izrādes beigām.
Šķiet, ka Dailes teātris sāk atgūt otro elpu un iekļuvis jaunas iedvesmas oriolā (Izraidītie, Vējiem līdzi, Ugunsgrēki). Repertuārā ir vismaz vēl 4 izrādes, kuras vēlos redzēt.
Lai izrāde būtu vēl iespaidīgāka un nomācošāka, man personīgi prasītos to redzēt kamerzālē, jo tad jau nokaitētības sajūtu varētu novest līdz baltkvēlei.
Tagad šķiet, ka būs jāizvelk no mājas grāmatu plauktiem Hāleda Hoseinī “Tūkstoš sauļu mirdzums” un “Pūķa ķērājs”, kas pēc vairāku cilvēku atsaukmēm ir skarbi romāni.
Lielākais izaicinājums vakaram izrādījās Dailes teātra Mazās zāles neērtie un čīkstošie krēsli.
Kad tev trāpa noslepkavoto brāļu asinis - robežas pazūd. "Ugunsgrēki" @Dailesteatris spēcīgi un gandrīz vienā elpas vilcienā.
vienā elpas vilcienā pagāja "Ugunsgrēki" @Dailesteatris un beigās pat atstāja bez tās. Skaudri par skaudro, bet galvenais- patiesi.
Ugunsgrēki @Dailesteatris: teicams ansamblis, spējīga režisora radītā vidē atmirdz ikviens un negaidīti
"Ugunsgrēki"- izrāde kā aizraujoša grāmata, no kuras nav iespējams atrauties. Ārkartīgi spēcīgi un emocionāli.
@Dailesteatris Pērciet biļetes un skatieties Ugunsgrēki. Smagi, bet labi, patiešām labi
Ugunsgrēki @Dailesteatris - Izrāde pēc kuras vnk gribas pasēdēt un padomāt! Iesaku!
Šodien 100gr. kultūras vietā, tiku pie vesela kilograma kultūras. Paldies,@Dailesteatris Ugunsgrēki bija fantastisks. Iesaku
Ugunsgrēki @Dailesteatris - spēcīgs stāsts, spēcīga dzīvošana lomās - gan lielajās, gan mazajās! Emocionāli iedarbīga un - baisa..
Ir lepnums un gandarījums, ka @Dailesteatris atļāvies runāt par tik sarežgītām un sāpīgām tēmām. Arī forma veiksmīgi atrasta. #ugunsgreki
Esmu sajūsmā par @Dailesteatris "Ugunsgrēki". Tik patiesi,emocionāli un skaisti. Un izcils aktieru sniegums. ?