Rīt atbrauks Florinda
Kamerzāle
Psiholoģisks trilleris 1 daļāPirmizrāde - 2001. gada 10. maijā
Izrādes ilgums - -
Dace Rukšāne.
Savai pirmajai lugai - psiholoģiskajam trillerim "Rīt atbrauks Florinda" dramaturģe ir izraudzījusies situāciju, kurā laulāta pāra - Lauras un Roberta vienmuļo ikdienu pēkšņi iztraucē abu sena draudzene - Florinda. Viņa atgādina par vētraino pilsētas dzīvi, kas virmo pavisam netālu, par mīlestību, kas, iespējams, ir tik tuvu... Turklāt pie jūras uz mola katru dienu parādās kāds elegants kungs, kas esot iemīlējies Laurā...
Par ko izvērtīsies saviļņotais dvēseles miers - par vētru ūdens glāzē vai neapturamiem emociju plūdiem? To parādīs cilvēku iekšējā gatavība patiesai mīlestībai.
Pati autore lugas sakarā raksta šādi: "Reizēm man patīk iedomāties. Atgulties gultā, pļavā vai vienkārši nosēsties pie loga un iedomāties - kā būtu, ja būtu... Kā būtu, ja man būtu vairāk brīvā laika; kā būtu, ja man būtu mazāk darba, vairāk naudas; kā būtu, ja es dzīvotu pavisam citā pasaules malā pavisam citu cilvēku vidū... Tā ir interesanta un aizraujoša spēle. Bet vienlaikus - arī ļoti bīstama spēle. Ja aizraujas un aizmirst, ka īstā dzīve ir tā, kurā es vienkārši sēžu pie loga un spēlējos. "Rīt atbrauks Florinda" savā ziņā ir luga arī par mani - manām izjūtām, pārdzīvojumiem un iedomām. Par iedomu šķietamo saldumu un dzīvošanas prieku. Par spēli."
Dace Rukšāne ir rīdziniece, 31 gadu jauna, mācījusies bioloģiju un medicīnu, raksta dzejoļus, nesen pabeigusi romānu, ikdienā strādā reklāmas aģentūrā "McCann-Erickson Rīga" un audzina četrus bērnus.
Lomās
Radošā komanda
- Režisors
- Dž. Dž. Džilindžers
- Kostīmu māksliniece
- Ilze Vītoliņa
- Telpas iekārtojuma autors
- Dž. Dž. Džilindžers
labi,ka daile vel ir maza zale un kamerzale!!!tad situacija neliekas tik bezceriga...
Ilgu laiku pēc tam prātoju un domāju - nevar būt, ka tas par mani. Nu nevar taču būt, ka tas par mūsu attiecībām utt.
Protams, ka nav. Bet izrāde tik ļoti iespaidoja, saviļņoja.
Tas ir gan aktieru, gan režisora, gan lugas autores nopelns, bet zinu, ka nekas tāds nebūtu iespējams arī lielākā zālē, lielākai auditorijai spēlējot.
Perfekti!
Kādēļ Ģirtam Ķesterim režisori lielākoties dod "donžuānu" lomas, ja viņš tik pārliecinoši un izjusti tēlo klusus vai pieviltus mīlētājus (Dormedonts "Vēlajā mīlā" un Roberts "Florindā")? Indra Briķe... labi, tikai... kāpēc tieši viņa?