Rasa Bugavičute-Pēce

LIEPĀJAS TEĀTRA VIESIZRĀDE "TĒVS KLUSUMS"

Negaidītā kārtā Maija ir saņēmusi ielūgumu uz sava tēva –  sabiedrībā labi zināma kordiriģenta –  jubilejas koncertu. Lai arī tēvs viņas dzīvē nav bijis klātesošs, Maija izlemj uz jubileju doties, lai tādējādi rastu atbildes uz jautājumiem, kas ilgstoši viņā krājušies –  kāpēc abu ceļi tā arī nav krustojušies? Vai viņā ir kas pārmantojies no tēva? Kā tas vispār ir, ka tev ir māsa? Kā nepieļaut vecāku kļūdas pašas dzīvē? Un vai viņš reizi par visām reizēm varētu beidzot publiski atzīt, ka Maija ir viņa meita?

Ilgas, gaidas, traģikomiski pieņēmumi un apzināšanās, ka tevī ir ārkārtīgi daudz kā no itin kā nezināma cilvēka, satricina, mulsina un aizkustina, turklāt tas viss notiek kormūzikas pavadījumā.

Dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce saņēmusi 2023./2024. gada “Spēlmaņu nakts” BALVU nominācijā “Gada jaundarbs dramaturģijā”.

Izrādē piedalās koris „Laiks” (kora diriģente un mākslinieciskā vadītāja – Ilze Balode), kormeistars Krišs Pozemkovskis, koristu vidū aktieri – Kintija Stūre, Agnija Dreimane, Madara Kalna, Kārlis Artejevs, Hugo Puriņš, Gatis Maliks.

Atsauksmes:

„Neviltotu pārsteiguma sajūtu atnes aktiera Ģirta Krūmiņa atgriešanās uz lielās skatuves dēļiem spilgtā tēlā, kas kaut kādā mērā līdzinās putnam ar transcendentāliem diriģenta žestiem (tik gaisīgs ir atveidotā personāža domāšanas vieglums, tik plaši plīvojošas ir aktiera rokas un kustību partitūra).” /Ilze Kļaviņa/

„Ģirta Krūmiņa viesošanās Tēva lomā ir viena no izrādes mākslinieciskās veiksmes garantijām, jo aktiera iejušanās diriģenta tēlā ir teju vai absolūta. Raugoties no zāles, bez jebkādas kautrēšanās varētu sacīt, ka aktieris savu varoni ir apveltījis ar visu to neatkārtojamās pievilcības auru, kuru mēs tā apbrīnojam diriģentos Mežaparka lielajā estrādē. Agnese Jēkabsone Maijas lomā ir otra atslēdziņa, kas izrādē garantē augsta līmeņa aktierspēles baudījumu. Aktrise ar savām atturīgajām psihofizikas izpausmēm scēniskajā telpā vienkārši atslēdz sava tēla dvēseli un ļauj mums palūkoties, kas šādā delikātā situācijā tajā notiek. Šaubas un jūtu mulsums spiež meitu un tēvu runāt par to, par ko viņi šajā brīdī nemaz nedomā, bet svarīgākais, neizteiktais iegulst starp vārdiem un paliek karājamies gaisā. To var sajust tikai aktrises elpā, ieraudzīt Maijas neapzinātajā žestā vai trauslā pusaprautā pieskārienā. Ļoti niansēts Agneses Jēkabsones veikums, kas izrādes gaitā saplūst līdzvērtīgā partnerībā ar Ģirta Krūmiņa spēli.” /Normunds Akots/

• Izrādē smēķē