Publikācijas

Atsauksmes

Pievienot komentāru
Pievienot

Ilze Silpapa 27.12.2022 11:01
Tiešām nedomāju, ka kāda no izrādē apskatītajām tēmām būtu TABU tēma mūsu sabiedrībā. Lai gan esmu ļoti regulāra teātra apmeklētāja un tieši jaunās, modernās formas izrādes man šķiet tuvākas par klasiku, tomēr šī izrāde lika ļoti vilties. Forma šķita samākslota, 4 aktrišu izvēle kaut kā lika domāt par atsauci uz Smiļģa izrādi, apsaktīto problēmu loks klišejisks un tēma par vecāku slimībām un nāvi likās kā dzīšanās pēc lētas līdzjūtības. Manā uztverē šī izrāde ir klišeja klišejas galā un ko tieši autori ar šo visu ir gribējuši paust man netapa skaidrs.
Sabīne A Irbe 22.12.2022 21:42
Fantastiska izrāde. Tik dziļi un niansēti izgaismotā sievietes iekšējā pasaule kā nevienā citā darbā. Paldies aktrisēm un režisorei.
Ruta Vēvere 22.12.2022 20:56
Pat nezinu ar ko lai sāk... bet paudīšu, protams, tikai savas subjektīvās domas, pēc vakar noskatītajām abām izrādes daļām.
Tā kā esmu teātra cilvēks, tad līdzko parādījās šīs izrādes nosaukums repertuārā, Mājoklis.komentāri un abas daļas, tad bez domāšanas iegādājos biļetes ar domu, ka JĀBŪT labām izrādēm, jo režisore ir Laura Groza, kura neapšaubāmi ir laba režisore.
Vispirms gribēju saprast, ko nozīmē diptihs - "ir mākslas darbs, kas sastāv no divām savstarpēji savienotām daļām (parasti — divām gleznām). Šīs gleznas apvienotas ar kopēju ideju vai sižetu.Albrehta Dīrera diptihs "Ādams un Ieva"
Tad noklausījos vairāk kā stundu garu diskusiju ar režisori un viņas uzaicinātajām viešņām-biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, kopienu mākslas mediatore un producente Ieva Niedre, un Mariupoles sociālā dienesta vadītāja Natālija Čudājeva (UA). Sarunu moderē Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone. Pēc šī raidījuma,sapratu, ka nebūs viegli skatāma izrāde (izrādes).
Annas Auziņas grāmatu Mājoklis neesmu lasījusi un diezin vai lasīšu, bet izrādes tēma tā tieši runājot,ir tabū tēma, kas pēc režisores domām ir stigmatizējusies. Nedomāju, ka šo tēmu vajadzētu iztirzāt teātra formātā un teātra telpās. Kam šī tēma ir svarīga un aktuāla,dzīvokļa telpās (kā otrā izrāde), uz priekšu! Varbūt esmu iesīkstējusi un augusi padomju laikos, bet šķiet šis ir par daudz, arī pie 21. gadsimta visatļautības...
Teatralizēt tēmu par vecāku slimībām un nāvi, kuru mēs katrs lielākā daļa piedzīvosim ātri vai vēlu, ko pati esmu piedzīvojusi ,ir pieņemami, kulturālā pasniegšanas veidā.
Lielā mērā šeit caurstrāvojas ticības kults, tāpēc pilnīgi un galīgi nepiekrītu, ka vecāki savus bērnus jau no pašas mazotnes sāk vest uz baznīcu un ieved šajā kultā iekšā, ka vēlāk, no tā grūti tikt laukā. Spilgts piemērs no reāliem, man zinošiem, ticīgiem cilvēkiem, kuri saka, "cik dievs būs devis bērnus, tik būs!", nemaz nerunājot par aborta aizliegumu un utt.
Otrajā izrādē, pati pirmā istaba, kur mūs ieveda bija ar apgleznotām sienām, reliģiozā tematikā. Tieši šajā telpā es sajutu MILZĪGU SĀPI, ko režisore Groza grib pateikt. Citi apmeklētāji smējās, bet man gan smiekli nenāca, drīzāk traģisms visā tajā bija.
Pašā mazākajā telpā, rādīja performances daļas, kur var dzirdēt reālu sieviešu pazemojuma pieredzes stāstus, diemžēl dzirdamība bija slikta, 10% varbūt no visa dzirdēju, lai kā sasprindzināju savu dzirdi (ar visu dzirdes aparātu).
Teikšu atklāti, man bija žēl spēlējošās aktrises un apbrīnoju, ka viņas uz to parakstījās...
Piedodiet režisore Laura Groza, bet man nepatika... Piekrītu, ka reizēm vajag izkāpt no komforta zonas-tas vairāk domāts par otro izrādes daļu,bet žēl, ka ir ieguldīts liels darbs, lai šis viss taptu, bet nu, manuprāt NAV sasniegts pozitīvs rezultāts. Žēl...
Sintija Meijere 29.11.2022 23:11
Es nezinu kā būtu bijis, ja pirms izrādes nebūtu izlasījusi grāmatu. Auziņas "Mājoklis" laikam ir sviestainākā un bezjēdzīgākā šogad lasītā grāmata. Cerēju, ka režija un scenogrāfija to kaut kā glābs. Diemžēl nē. Mans subjektīvais viedoklis - absolūti tukšs un haotisks savārstījums. Varbūt neko nesaprotu no mākslas..
P.S. Mūzika un video projekcijas laikam bija vienīgais, kas man patika. Bet ar to nepietiek pozitīvai atsauksmei.
Inga Zicāne 17.11.2022 10:37
Es sen nebiju redzējusi tādu murgu!