Kārlis Lācis, Regnārs Vaivars

LIEPĀJAS TEĀTRA VIESIZRĀDE "PURVA BRIDĒJS UGUNĪ"

„Ir meitene, kuru mīl divi puiši. Viens – skaists, stabils un normāls. Otrs – skaists, slāpstošs un nenormāls. Meitene vairāk mīl slāpstošo un nenormālo, bet precēties sliecas ar stabilo un normālo. Slāpstošais un nenormālais pierunā meiteni uz pārbaudes laiku. Meitene stabilajam un normālajam atsaka. Slāpstošais un nenormālais pārbaudes laiku neiztur, tāpēc meitene piedāvājas atpakaļ pie stabilā un normālā. Meitenei tūlīt būs kāzas ar stabilo un normālo, bet kāzu priekšvakarā atnāk slāpstošais un nenormālais un atkal aizrunā meiteni ciet.

Bet arī visnesaprotamākās izvēles mēdz notikt skaisti, šausminoši dabīgi un līdz asarām pašsaprotami.
Un arī pašus amorālākos cilvēkus es, kā režisors, spēju mīlēt ļoti, ļoti. Mīlēt un attaisnot neattaisnojamo.

Šis nav stāsts par dzeršanas postu un aklu mīlestību. Tas ir stāsts par neremdināmām slāpēm. Un slāpstošie šeit ir visi, bez izņēmuma.”

“Es alkstu kāda, kurš līdzās slāptu,
Un alkstu kāda, kurš neļauj slāpt.”

Mēs parasti izvēlamies to, kurš līdzās.
Par slāpstošajiem! Priekā –
Regnārs Vaivars

Izrādē piedalās mūziķi: Ērika Hrustaļova (vijole), Sarma Gabrēna vai Krišjānis Gaiķis (čells), Rustams Bagirovs (akordeons), Miks Akots (ģitāra), Raitis Eleris (bass), Māris Zīlmanis (sitaminstrumenti), Normunds Kalniņš (taustiņinstrumenti).

Izrāde nominēta 2019./2020. sezonas “Spēlmaņu nakts” balvai 3 nominācijās: “Gada kostīmu māksliniece” (Madara Botmane – BALVA), “Gada kustību mākslinieks” (Regnārs Vaivars sadarbībā ar Ingu Raudingu), “Gada gaismu mākslinieks” (Mārtiņš Feldmanis).

Atsauksmes:

“Nav ko piebilst – izrādes pasaule runā ar dzejnieka muti, un tā pieder Regnāram Vaivaram, arī pēc divdesmit darba gadiem teātrī joprojām ambiciozam un puiciski nenogludinātam māksliniekam.” (Valda Čakare)

“Liepājas teātrī Regnāra Vaivara iestudētais mūzikls "Purva bridējs ugunī" par spīti daudzu elementu savijumam ir grods un neatslābstoši ekspresīvs stāsts par mīlestības neracionālo dabu. Režijas koncepciju un Blaumaņa lasījumu var pieņemt vai noliegt, taču jebkurā gadījumā jāatzīst, ka izrāde ir pārdomāti un rūpīgi savīta. Kā radošajā, tā tehniskajā ziņā nav pamanāma neviena tīša novirze no atdeves maksimas.” (Vēsma Lēvalde)

• Izrādē smēķē
• Stroboskops