Marmors
Kamerzāle
Komēdija par laiku 1 daļā.No krievu valodas tulkojis Leons Leščinskis.
Pirmizrāde - 2005. gada 13. augustā
Izrādes ilgums - -
Pēc Josifa Brodska motīviem.
Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis filosofiskajā utopijā "Marmors" ar liela domātāja tvērienu, kā arī krietnu humora un ironijas devu parāda divus nākotnes filosofus "otrajā gadsimtā pēc mūsu ēras", kam vienlīdz būtiska ir pasaules filosofiskās domas pieredze un sadzīviskās ķēpas. Josifa Brodska luga "Marmors" latviski tiek uzvesta pirmoreiz.
Lomās
- Juris Bartkevičs
- (Publijs)
- Juris Žagars
- (Tūlijs)
Pirmā Dailes izrāde, kurā ik pa laikam ieskatījos pulkstenī...
Teātra vadībai iesaku izrādi izņemt no repertuāra, jo zālē vairāk brīvu, nekā aizpildītu vietu, bez tam- biļetes abonentiem bija par puscenu...vismaz par to mazs prieks, ka neziedoju šai izrādei Ls 5...jo tik daudz tā nav vērta...
visu cieņu aktieriem, bet...
patika aktieru saspeele,
un tēma "tehnika (šajā gadījumā - dators) - ienaidnieks vai draugs" arī taču ir apnicīga.. un VR peldbrillēs un paukošanās klaudzinot.. tagad būtu jāstingst šausmās, par atsvešinātajiem un aptaukotajiem cilvēkiem - grūtdieņiem? nekas jauns, šķiet, netiek pateikts.. vienīgi spēlē uz tiem kam ir technofear.. vai arī - taisni otrādi - tiem, kas fano par VR..
un vēl tā knibināšanās ap ģenitālijām un TO.. šajā apgaismotajā laikmetā jau laikam netaktiski par to sašust, bet tas (laikam jau iecerētais) kontrasts ar filosofiskajām sarunām šķiet bezfunkcionāls.. varbūt te atsauce uz stereotipu par nabaga viriešiem, kas pēc sieviešu žurnālu datiem domā par dzimumaktu ik 5 min., un tas tad uzcītīgi atspoguļots.. "augstais" intelekts mijas ar "zemo" instinktu nepārtrauktā ritenī.. kas, protams, saskan ar dienas un nakts cikliskumu un vēl sazinko ne.. bezgala dziļdomīgi..
ieslodzījums - slikti vai labi.. alūzijas ar totalitārismu.. ēdienkarte, kas par spīti datora neatkārtojamībai tomēr, šķiet, atkārtojās.. "Šefs/dievs", kas visu nokārto un sagādā, un droši vien arī soda.. "Ieslodzījums - laika pārpilnība pie telpas trūkuma".. antīkie klasiķi un viņu citāti.. vientulība vs. kasīšanās divatā.. šaubas par paša un apkārtējo identitāti.. njāā.. lai smadzenes kūp.. tikai izrāde īsti uz to nerosina.. liekas kaut kādā mērā pašmērķīga.. klasiķis iestudēts, "pirmo reizi Latvijā", aktieru miesas atrādītas, etc., bet "pareizās sajūtas" nav.. jāpriecājas gan, ka nebija Zālītes & Co. mūzikls, vai - vēl ļaunāk - "Zemes nodoklis".. te vismaz radās iespaids, ka domā arī par skatītāju smadzenēm.. degu paštīksmē.. :)
ja negribi, nearksti.
И у вас плохо продуман формат введения мэйла. Без @ не принимает. А может я не хочу чтобы мой адрес попал в спам-списки?