Mārtiņš Zīverts

Cenzūra

Sapņi un cerības dažkārt mēdz būt īstāki par patieso dzīvi. Un kāpēc lai netvertos pie domas, ja tā ļauj ne tikai izdzīvot grūtos apstākļus, bet pat justies laimīgam? Un, izrādās, cenzūra var ne vien traucēt, bet arī palīdzēt. Ir brīži, ka tā rada cilvēkā ilgas...

Latviešu kamerdrāmas izcilākais meistars Mārtiņš Zīverts, kurš ilgus gadus dzīvoja trimdā Zviedrijā, lugā "Cenzūra" pievēršas videi, ko labi iepazinis arī pats - latviešu bēgļu nometnēs mītošo cilvēku lielajām ilgām necilajā ikdienā.

Komentāri lugai "Cenzūra"

Luga sacerēta 1951. gadā, un tajā atkal darbojas M.Zīverta iemīļotais tēls - Antiņš, šoriez saukts par Janeli. Lugas "Kurpurrū" izdevuma pēcvardā M.Zīverts raksta: "Lugā "Cenzūra" Antiņš ir Vācijas bēgļu nometnē. Viņš joprojām tic labajam cilvēkā, lai gan redzams taisni pretējais. Bet cilvēks kļuvis ļauns un rijīgs..."

Par dramatiskajā darbā tēloto situāciju M.Zīverts raksta lugas "Cenzūra" pēcvārdā: "...sākās "mazās varas" laiks uzvarētajā Vācijā, gūstekņu nometnēs un DP nometnēs. Šī mazā luga rakstīta par tā laika stulbuma orģijām, ko (līdz nākamajām) cilvēkiem nepatiks atcerēties."

Raksturojot šī darba žanru, M.Zīverts sarunā 1988. gada janvārī izteicās: ""Cenzūra" ir traģiska luga, bet tā nosaukta par "skumju komēdiju". Nevaru ciest apzīmējumu "drāma", ja lugu sauc par drāmu, tad tur ir jābūt īpašam svaram."

Luga pirmoreiz publicēta Austrālijā 1976. gadā - apgāda "Sala" izdevums Sidnejā. Pirmoreiz izrādīta 1951. gada 28. jūlijā Londonā. Janelis - M.Zīverts, Iza - L.Apine, Turlums - R.Canders.