Dailes teātrī jaunajā sezonā – Malkovičs, Rainis un Šekspīrs

Dailes teātra Lielajā zālē jauniestudējumu sezonas atklāšana skatītājiem notiks 15. septembrī ar aktiera un režisora Džona Malkoviča iestudējumu “Leopoldštate”. Sera Toma Stoparda pavisam nesen sarakstītā “Leopoldštate” ir viens no ievērojamākajiem un apspriestākajiem jaunāko laiku dramaturģijas darbiem. Autors pats uzskata, ka lugā ne tikai koncentrēti aprakstījis pats savas dzimtas likteni, bet arī izteicis desmitiem gadu uzkrāto radošo potenciālu. “Leopoldštate” ir kādas ebreju ģimenes sāga, kas savijas notikumos un pārdzīvotajā un stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām.

“Leopoldštate” drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai laikā, kad pasaule ir sajukusi prātā?

27. septembrī Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos britu režisores Eimijas Milbērnas jauniestudējums ”Krietnā puiša rituāla nokaušana”. Režisori Eimiju Milbērnu skatītājiem jau ir bijusi iespēja iepazīt. Savu meistarību melnā humora komēdiju žanrā viņa ir apliecinājusi jau divos Dailes teātra bestselleros – “Izrāde, kas saiet sviestā “ un “Īru miroņgalvas”.  Jaunā iestudējuma ”Krietnā puiša rituāla nokaušana” pamatā ir mūsdienīga un stilīga dramaturga Denisa Kellija luga. Tas ir asprātīgs teksts, kas nemitīgi uzdod jautājumus par to, kādi motīvi liek mums dzīties pēc panākumiem un ko esam gatavi upurēt, lai iegūtu to, ko iekārojam.

Viņš bija parasts zēns – viņa vecāki nebija ne īpaši labi, ne īpaši slikti. Viņš bija draudzīgs draugiem un iecietīgs pret ienaidniekiem, un iemīlējās meitenēs, kuras ne vienmēr bija tā vērtas. Neviens pat nenojauta, kādi šausminoši panākumi viņu gaida.

Viņa vārds ir Georgs Mastromass, un viņam ir lemts kļūt par vienu no bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem zemes virsū. Bet vai ir vērts iemantot visu pasauli, ja pazaudē savu dvēseli?

Dzīve viņam nemitīgi piespēlē liktenīgas izvēles – un viņš ikreiz izdara morāli pareizo. Vai viņš tā rīkojas labsirdības vai gļēvulības vadīts? Vai viņš patiesi ir krietns puisis, kas nevienam negrib nodarīt pāri, vai vienkārši gļēvulis, kuram pietrūkst drosmes skarbiem lēmumiem?

29. septembrī Dailes teātrī svinēsim svētkus ar pirmizrādi Pētera Pētersona jubilejas koncertuzvedumam “Poēma par Spēlmani”. Pētera Pētersona vārds ierakstīts ne tikai Dailes teātra zelta fondā, bet arī visas Latvijas kultūras kanonā. Atceroties režisora un dramaturga simtgadi, Dailes teātrī izveidota īpaša koncertprogramma Dailes teātra mākslinieciskā vadītāja Viestura Kairiša un muzikālās daļas vadītāja Jura Vaivoda salikumā ar aktieru, kora "Kamēr…" un pianista Matīsa Žilinska piedalīšanos.

15. novembrī Mazajā zālē fiziskā teātra žanrā strādājošās režisores Annas Abalikhinas jauniestudējuma “Eiridīke” pirmizrāde. Mūsdienu dramaturģes Sāras Rūlas interpretācijā stāsta centrā ir Eiridīke, kura viņsaulē zaudē ne tikai savu mīlestību, bet arī valodu un identitāti, tādā veidā dodot plašas iespējas izrādes veidotājiem uzrunāt skatītājus ar jauniem izteiksmes veidiem. Dzejnieks Jānis Elsbergs dramaturģes tekstu ir ne tikai latviskojis, bet arī prasmīgi atdzejojis, un izrādes radošā komanda ir atradusi fiziskā teātra estētikā balstītu kustību partitūru. Tā iecerēta kā iepriekš neredzēta kombinācija, kas apbur, piesaista un neatlaiž vēl ilgi pēc piedzīvotā – kā pati mīlestība.

16. novembrī uz Lielās zāles skatuves īpaši intriģējošs notikums būs Viestura Kairiša jauniestudējuma “Spīdolas nakts” pirmizrāde. Iedvesmojoties no Raiņa lugām, dramaturgs Matīss Gricmanis radījis jaundarbu, kas reflektēs par Raini kā ļoti kontroversiālu personību. 

Rainis tikai gadu pirms savas nāves lugā “Rīgas ragana” brīdināja par briesmām, kas draud Latvijai, ja Lāčplēša pēcteči vieglprātīgi padosies Austrumu solījumiem. “Rīgas ragana” bija dzejnieka pirmsnāves pareģojums – tā bija viņa pēdējā lielā luga, bet tās brīdinājumu spēku pastiprina dzejnieka noslēpumainā nāve. Vieni saka, ka vainojama ielaista slimība, bet citi, ka politiskās intrigas bija dzejnieku novedušas līdz sirdstriekai. Vēl daži apsūdzēja ārstu, kurš Rainim deva jaunības atjaunošanas zāles. 

Raiņa pēdējā fotogrāfijā redzams, ka viņš gultai līdzās turējis revolveri. No kā viņš baidījās? Vai tās nevarētu būt bailes no paša radītajiem nacionālajiem varoņiem, jo Lāčplēsis nevienam nepiedotu pat neapzinātu kolabracionismu. Spīdola nodevējus izbaroja pūķim. Vienīgā cerība bija viņu abu meita Dedze, kura pēc nostāstiem mīlot pat ienaidniekus.

Dailes kanona ietvaros, Jura Joneļa režijā tapusi jauna saspēle. Dailes teātrī atgriežas vecmeistars Jānis Paukštello. Viņš, jaunās paaudzes aktieris Kārlis Arnolds Avots un nemirstīgā Raiņa dzeja iestudējumā “Čūsku vārdi”. Pirmizrāde gaidāma 1. decembrī. 

Gada nogalē, sākot no 22. decembra Dailes teātris aicinās skatītājus uz Ziemassvētku koncertu “Mirklis gaismas tuvumā”. Režisore Diāna Kaijaka un teātra muzikālās daļas direktors Juris Vaivods veidos koncertu divās daļās. Pirmajā daļā skanēs dziesmas no muzikālās apvienības “Marana” un komponista Valta Pūces cikla “Gadalaiku dziesmas”, bet otrajā daļā maestro Raimonda Paula melodijas no cikla “Pērļu zvejnieks”.

Mazajā zālē 17. janvārī režisore Inese Mičule un viena no vadošajām Dailes teātra aktrisēm, Ilze Ķuzule-Skrastiņa skatītājus aicinās uz monoizrādi “Visas viņas”. Dramaturgs Alisters Makdovels radījis trīs monologus poētiskā spēlē, kuru centrā ir sieviešu likteņi dažādos laikos. 

Dailes teātris arī šosezon turpina jau veiksmīgi sākto sadarbību ar Mischief Worldwide Ltd. teātra kompāniju un piedāvās šī teātra īpašo iestudējumu – komēdiju "Pīters Pens saiet sviestā".

Uz Dailes teātra skatuves atgriežas Kornlijas vietējais drāmas pulciņš, šoreiz visai ģimenei paredzētā iestudējumā par zēnu, kurš nevēlējās pieaugt. Skatītāju jau iemīļotie aktieri, kuri izmeklēja slepkavību Haveršamas muižā un salaida visu pilnīgā sviestā, nu ir izveidojuši jaunu izrādi. Leģendārā Pītera Pena un viņa ienaidnieka Kapteiņa Āķa cīņas karstumā viss atkal juks un bruks, bet mīlestība starp Vendiju un Pīteru būs tikpat īsta, kā pasakā.

Jaunās izrādes panākumi turpina galvu reibinošo ceļu pie skatītājiem visā pasaulē. Izrāde “Pīters Pens saiet sviestā” iestudēta daudzās pasaules valstīs un piedzīvojusi ekranizāciju arī prestižajā “BBC” kanālā kā Ziemassvētku speciālizlaidums. Dailes teātrī būs redzams oriģinālā uzveduma precīzs pārlikums no Londonas Vestenda – tā veidošanā ir iesaistīti īpašo efektu veidotāji no britu sadarbības partneriem, un tā iestudēšanu pārraudzīs The Mischief Theatre pārstāvis, režisors Freds Gerijs.

Martā Dailes teātra skatītāji iepazīsies ar igauņu režisoru Tītu Ojaso, kuru daudzi nozares profesionāļi Igaunijā uzskata par vienu no mūsdienu ievērojamākajiem un neparastākajiem režisoriem. Režisors ir saņēmis Eiropas teātru balvu “Europe Prize Theatrical Realities”, nozīmīgāko Vīnes teātru, austriešu drāmas klasiķa Nestroja balvu un citas. Viņš ar savu starptautisko komandu Dailes teātra Lielajā zālē iestudēs vēsturisku drāmu “Sarkanais princis”. Reiz pār Eiropu valdīja dažas aristokrātu ģimenes – starp tām ar tūkstošgadīgu vēsturi izcēlās Hābsburgi. 20. gadsimts, kurš atnesa sev līdzi valstu nacionālās neatkarības kustības, pieteica Hāsburgiem izaicinājumu – jāvalda ir tautai, bet ne karaļiem. Hābsburgu atbilde: mēs katrai tautai dosim pa karalim.  

Zem Austroungārijas lupatu deķa bija arī Ukraina. Tai nebija ne karaļu, ne īstas izredzes iegūt neatkarību. Viens Hābsburgs pieteica savas pretenzijas vēl būdams pusaudzis – viņa vārds bija Vilhelms fon Hābsburgs vai Vasils Višivaņijs kā viņu atceras ukraiņi. Viņš bija pirmais, kurš uzvilka ukraiņu tradicionālo izšūto kreklu zem sava armijas formas tērpa, un pēdējais, kurš to novilka pirms nāves čekas cietumā. Viņš neieguva ukrainas kroni, bet viņa pasakainā dzīve un dēkas turpina iedvesmot.

Maijā Dailes teātra Lielajā zālē gaidāma romantiska komēdija “Ziemas pasaka”. Teātrim izveidojusies sadarbība ar vēl vienu nu jau Eiropā pazīstamu un skatītājiem noteikti intresanto britu režisoru Džefu Džeimsu, pasaules topa režisora Īvo van Hoves līdzgaitnieku. Džeimss adaptējis Šekspīra lugu “Ziemas pasaka” mūsdienām.  Kā saka režisors, tad “Ziemas pasaka” ir Šekspīra ārprātīgākā un neparedzamākā luga. Šekspīrs savus “Ziemas pasakas” tēlus ietērpa Sicīlijas un Bohēmijas karaļu mantijās, bet novelkot tās – paliek vien stāsts par dziļu greizsirdību, no kuras pasargāts nav neviens. Lielais bards ir dziļi un asprātīgi fiksējis apkārtējo dzīvi, bet mūsdienu britu režisors Džefs Džeimss adaptējis Šekspīra lugu mūsdienām un tajā mums jautā – kāda ir greizsirdības cena? Intrigas, iedomas un jautājumi par cilvēku dabu vieno šo iestudējumu. Tas ir stāsts par to, kā cilvēki pieaug, iemīlas, bet tad, kā jau pasakā, viņus reizēm apēd lāči… Izrāde aizraus ar neparedzamām sižeta virāžām un saspēlēm starp skaisto, briesmīgo un uzjautrinošo.

Biļešu iepriekšpārdošana uz izrādēm decembrī un janvārī sāksies 7. septembrī plkst. 12:00. Abonementu īpašniekiem biļetes pieejamas jau no 6. septembra plkst. 12:00.