Dailes teātrī jaunā sezona būs bagāta ar klasiku, mūziku, kā arī ar starptautiskiem projektiem

Šodien Dailes teātris preses konferencē informēja par jaunās sezonas jauniestudējumiem, nākotnes iecerēm uz starptautisko sadarbību.

Juris Žagars, Dailes teātra direktors: “Dailes jaunajā sezonā plānojam piecas pirmizrādes Lielajā zālē un vismaz piecas Mazajā zālē. Daudz kas notiks pirmo reizi, un uz pirmizrādēm atkal varēs attiecināt epitetus “vareni” , “oriģināli”, “pārsteidzoši un provokatīvi”. Ap Jaungadu pirmo reizi Dailē būs īsta operete ar pilna  sastāva simfoniskā orķestra un profesionālu dziedātāju dalību –  Leonarda Bernstaina “Kandids” ar LNSO un Daumantu Kalniņu galvenajā lomā. Tas iecerēts kā varens muzikāli un vizuāli piesātināts šovs. Būs divi Viestura Kairiša jauniestudējumi, abi pārsteigs gan ar lomu sadali, gan ar oriģinalitāti. Būs provokatīvi un, iespējams, pat skandalozi mazās zāles projekti, kā arī, protams, ievērojami ārzemju režisori un starptautiski projekti, kā jau tas Dailei pienākas.”

Šobrīd teātris izziņojis četras izrādes, uz kurām jau var iegādāties biļetes – “Farinelli un karalis”, “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”, “Īru miroņgalvas” un “Mājoklis. komentāri #1 izrāde”. 

Teātra 103. sezonas pirmā pirmizrāde notiks 16. septembrī. Režisors Viesturs Kairišs iestudējis Klēras van Kampenas “Farinelli un karalis”.  Šī būs krāšņa muzikāla kostīmdrāma par mūzikas dabu. “Farinelli un karalis” stāsta par baroka laikmeta sapni – kultūru kā aizbēgšanu no ikdienišķās un raupjās dzīves un operu kā šī laikmeta fenomenu. Visskaistākā mūzika, visneiedomājamākie tērpi un balsis, kuras dzied it kā no pašām debesīm.

Dailes teātra mākslinieciskais direktors, režisors Viesturs Kairišs: ““Farinelli un karalis” ir ļoti viltīga luga. Tā runā par ārkārtīgi dziļām cilvēka traumām un to saistību ar dzīves uzdevumu. Taču tā ir ietērpta krāšņos barokālos kostīmos un vidē. Tas ir Teātris, respektīvi tā nav dzīve, bet tās “māksliniecisks atveidojums", kopija. Bet vai teātris nav dzīve? Luga mēģina diskutēt par baroka un mūsu laika būtību, kā savienot enģelisku skaistumu ar asiņainu ķirurģiju. Ko nozīmē eņģelis ar nazi rokā? Cik sāpīgs ir skaistums, un kā no tā, neskatoties uz visu, spēj dzimt mīlestība. Un galu galā, vai kastrēts prāts ir vienīgā eksistences forma, kuru spēj akceptēt pārējā sabiedrība?”

Režisors Mārtiņš Eihe Dailes teātrī iestudē Stīvena Edlija Girgisa lugu “Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu”. Iestudējums, kas raksturots kā provokatīva komēdija, pirmizrādi piedzīvos 7. oktobrī.

Kā būtu, ja šķīstītavā, kas atrodas starp debesīm un elli, izskatītos kā TV šova studijā, kur uzaicinātās slavenības spriež tiesu kādam grēciniekam? Kā būtu, ja kādas karojošas feministes aizstāvībā būtu sadzirdama saprāta balss, aizstāvot to, kuru nevēlas aizstāvēt neviens? Kā būtu, ja tas, kuru viņa vēlas dabūt ārā no elles, ir pats lielākais no grēciniekiem – Jūda Iskariots - kurš nodeva pašu Dieva dēlu? Tiesas zālē sākas īsts šovs, kura laikā pēcnāves valstībā dzīvojošie svētie un citas slavenības kārtīgi saiet matos. Slavenības un joki – šajā šovā runā tā, kā ir. Asprātīgi, skarbi un patiesi.

Arī šajā sezonā teātris iecerējis vairākus starptautiskus projektus. Pagājušās sezonas pieprasītās angļu komēdijas “Izrāde, kas saiet sviestā” panākumi un Dailes komandas veiksmīgā sadarbība ar angļu kolēģiem ir vainagojusies ar vēl vienu Londonas Vestendas teātra “Mischief” režisores Eimijas Mārčantas iestudējumu Dailes teātrī. Mārtina Makdonas luga “Īru miroņgalvas” ir īsta, turklāt ļoti melna angļu komēdija.  Tā stāsta par maza ciematiņa iedzīvotāju dzīvi un vietējo kapraci Miku Daudu, kuram jāizrok vecākie kapi, lai būtu vieta jauniem. Starp “vecajiem līķiem” ir arī Mika nelaiķes sievas mirstīgās atliekas. Un vienkāršo laužu ciematiņā jau no sākta gala klīst nelāgas baumas par viņa sievas nāves apstākļiem. “Īru miroņgalvas” pirmizrādi piedzīvos 19. oktobrī.

Mārtins Makdona ir drāmas “Spilvencilvēks” (“Pillowman”) autors un filmu “Reiz Brigē” (“In Bruges”) un “Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā”(“Three Billboards Outside Ebbing, Missouri”) režisors. “Īru miroņgalvas” (oriģinālā “Konemāras galvaskauss”) ir reizē drāma un kriminālkomēdija, kur kapsētas humors parādās jaunā gaismā un ar spožu ironiju tiek atainotas ikdienas dzīves ērmotās puses.

16. novembrī uz Mazās zāles skatuves pirmizrādi piedzīvos sieviešu grēksūdzes. “Mājoklis. komentāri #1 izrāde” ir režisores Lauras Grozas diptihs, kurā dzejnieces Annas Auziņas debijas romāna “Mājoklis” varones Terēzes stāsts papildināts ar citu sieviešu intīmās pieredzes balsīm, lai runātu par sievieti un vīrieti, par māti un tēvu, par vīru un sievu, par dzīves lomām, gribētām un negribētām. Par to, kā sadzīvot ar tām. “Mājoklis. komentāri #1 izrāde” notiks teātra Mazajā zālē, kur aktieru un skatītāju telpas ir ļoti tuvu. Savukārt “Mājoklis. komentāri. #2 izrāde” būs skatāma ārpus Dailes teātra.

Kā viens no sezonas vērienīgākajiem notikumiem Dailē iecerēts Leonarda Bernsteina optimistiskās operetes “Kandids” iestudējums ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Gata Šmita režijā. Tā ir viena no visu laiku labākajām un asprātīgākajām operetēm, tās pamatā ir Voltēra satīriskais romāns. Filozofs izsmej sava laika aizraušanos ar optimismu, kuru atspoguļo moto “Mūsu pasaule ir labākā no visām iespējamām pasaulēm”. Kandida vislabākā iespējamā dzīve un mīlestība to vēlreiz apstiprinās uz skatuves aizraujošā pasaules apceļojumā ar neatkārtojamā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kaismīgu līdzdalību.

Vēl viena no sezonas intrigām  ir klasikas darbs – Henrika Ibsena “Brands” Viestura Kairiša režijā. Leģendārais iestudējums ar Juri Strengu Branda lomā ir neatņemama Dailes  kanona sastāvdaļa. Jaunā versija būs pilnīgi cits skatījums uz klasisko darbu – jaunā tulkojumā, jaunajā Dailē un ar mūsu teātra zvaigzni Ievu Segliņu galvenajā lomā. Izrādes oriģinālmūzikas autors ir komponists Jēkabs Jančevskis. Izrādes mūzikas fragmenta publisks pirmatskaņojums notika Dailes teātra preses konferencē, pie klavierēm esot pašam komponistam, soliste – aktrise Ieva Segliņa.  

Jaunajā teātra sezonā būs skatāms arī ilggadējā teātra režisora Mihaila Gruzdova iestudējums –  Nikolaja Gogoļa “Precības”. Tā būs otra Dailes kanona jaunā interpretācija – 2000. gadā Gruzdova “Precības” saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par gada labāko dramatiskā teātra iestudējumu. Tagad meistars atgriezies pie tās pašas lugas, lai to atklātu no jauna.

Jau šobrīd teātris var izziņot vēl vienu starptautisku projektu, kura režisors būs Eiropā strādājošais gruzīns Data Tavadze. Tavadze Dailes teātrī plāno iestudēt Bertolta Brehta lugu “Kaukāziešu krīta aplis”, kuru savulaik iestudēja pasaulslavenais gruzīnu režisors Roberts Sturuā. Tāpat Dailē atgriezīsies ungāru režisore Ildiko Gāšpāra, kura šobrīd izskata vairākus ungāru lugu varintus. Toms Treinis Dailē iestudēs dokumentālu detektīvu “Kur pazuda valsts”, kas tapusi, iedvesmojoties no starptautiski atzītā mākslinieka Raimonda Staprāna labākajām lugām. 

Denisa Kellija psiholoģisko drāmu “Meitenes un puiši” iestudēs režisore Diāna Kaijaka. Tā būs Dārtas Danevičas benefice. Stāsts par mīlestību. Par romantiku. Par iemīlēšanos godīgā, gudrā un asprātīgā vīrietī, kurš sievietei dod iespēju uzplaukt kā mātei un savā darbā. Viņa ilgi nevar atrast savu vietu, bet viņš nekur viņu nesteidzina. Un, kad viņa beidzot ir atradusi savu aicinājumu kino nozarē, viņas bērni ir tikuši dārziņā, notiek tas, kas mēdz notikt. Idilisko ģimenes dzīvi izjauc brutāli.

Teātra vadība klātesošos informēja arī par skvēra labiekārtošanas darbiem. Plānots, ka tos pabeigs līdz gada beigām.

Preses konferencē piedalījās:

Juris Žagars, Dailes teātra direktors;

Viesturs Kairišs, Dailes teātra mākslinieciskais direktors;

Matīss Gricmanis, Dailes teātra vadošais dramaturgs;

Eimija Mārčanta (Amy Marchant), Londonas Vestendas teātra “Mischief” režisore.

Ieskatu režisora Viestura Kairiša jauniestudējumā “Brands” sniedza aktrise Ieva Segliņa, izrādes mūzikas komponists Jēkabs Jančevskis un stīgu kvintets (Dace Zālīte-Zilberte, Ineta Abakuka, Indulis Cintiņš, Ivars Brīnums, Viktors Veļičko).