Dailes teātris jubilejā atver kulises digitāli
Spītējot šī brīža noteiktajiem ierobežojumiem, Dailes teātris simtgadi atzīmē starptautiskā teātra foruma Teātra 100! ietvaros. Ar izpratni, ka valsts institūciju dibināšana bija nozīmīga, proklamējot un nostiprinot Latvijas valsti, teātra simtgade ir daļa no Latvijas valsts simtgades programmas. Teātra jubileja tiek svinēta ar vairākām nozīmīgām aktivitātēm, kuru mērķis ir skaidrot un izglītot sabiedrību, jo īpaši jauniešus.
No šodienas Dailes teātris sadarbībā ar Latvijā vadošo mediju DELFI uzsāk teātra aizkulišu projektu Dailes teātris 100. Vairākās rakstu sērijās skatītājiem tiks atklāta ikdienā neredzamā teātra daļa, digitālā veidā stāstot par teātra kultūru un radīšanas procesu.
Idejas, skices, desmitiem cilvēku un mēnešiem ilgs darbs – kas notiek, pirms atveras skatuves priekškars? Kā darbojas teātra mehānisms, kas ir tie cilvēki, kuri palīdz tapt teātra maģijai? Ko glabā šī latviešu tautas mīlētā, bet gaistošā mākslas forma?
“Teātra skatītājam vienmēr ir interesējis, kāds ir teātra radīšanas process no iekšienes. Saprotot to, iespējams, skatītājam būs vēl interesantāk skatīties pašu izrādi. Teātra process nav tikai tas, kas notiek pirms pirmizrādes. Tas ir viss, kas notiek arī pēc tās, tas ir kritiķu darbs, tas ir izrādes nobriešanas process. Zināmas izmaiņas notiek pat pēc pirmizrādes, kad izrāde ir satikusies ar skatītāju – šīs satikšanās rezultātā. To zināt ir ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi, lai laba teātra piedzīvojums būtu vēl pilnīgāks,” projekta ideju komentē Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars.
Lai skatītāju vēl vairāk tuvinātu teātra maģijai, no šodienas Dailes teātra mājaslapā virtuāli iespējams izstaigāt kostīmu izstādi Tuvāk kailumam, kurā ir iekļauti 40 tērpi. Tie ir gan vēsturiskie, gan mūsdienu teātra izrāžu kostīmi – no Ilmāra Blumberga Jāzepa un viņa brāļiem līdz Ilzes Vītoliņas Bīstamajiem sakariem. Kostīmus izstādei atlasījusi māksliniece Ilze Vītoliņa, kura veidojusi tērpus vairāk nekā 90 Dailes teātra izrādēm.
Aktiera un kostīma attiecības ir intīmas. Kostīms pieguļ kailam ķermenim kā otrā āda, tā ir tēla āda. Kailumu slēpjošais tērps konkrētās izrādes pasaulē ir unikāls un parasti – attāluma piesegts. Šajā izstādē kostīms ir atkailināts tuvplānam, kas ļauj ieraudzīt vienreizīgo un uzzināt acīm apslēpto. Tās ir detaļas, kas mākslinieka izdomātas, nereti – paša darinātas, šuvēju radošumu un pacietību izaicinošas, lai arī skatītājam pat nenojaušamas.
Vienlaicīgi Dailes teātris pabeidz darbu pie topošās izrādes – Māras Zālītes lugas Smiļģis, ko iestudē Viesturs Kairišs. Dmitrijs Petrenko nupat ir iestudējis Regīnas Ezeras Zemdegas, bet jau nākamnedēļ Intars Rešetins sāks darbu pie komēdijas, kas godalgota ar prestižo Lorensa Olivjē balvu – Totālā izgāšanās, savukārt Laura Groza iestudēs spriedzes pilnu un izklaidējošu mūsdienu traģikomēdiju Piekrišana, cerot, ka drīzumā skatītāji varēs atgriezties teātrī, un visi jauniestudējumi piedzīvos pirmizrādes.
Atsākot izrāžu spēlēšanu, Dailes teātris ar digitālās titru iekārtas palīdzību piedāvās izrāžu tulkojumu angļu valodā titros. Apzinoties, ka latviešu kultūras vēstneši pasaulē lielā mērā ir Latvijā ilgstoši dzīvojošie ārzemnieki, kas ārpus Latvijas robežām stāsta par redzēto un dzirdēto Latvijā, izrāžu titrēšanu Dailes teātris uzsāk ar vairākām skatītāju un kritiķu atzinību guvušām izrādēm: Elpa, Salemas raganas, Iemīlējies Šekspīrs, Lauva ziemā un Ārsts. Nākotnē plānots piedāvāt izrāžu tulkojumu arī krievu valodā.