Viesturs Kairišs
Mākslinieciskais direktors
Dzimis 1971. gada 30. janvārī Rīgā
Mācījies LVU Filoloģijas fakultātē (1989–1991). 1997. gadā beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju kā teātra un kino režisors.
Iestudējumi Dailes teātrī:
H. Ibsena "Brands" (2023), K. van Kampenas "Farinelli un karalis" (2022), M. Zālītes “Smiļģis” (2020), T. Bernharda “Varoņu laukums” (2008).
Iestudējumi Jaunajā Rīgas teātrī:
I. Ābeles “Tumšie brieži” (2001), M. Zālītes “Margarēta” (2001), M. Eliades “Čūska” (2000), F. Dostojevska “Idiots” (1999), R. Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” (1998), M. Eliades “Jaunava Kristīna” (1997).
Iestudējumi Latvijas Nacionālajā teātrī:
Pēc Z. fon Fēgezaka darba “Baltiešu gredzens” (2019), O. Vailda, R. Štrausa “Salome” (2018), H. Ibsena, E. Grīga “Pērs Gints” (2016), Raiņa “Uguns un nakts” (2015), Ē. fon Horvāta “Kazimirs un Karolīne” (2010), J. Rodes “Pinokio pelni” (2009), pēc A. Upīša “Hipnotiskais brauciens” (2009), I. Ābeles “Skola” (2008), R. un M. Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (2007)
Iestudējumi M. Čehova Rīgas Krievu teātrī:
I. Turgeņeva “Mumu” (2018), V. Šekspīra “Karalis Līrs” (2017)
Iestudējumi Valmieras drāmas teātrī:
J. Slovacka “Baladīna” (2018).
Iestudējumi Latvijas Nacionālajā operā:
R. Vāgnera “Klīstošais holandietis” (2018), Dž. Pučīni “Vīlas. Džanni Skiki” (2015), A. Maskata “Valentīna” (2014), R. Vāgnera “Dievu mijkrēslis” (2011), Dž. Pučīni “Triptihs” (2010), R. Vāgnera “Zīgfrīds” (2008), “Burvju flauta” (atjaun., 2008), R. Vāgnera “Valkīra” (2007), V. A. Mocarta “Burvju flauta” (2001), P. Čaikovska “Jevgeņijs Oņegins” (1999).
Iestudējumi citur:
United Intimacy: V. Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” (2005) Alfrēda mājā, I. Ābeles “Sibīrija” (2004) Alfrēda mājā, “Hloja” (2003) LNO Jaunajā zālē, B. Brehta, K. Veila “Trīsgrašu opera” (2003) Vāgnera zālē, I. Ābeles “Jasmīns” (2003) LNO Jaunajā zālē.
Jaunā teātra institūts: “Eiroperetta” (2000) – daļa no astoņu Eiropas jauno režisoru kopīgā projekta “Hotel Eiropa”, kas piedalījās starptautiskos festivālos Vīnē, Aviņonā u.c.
Nepanesamā teātra artelis: E. Sabato “Tunelis” (1997) JRT, A. Puškina “Akmens viesis” (1996) Dailes teātrī.
Latvijas Kultūras akadēmija: pēc L. Pirandello un F. T. Marinetti darbu motīviem “Gaisma un tumsa” Daugavpils teātrī, festivālā Homo Novus (1995).
Operu iestudējumi Vācijā: Dž. Verdi “Makbets” (2014) Darmštates teātrī, K. M. fon Vēbera “Burvju strēlnieks” (2014) Ķelnes operā, B. Britena “Sapnis vasaras naktī” (2013) Berlīnes Komiskajā operā.
Kinorežija:
Spēlfilma "Janvāris" (2022), spēlfilma “Pilsēta pie upes” (2020), spēlfilma “Melānijas hronika” (2016), dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī” (2014), dokumentālā filma “Neredzamā pilsēta” (2014), dokumentālā filma “Leongrīns no Varka Kru” (2009), spēlfilma “Tumšie brieži” (2006), dokumentālā īsfilma “Piemineklis” (2004), dokumentālā filma “Romeo un Džuljeta” (2004), dokumentālā īsfilma “Burvju flauta” (2001), spēlfilma “pa ceļam aizejot...” (2001), spēlfilma “Kāzas” (2000), dokumentālā filma “Vilciens. Latvijas laikmets” (1998), kino novele “Svešās debesis” filmā “Latavio jeb Dzīve Nr. 2” (1997), īsfilma “Gaiļa dziesma” (1995).
Apbalvojumi:
2023 - Nacionālajā kino balva "Lielais Kristaps" kategorijā "“Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” par filmu "Janvāris"
2022 - Romas Starptautiskā filmu festivāla balvas par filmu "Janvāris" kategorijās "Labākā filma", "Labākais režisors" un "Labākais aktierdarbs" (Kārlis Arnolds Avots).
2022 – Varšavas starptautiskā filmu festivāla balva kategorijā "Labākā režija" par filmu "Janvāris".
2022 – Traibekas filmu festivāla (ASV) balva kategorijā "Labākā ārvalstu filma" – par filmu "Janvāris".
2021 – Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
2021 – Latvijas sabiedrisko mediju gada balva "Kilograms kultūras 2021" kategorijā "Teātris" par izrādi "Smiļģis".
2020/2021 – “Spēlmaņu nakts” balva kategorijā “GRAND PRIX (Gada izrāde)” par izrādi “Smiļģis”.
2020/2021 – "Spēlmaņu nakts" balva Ievai Jurjānei un Viesturam Kairišam par kopdarbu izrādē “Smiļģis”, režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā.
2020 – "Lielais Kristaps" balva par labāko scenāriju — par filmu "Pilsēta pie upes".
2017/2018 – "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā "Gada režisors" par izrādēm "Salome" (Latvijas Nacionālajā teātrī) un "Baladīna" (Valmieras drāmas teātrī).
2018 – Eduarda Smiļģa balva
2018 – Krodera balva
2017 – "Lielais Kristaps" balva kategorijās "Labākais spēlfilmas režisors" un "Labākā pilnmetrāžas spēlfilma" (kā vienam no producentiem) par filmu "Melānijas hronika".
2014 – "Lielā mūzikas balva" – Gada izcilākais Eiropas mūzikas projekts Latvijā - “Nībelunga gredzena” tetraloģijas iestudējums (Latvijas Nacionālajā operā).
2014 – "Lielais Kristaps" balva kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pelikāns tuksnesī".
2007/2008 – "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā "Gada režisors" par izrādēm "Mērnieku laiki" (Latvijas Nacionālajā teātrī) un "Zigfrīds" (Latvijas Nacionālajā operā).
2001 – "Lielais Kristaps" balva kategorijā "Labākā pilnetrāžas spēlfilma" par filmu "Pa ceļam aizejot".
2001 – Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par izciliem sasniegumiem mākslā (izrādēm “Burvju flauta”, “Margarēta”, “Tumšie brieži”, filmu “pa ceļam aizejot...”).
2000/2001 – "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā "Labākais oriģināldramaturģijas iestudējums" par izrādi "Margarēta" (Jaunajā Rīgas teātrī).
2000 – "Lielais Kristaps" balva kategorijā "Labākā spēlfima" par filmu "Kāzas".
1999 – "Lielā mūzikas balva" operas “Jevgeņijs Oņegins” radošajai grupai par mākslinieciski spilgtu un mūsdienīgu klasikas iestudējumu (Latvijas Nacionālajā operā).
1998/1999 – "Spēlmaņu nakts" balva kategorijā "Labākais režisors" par izrādēm "Jevgeņijs Oņegins" (Latvijas Nacionālajā operā), "Skroderdienas Silmačos" un "Idiots" (Jaunajā Rīgas teātrī).
