Linda RudeneVALMIERAS DRĀMAS TEĀTRA IZRĀDE "SIA ĢIMENES ROMĀNS"
Mazā zāle
Viltotas patiesības 2 daļāsPirmizrāde - 2022. gada 4. novembrī
Izrādes ilgums -
Uzlūkojot Japānas kultūru un tās iedzīvotāju mentalitāti no mūsu skatupunkta, var likties sarežģīti saskatīt vienojošo, tomēr, lai arī Rīgu un Tokiju šķir vairāk kā desmit tūkstoši kilometru – vai tik pat vērienīgs ir arī atstatums starp cilvēkiem? Japānā indivīda vērtību nosaka statuss sabiedrībā un apkārtējo atzinība. Bet kāda ir mūsu mēraukla? Japāņu mentalitātei raksturīgo atturīgumu ietekmējusi ģeogrāfija, izolējot to no kontinenta. Bet kas mūs piespieda dzīvot viensētās? Japānas kultūrā nav pieņemts skaļi izpaust savas emocijas, runāt par problēmām un pārdzīvojumiem. Bet vai mēs sev to ļaujam?
Izrāde atklāj stāstu par kādu īpatnēju uzņēmumu Japānā, kura darbības mērķis ir mazināt 21. gadsimta izplatītāko saslimšanu, kas nepazīst nedz ģeogrāfiskas robežas, nedz kultūras atšķirības – vientulību.
Lomās
- Aigars Apinis, Rūdis Bīviņš, Artis Jančevskis, Māra Mennika, Ieva Puķe, Skaidrīte Putniņa, Diāna Krista Stafecka
Radošā komanda
- Režisors
- Toms Treinis
- Scenogrāfs
- Kristaps Kramiņš
- Kostīmu māksliniece
- Marta Treine
- Gaismu mākslinieks
- Niks Cipruss
- Komponisti
- Mārtiņš Zariņš, Sho’on Shibata (Japāna)
- Kustību konsultants
- Aigars Apinis
Iespējams,ka arī Latvijā šādi pakalpojumi būtu pieprasīti,jo diemžēl vai uz katra soļa,ikdienā var redzēt vientuļus cilvēkus,kas zināmu iemeslu dēļ,vai aiz kautrēšanās vai neuzdrīkstēšanās vai kāda cita iemesla dēļ,neuztur ne jebkādas attiecības un beigu beigās,kad tomēr dzīvē pienāk brīdis,kad ir vēlme būt attiecībās,tomēr realitātē ir pilnīgi vieni un par vēlu saprot/attopas,ka ir jau par vēlu ko labot.
Uzkatāms piemērs-burtiski gandrīz visu cilvēku ''urbšanās'' savos mobīlajos telefonos.Īpaši tas redzams sabiedriskajā transportā,arī privātajos transportos,burtiski visur cilvēkiem rokās ir mobīlie telefoni.Vai tiešām tajos ir kas TĀDS,ka nespējam ne redzēt,ne dzirdēt,kas notiek apkārt!?
Vēl piemērs ir pilnie pansionāti Latvijā,kuros diemžēl mīt ne tikai vientuļie cilvēki,bet arī tādi,kuriem ir gan bērni,gan mazbērni.Bet tomēr katra cilvēka paša ziņā ir izvēlēties,kā dzīvot(protams arī ar izņēmumiem).
Saprotams,ļoti cilvēcisku jūtu un cēlu mērķu dzīti,šādi pakalpojumi strādā,bet reizēm,kā uz naža asmens,ar ētikas robežām.
Ļoti patika galvenās lomas aktieris Aigars Apinis,kas iznesa visu šīs izrādes smagumu,tā viegli,bet ar smeldzīti.
Paldies režisoram Tomam Treinim.
Paldies visam Valmieras teātra kolektīvam,ka pie lēnajiem remonta apgriezieniem un neapskaužamajiem ikdienas darba apstākļiem,spējat realizēt tik labas izrādes,visu cieņu.Paldies arī Dailes teātrim,par sadarbību ar Valmieras teātri.
Iesaku visiem,
ĻOTI LABA IZRĀDE.