Pēc Raimonda StaprānaKUR PAZUDA VALSTS
Tabakas fabrika, Miera iela 58a
Dokumentāls detektīvsDramaturgs - Matīss Gricmanis
Pirmizrāde - 2023. gada 6. janvārī
Izrādes ilgums - 2h 10min
Izrāde 2 cēlienos
.png)
"Šī ir jaunu cilvēku radīta un jauniem cilvēkiem tēmēta izrāde."
Edīte Tišheizere, "IR" 26.01.2023.
"Ar spilgtiem inscenējuma elementiem vēsture nepārprotami tiek atdzīvināta krāsās un mutuļo skatītāju acu priekšā."
Toms Čevers, "Kultūras Diena" 19.01.2023.
"Radošā grupa sekmīgi uztaustījusi teksta iekšējās darbības atsperi, kas notiekošo vērš patiešām aizraujošā dokumentāli politiskā detektīvā."
Baiba Kalna, "Kroders.lv" 20.01.2023.
"Redzīguma un spriestspējas uzasināšanas seanss."
Ilze Kļaviņa, "Latvijas avīze" 11.01.2023.
"Izrāde norāda uz vajadzību būt klātesošiem un domājošiem arī šī brīža politiskajos notikumos."
Signija Joce, "Kroders.lv" 27.02.2023.
"Izrādes stiprā puse ir Latvijas vēstures pretrunīgo traktējumu sintēze."
Gints Apals, "Latvijas avīze" 18.01.2023.
PAR IZRĀDI
Iedvesmojoties no slavenā mākslinieka Raimonda Staprāna lugām.
Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi?
Izrādi iedvesmojuši divi Dailes teātra uzvedumi – “Gūsteknis pilī” (2011) un “Četras dienas jūnijā” (1989), īpaši leģendārā Ulda Vazdika atveidotais Ulmanis Atmodas laika iestudējumā, kas notika tagadējā Prezidenta pilī, pēdējā prezidenta Ulmaņa darba kabinetā.
Lomās
- Imants Strads
- (Prezidents Ulmanis)
- Juris Bartkevičs
- (Ģenerālis Balodis)
- Toms Veličko
- (Pētnieks Kārlis Ulmanis)
- Kaspars Dumburs
- (Alfrēds Bērziņš)
- Andris Bulis
- (Vilhelms Munters)
- Mārtiņš Upenieks
- (Jānis Rudums)
Radošā komanda
- Režisors
- Toms Treinis
- Scenogrāfs
- Kristaps Kramiņš
- Kostīmu māksliniece
- Marta Treine
- Dramaturgs
- Matīss Gricmanis
- Mūzikas autore
- Alise Rancāne
- Gaismu māksliniece
- Māra Vaļikova
Beidzot esmu tikusi noskatīties "Kur pazuda valsts"
@daile_lv. Absolūti izcili, un būtu jāredz ikvienam! Īpaši tiem skolasbērniem, kuriem, kā saprotu, Latvijas vēsturi vairs nemāca (jeb māca nosacīti)... Un Ceru, ka šī izrāde dabūs kādu Spēlmaņu nakts balvu.
Vakar bijām ar vīru izrādē Dailē "Kur pazuda valsts". Es gribētu, ka ikviena par Latviju atbildīgajām personām šo izrādi noskatītos. Gan sāpēja, gan pārdomas.
“Kur pazuda valsts” @daile_lv izcili izsekots vēsturisko lēmumu pieņemšanai un motivācijām. Vēsture ir un paliek aizraujoša.
Šķiet, ka pazuda vadonis pats. Un nevar zināt, vai viņš vispār bija.
“Kur pazuda valsts” Dailes teātrī ir filigrāni līdzsvarota interpretācija par 1940.gadu. Mūsdienu Kārļa Ulmaņa jautājumi Tam Kārlim Ulmanim, zināšanas par to, kas notika līdz ar padomju okupāciju iepretim tā laika naivajām cerībām, ka izdosies novērst ļaunāko- daudzu Latvijas pilsoņu asinsizliešanu un kaut kā nosargāt valsts pamatus. Daudzi kāpēc tā un ne citādi, uz kuriem nav un laikam nebūs precīzu un izsmeļošu atbilžu.
Noteikti ieteiktu visiem, kas interesējas par vēsturi, arī tiem, kas neko nezina par to un arī tiem, kam jāveido mūsdienu Latvijas politika. Izrādē savijas gan smalka ironija, gan mūžīgā diskusija, kā bija vai nebija pareizi rīkoties pirms 83 gadiem, gan jaunības maksimālisms ar zināmu politikas cinismu. Rosina aizdomāties gan pagātnes, gan mūsdienu notikumu kontekstā.
Pirms 30 gadiem, studējot vēsturi, biju svēti pārliecināts, ka Ulmaņa valdības rīcība 20.gadsimta 30.gadu beigās un 1940.gadā bija nepareiza, kļūdaina, pat noziedzīga. Savā ziņā tad biju tikpat jauns maksimālista kā viens otrs 21.gadsimta cilvēks šovakar Dailē. Arī šobrīd domāju, ka tā bija kļūda, kaut simboliski, bet nepretoties padomju iebrukumam, taču no sava pašreizējā darba raugoties, skaudrāk izprotu to fonu un vidi, kurā lielos starptautiskos satricinājumos jārīkojas valstu vadītājiem un diplomātiem: dažāda un pretrunīga informācija un viedokļi, lietas, kuras var un kuras nevar ietekmēt, racionālas un emocionālas izvēles. Tieši mūsu tautas traumatiskā pieredze toreiz, liek mums skaidri un nepārprotami atbalstīt Ukrainu, jo ilūziju ne par Staļina vai Putina Krieviju mums nav.
Un pēdējais- ceru, ka pēc 80 gadiem par mūsu laikmetu netaps jauna izrāde “Kur pazuda valsts”. Tas ir mūsu paaudzes galvenais vēsturiskais uzdevums: mācīties no pagātnes un veidot nākotni tā, lai nosargātu Latviju šodien…arī tas ir vēl viens iemesls aiziet uz Dailes teātri. Paldies aktieriem un režisoram, visai radošajai komandai, bija lieliski!
Vai Latvija varēja saglabāt savu neatkarību, ja Kārlis Ulmanis būtu rīkojies citādi? Šis jautājums savu aktualitāti nezaudē gadu gaitā, drīzāk – uzjundī arvien jaunas pārdomas. Smalka ironija un lielisks aktieru tēlojums caurvij @daile_lv izrādi “Kur pazuda valsts?”. Iesaku!