Mārtiņš Vilkārsis

www.vilkarsis.lv

Dzimis 1969. gada 7. jūlijā Jelgavā.

Mācījies Jelgavas 1.vidusskolā, tad Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļā. Mācības turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļā (1989-1993), tad prof. A.Dembo Dizaingrafikas meistardarbnīcā (1993-1995), pēc tam prof. A.Freiberga Scenogrāfijas meistardarbnīcā (1999-2001). Izglītību papildinājis Parīzē Cite Internationale des Arts. Diplomēts dizaingrafiķis un scenogrāfs. Bijis Dailes teātra reklāmas mākslinieks (2001-2002), Rīgas Krievu drāmas teātra galvenais mākslinieks (2003-2004), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2007-2010), tad mākslinieciskais vadītājs (2010-2011).

Scenogrāfijas Dailes teātra izrādēm:

Nīna Reina "Piekrišana" (rež. Laura Groza, 2021), Filisa Nādža, Patrīsija Haismita "Talantīgais misters Riplijs" (rež, Laura Groza, 2020), Marks Normens, Toms Stopards, Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (rež. Rolands Atkočūns, 2019), Ivana Viripajeva "Nepanesami ilgi apskāvieni" (rež. Rolands Atkočūns, 2019), Kristofera Hemptona "Bīstamie sakari" (2019), Artūra Millera "Salemas raganas" (2019), Janas Dobrevas "Smilšu cilvēciņi" (2019), Džeimsa Goldmena "Lauva ziemā" (2018), Džeza Batervērta "Jeruzaleme" (2018), Tomasa Vinterberga, Mogensa Rukova "Svinības" (2017),  "Karmena" (rež.Rolands Atkočūns, 2017), Venta Vīnberga "Pielūdzēja Nr.1" (rež.Gundars Silakaktiņš, 2017),  Oskara Vailda "Doriana Greja portrets" (rež.Laura Groza-Ķibere, 2017),  Aleksandra Kuprina "Granātu krāsas aproce" (rež.Mihails Gruzdovs, 2016),  Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas, Dž.Dž.Džilindžera "Žanna d'Arka" (rež.Dž.Dž.Džilindžers, 2016),  Nika Dīra "Frankenšteins" (rež. Laura Groza-Ķibere, 2015), Kena Kīzija „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" (rež. Aleksandrs Morfovs, Bulgārija, 2015), koncertam „Vecgada snoforkiM" (rež. Gundars Silakaktiņš, 2014), Gistava Flobēra „Bovarī kundze" (rež. Rolands Atkočūns, 2014), Ērika Emanuela Šmita „Milēdija" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2014), „Vecgada koncertam kūrmājā" (rež. Pauls Timrots, 2013), Deivida Henrija Hvanga „M.Butterfly" (rež. Laura Groza, 2013), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas „Oņegins" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 20013), Nikolaja Erdmana „Finita la comedia!" (rež. Aleksandrs Morfovs, Bulgārija, 2012), Toma Stoparda „Tas īstais, tā īstā" (rež. Mihails Gruzdovs, 2012), Rūdolfa Blaumaņa „Trīnes grēki" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2012), Harija Gulbja „Cīrulīši" (rež. Lauris Gundars, 2011), Evitas Sniedzes „Pasaka par vērdiņu - 2012" (rež. Pauls Timrots, 2011), Kena Ludviga „Primadonnas" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2011), Pītera Šefera „Amadejs" (rež. Jans Villems van den Boss, Lielbritānija, 2011), Knuta Hamsuna „Ābels un Olga" (rež. Mihails Gruzdovs, 2011), Laura Gundara „Vārnu ielas republika" (rež. Laura Groza, 2011), Jāņa Lūsēna „Ceplis" (rež. Rolands Atkočūns, 2010), Mario Frati „Rīt manas kāzas" (rež. Mihails Gruzdovs, 2010), Valda Grēviņa „Gaisa grābekļi" (rež. Kārlis Auškāps, 2010), Ērika Emanuela Šmita „Mazie laulību noziegumi" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2009), Ēriha Kestnera „Punktiņa un Antons" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2009), Fjodora Dostojevska „Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi" (rež. Romāns Kozaks, Krievija, 2009), Biļanas Srbļanovičas „Siseņi" (rež. Mihails Gruzdovs, 2008), Rafija Šarta „Manu sievu sauc Moriss" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2008), Pjotra Rozenfelda „Lodes pār Brodveju" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2008), Angtona Čehova „Kaija" (rež. Mihails Gruzdovs, 2008), Vitolda Gombroviča „Ivonna, Burgundijas princese" (rež. Mihails Kozaks, Krievija, 2007), Vladimira Nabokova „Lolita" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2007), Denī Robēra „Intim" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2007), Ērika Emanuela Šmita „Izvirtulis" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2006), Staņislava Ignācija Vitkēviča „Spoka sonāte" (rež. Sauļus Varns, Lietuva, 2005), Albēra Kamī „Kaligula" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2005), Dž.Dž.Džilindžera „Striptīzs" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2005), Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Jāņa Jurkāna „Melanholiskais valsis" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2005), Tenesija Viljamsa, Kaspara Dimitera, Ulda Marhilēviča „Klondaika" (rež. Mihails Gruzdovs, 2004), Leonīda Adrejeva „Mīli mani" (rež. Mihails Gruzdovs, 2003), Oskara Vailda „Cik svarīgi būt nopietnam" (rež. Mihails Mamedovs, Krievija, 2002), Laura Gundara „Siers un marmelāde" (rež. Imants Jaunzems, 2001).

Scenogrāfijas citu teātru izrādēm:

Valmieras Drāmas teātrī:

Mihaila Bulgakova „Zojas dzīvoklītis", rež. Indra Roga, 2012), Aleksandra Ostrovska „Līgava bez pūra" (rež. Oļģerts Kroders, 2012), Tenesija Viljamsa „Orfejs pazemē" (rež. Oļģerts Kroders, 2011), Evitas Sniedzes „Mākoņains, drīz skaidrosies" (rež. Oļģerts Kroders, 2011), Rūdolfa Blaumaņa „No saldenās pudeles" (rež. Fēlikss Deičs, 2010), Frīdriha Šillera „Marija Stjuarte" (rež. Oļģerts Kroders, 2010), Agatas Kristi „Peļu slazds" (rež. Oļģerts Kroders, 2009), Antona Čehova „Ķiršu dārzs" (rež. Oļģerts Kroders, 2009), Rūdolfa Blaumaņa „Indrāni" (rež. Māra Ķimele, 2008), Evitas Sniedzes „Līdz pavasarim" (rež. Oļģerts Kroders, 2008), Viljama Šekspīra „Hamlets" (rež. Oļģerts Kroders, 2008), Hellas Vuolijoki „Akmens ligzda" (rež. Oļģerts Kroders, 2007), Viljama Šekspīra „Karalis Līrs" (rež. Oļģerts Kroders, 2006), Fjodora Dostojevska „Idiots" (rež. Oļģerts Kroders, 2006), Nila Saimona „Dīvainais pāris" (rež. Oļģerts Kroders, 2005), Henrika Ibsena „Heda Gablere" (rež. Oļģerts Kroders, 2005), Rodnija Eklenda „Dzīve trijatā" (rež. Varis Brasla, 2005), Enijas Blaitones „Pauks un Šmauks" (rež. Varis Brasla, 2005), Bertolta Brehta „Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (rež. Agris Krūmiņš, 2004), Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" (rež. Oļģerts Kroders, 2004), Raiņa „Krauklītis" (rež. Māra Ķimele, 2004), Evitas Sniedzes „Tie paši oši" (rež. Oļģerts Kroders, 2003), Antona Čehova „Tēvocis Vaņa" (rež. Oļģerts Kroders, 2003), Kārļa Briknera „Sarkangalvīte un vilks" (rež. Oļģerts Kroders, 2003), Robēra Tomā „Lamatas" (rež. Varis Brasla, 2003), Braņislava Nušiča „Ministrienes kundze" (rež. Varis Brasla, 2002), Tenesija Viljamsa „Vasara un dūmi" (rež. Oļģerts Kroders, 2002).

Latvijas Nacionālajā teātrī:

Ferenca Molnāra „Lilioms" (rež. Edmunds Freibergs, 2013), Jaroslava Ivaškēviča „Ideāls zaglis" (rež. Indra Roga, 2012), Mērijas Meipsas-Dodžas „Sudraba slidas" (rež. Edmunds Freibergs, 2011), Ādama Purmaļa „Ādama stāsts" (rež. Indra Roga, 2011), Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos" (rež. Indra Roga, 2010), Māras Zālītes „Lācis" (rež. Indra Roga, 2009), Ingas Rozentāles „1906. Trakāk vēl kā piektā gadā" (rež. Gatis Šmits, 2009), Leldes Stumbres „Mājas" (rež. Indra Roga, 2008), Viljama Somerseta Moema „Teātris" (rež. Oļģerts Kroders, 2002).

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātrī:

Ingas Ābeles „Labās asinis" (rež. Mihails Gruzdovs, 2011), Vjačeslava Verbina „Mīlestība kā disgnoze" (rež. Vladimirs Petrovs, 2004), Fernāna Kommelinka „Burvīgais ragnesis" (rež. Vasīlijs Seņins, Krievija, 2003), Tenesija Viljams „Brīnišķīga svētdiena piknikam" (rež. Genādijs Trosteņeckis, Krievija, 2002).

Liepājas teātrī:

Reja Kūnija „Ģimenes lietas" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2011), Kārļa Lāča, Jāņa Elsberga, Evitas Mamajas „Pūt, vējiņi!" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2011), Rūdolfa Blaumaņa „Ugunī" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2010), Germana Grekova „Hananna" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2010), Nikolaja Erdmana „Beigta balle" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2009), Marka Kamoleti „Pidžama sešiem" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2009), Aleksandra Vampilova „Pīļu medības" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2009), Miro Gavrana „Viss par sievietēm" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2008), Rolanda Šimmelpfenninga „Arābu nakts" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2008), Antona Čehova „CV" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2007), Denija Kinga „Killera dienasgrāmata" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2007), Žana Pola Sartra „Aiz slēgtām durvīm" (rež. Rolands Atkočūns, Lietuva, 2006), Terensa Retigana „Dāma bez kamēlijām" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2006).

Latvijas Nacionālajā operā:

Pjotra Čaikovska, Borisa Eifmana balets „Anna Kareņina" (horeogrāfs insc. Boriss Eifmans, 2007), Ludviga Minkusa balets „Dons Kihots" (horeogrāfs insc. Aivars Leimanis, 2004).

Teātrī TT: Laura Gundara „Tiritomba jeb Zelta zivtiņa" (rež. Lauris Gundars, 2002).

Jaunajā Rīgas teātrī: Gunāra Priedes „Jaunākā brāļa vasara" (rež. Lauris Gundars, 2001).

Ārzemju teātros:

Maskavas „Ļenkom" teātrī: Lope de Vegas „Spāņu kaislības" (rež. Igors Koņājevs, 2012), Joza Miltina Paņevežas Drāmas teātrī: Ingas Ābeles „Jasmīns" (rež. Māra Ķimele, 2012), Germana Grekova „Hananna" (rež. Rolands Atkočūns, 2011), Tartu teātrī „Vanemuine: Volfganga Amadeja Mocarta „Figaro kāzas" (rež. Indra Roga, 2010), Abaja Kazahijas Valsts Akadēmiskajā Operas un baleta teātrī Almati: balets „Sarkanā Žizele" (rež. Boriss Eifmans, 2010), Maskavas Aleksandra Puškina Drāmas teātrī: Tankreda Dorsta „Laimes vēstule" (rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2009), Tokijas Jaunajā Nacionālajā operā: Pjotra Čaikovska, Borisa Eifmana balets „Anna Kareņina" (horeogrāfs insc. Boriss Eifmans, 2009), Omskas Valsts Kamerteātrī „Pjatij teatr" (rež. Sauļus Varns, 2005).

Scenogrāfijas Valsts Akadēmiskajam korim „Latvija" Artura Onegera „Žannas d' Arkas" iestudējumam (diriģ. Māris Sirmais, rež. Indra Roga, 2009), XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku lieluzvedumam Daugavas stadionā (virsvad. Jānis Ērglis, Jānis Purviņš, rež. Māra Ķimele, 2008).

Bijis mākslinieks pilnmetrāžas spēlfilmai „Negribu, negribu, negribu!" (rež. Lauris Gundars, studija „Kvinta Filma", 2001).

Nozīmīgākās izstādes:

Prāgas kvadrinnālē (2003), personālizstādes Rīgā 1996., 1997., 1998., 1999., 2000., 2001., 2003.gadā.

Apbalvojumi:

„Spēlmaņu nakts" balva „Gada scenogrāfs" 2010./2011.g., 2007./2008.g., 2006./2007.g., 2005./2006.g. sezonā, „Spēlmaņu nakts" balva „Labākais scenogrāfs" 2003./2004.g. sezonā, Lielā Mūzikas balva (2009, Artura Onegera „Žanna d' Arka"), laikraksta „Diena" 2007.g. balva kultūrā (par scenogrāfiju izrādei „Idiots" Valmieras Drāmas teātrī).

Publikācijas

Dailesteatris.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās ļauj jums ērti lietot vietni, bet mums analizēt apmeklējumu.

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem