Dailes teātra atvadu vārdi Andrejam Žagaram

    ANDREJS ŽAGARS

    16.10.1958.–26.02.2019.

    Viņš mācēja baudīt dzīvi skaisti un ar īsti aristokrātisku vērienu. Viņš bija mākslas cilvēks, kas prata novērtēt gan labas operas un teātra izrādes smalkumus, gan galda kultūras izsmalcinātās nianses. Bet viņa ceļš skatuves mākslā sākās Dailes teātrī.

    1982. gadā Andrejs Žagars beidza Dailes teātra 7. studiju un teātrī ienāca kopā ar kursabiedriem Gundaru Āboliņu, Juri Frinbergu, Guntu Grīvu, Jāni Jarānu, Maiju Ķirsi, Andri Morkānu, Katrīni Pasternaku, Viesturu Riekstu, Ligitu Skujiņu, Hariju Spanovski, Leldi Vikmani, Māru Zvaigzni. Jau studiju laikā viņš piedalījās Dailes teātra izrādēs – Kārļa Auškāpa “Šerlokā Holmsā” (1979), Arnolda Liniņa iestudējumos “Zili zirgi sarkanā pļavā”, “Elizabete, Anglijas karaliene” (1980), “Jāzeps un viņa brāļi” (1981). Aktiera vīrišķīgā stāja un skatuviskā pievilcība lika viņā redzēt varoņlomu tēlotāju, tāpēc Andrejs Žagars spēlēja Induli A. Liniņa veidotajā Raiņa traģēdijas “Indulis un Ārija” iestudējumā (1987). Andrejs Žagars bija brašais vella kalps Ērmanis Rutku Tēva romāna skatuves versijā (1992). Un viņa dzirkstošā daba spēles priekā un atraisītībā valdzināja švītīgā Florindo Aretuzi lomā komēdijā “Divu kungu kalps” (1993).

    Ar jaunāko brāli Juri nospēlējuši dvīņus Rīgas kinostudijas mākslas filmā “Dubultnieks” (1986), viņi satikās arī uz Dailes teātra skatuves, gan dublējoties Merkucio lomā K. Auškāpa “Romeo un Džuljetā” (1994), gan spēlējot Pētera Gaudiņa iestudējumā “Pāvilielas zēni” (1994), gan Šekspīra komēdijā “Liela brēka, maza vilna” (1996) atveidojot pusbrāļus – A. Liniņa iestudējumā Andrejs Žagars bija Aragonas princis Dons Pīters.  

    Tad no Dailes teātra šķīries, no 1996. līdz 2013. gadam vadījis Latvijas Nacionālo operu un iestudējis virkni operu Latvijā un citur pasaulē, Andrejs Žagars atgriezās teātrī jau režisora statusā, iestudējot N. Bijona “Ziloņa dziesmu” (2015) un A. Čehova “Trīs māsas” (2016).

    Pēc leģendām apvīto Eiropas intelektuāļu kafejnīcu parauga 90. gadu vidū viņa izveidotais “Osiris” Lāčplēša un Kr. Barona ielas krustojumā kļuva par kulta vietu. Ēģiptiešu pēcnāves valstības dievs Ozirīss atgādina par nemirstību. Par darbiem un atmiņām, kas paliks. Par mūžu, kas nodzīvots skaisti un piepildīti. Par smaidu, kas dzisis nedzisīs.

    Dailes teātra kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību kolēģim Jurim Žagaram, tuviniekiem un draugiem.

    Pieteikties jaunumiem