Oļegs Šapošņikovs

Dzimis 1969. gadā Rīgā. 1986. gadā ar izcilību beidzis Rīgas 38. vidusskolu un iestājies Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmija), kuru tāpat beidzis ar izcilību. Mācību gados aizrāvies ar režisora darbu un sācis izmēģināt spēkus neatkarīgo trupu uzvedumos. 1998. gadā ar izcilību pabeidzis Austrumeiropas Psihoanalīzes institūtu Sanktpēterburgā, un pēc tam četrus gadus darbojies psihoterapijas privātpraksē Rīgā.

Pateicoties izcilā krievu režisora Romāna Viktjuka izrādēm, Oļegam Šapošņikovam mainījies priekšstats par teātri un tā iedarbības spēku. Kopš 1998. gada regulāri apmeklējis Viktjuka vadītās nodarbības Krievu teātra mākslas akadēmijā (GITIS) un teātra mēģinājumus. Kopā ar Romānu Viktjuku Rīgas Krievu teātrī iestudējis divas izrādes: “Edīte Piafa” (2001) un “Marija Stjuarte” (2002).

2008. gadā pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistratūru teātra režijā pie kursa vadītājas Māras Ķimeles.

Kopš 2011. gada Oļegs Šapošņikovs ir Daugavpils teātra valdes priekšsēdētājs un mākslinieciskais vadītājs. Starp nozīmīgākajām viņa iestudētajām izrādēm jāmin Nikolaja Gogoļa, Monikas Zīles “Revidents Sylagolā” (2019), Imres Kalmāna operete “Cirka princese” (2015), Raimonda Paula, Rūdolfa Blaumaņa “Īsa pamācība mīlēšanā” (2014), Viljama Šekspīra, Monikas Zīles “Vosorys saulgrīžu burvesteibys” (2012), Raimonda Paula mūzikls “Dāmu paradīze” (2012), Entonija Makartena, Stīvena Sinklēra “Kailie brieži” (2009).

Iestudējumi Dailes teātrī:

Andžeja Saramonoviča "Testosterons" (2020), “Emigranti” (pēc Slavomira Mrožeka darbu motīviem, 2004), Džo Ortona “Ķersim ķertos!” (kopdarbs ar Dž. Dž. Džilindžeru, 2003).

Foto: Vladislavs Proškins, F64