Publikācijas

Atsauksmes

Pievienot komentāru
Pievienot

Ruta Vēvere 28.09.2022 15:55
Šī izrāde redzēta iepriekšējā teātra sezonā, bet izrādes tēma nav zaudējusi aktualitāti. Vēl jo vairāk, tā parāda, ar ko pedagogiem, psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, arī vecākiem un bērniem jāsaskaras ikdienā, jo diemžēl mūsu sabiedrībā tādu ir ne mazums.
Par problēmbērnu/problēmjaunieti nekļūst ne vienā dienā, ne nedēļā, ne mēnesī un pat ne gadā. Šāda personība veidojas pamazām, pa pilītei uzsūcot visu no apkārtējās vides apstākļiem, neattieksmi, neesamu gādību utt., utt.Te varētu pētīt cēloņus un likumsakarības, kāpēc ir tā, kā ir un kāpēc tā notiek un tā uzvedas. Vistraģiskāk ir pašam bērnam/jaunietim, jo viņa normāla nākotne jau ir norakstīta (ar retiem izņēmumiem). Viņam trūkst uzmanības, kuru viņš cenšas sev piesaistīt ar tādiem līdzekļiem, kā nu viņš māk un dzīvo savā elku pasaulē, bet tā noteikti NAV TIKAI viņa vaina!
Jā, visatļautība te pārsniedz visas robežas un arī patreiz daudz esmu dzirdējusi, ka pedagogiem tagad ir daudz grūtāk strādāt un jau bērnudārzos visatļautība aug augumā, bet te būtu "jāmet akmens vecāku dārziņā", jo visa sākums tomēr ir ģimene. (nerunāju par bērnu nama bērniem, kuri tur esot jau ir riska grupā uz personības sašķobīšanos.)
Mēs katrs jūtam, ka katra paaudze ar ko atšķiras (gan ar labo, gan slikto). Protams, mainās laiks, apstākļi un situācijas, bet reizēm tiešām prasās teikt "Kad mēs augām..."
Neesmu hiphop mūzikas cienītāja, dēļ kā, šīs izrādes apmeklējums man bija, kā izaicinājums, ar mazu šaubīšanos,vai patiks.
Režisoram Dmitrijam Petrenko PALDIES! Skarba tēma, par ko IR JĀRUNĀ, ne "jāslauka" zem tepiķa.
Kārlis Arnolds Avots savā tēlā izcils, par ko būtu pelnījis "Spēlmaņu nakts", "Gada aktieris" nomināciju, jo “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki” un “Gada jaunais skatuves mākslinieks", ir jau ieguvis. BRAVO!
Šo izrādi iesaku apmeklēt gan jauniešiem (no atļautā ierobežojuma vecuma), gan pedagogiem, gan vecākiem, lai paskatītos no malas.
Prieks, ka Dailes teātris pēc izrādes liek domāt un tas šķiet teātrim ir primārais uzdevums. Paldies,ļoti patika! Tiekamies Dailes teātrī!
Dailes teātris 18.10.2021 09:33
(No Twitter) Norelle @happynorelle (16.10.2021.)
"Monstrs" @daile_lv bija nospriegota un neērta izrāde. Skarbi, pārdomas raisoši un bez utopiski pūkaina risinājuma. Liels, liels paldies aktieriem!
Zane Berziņa 17.10.2021 21:06
Paldies par ļoti labi, dziļi izjusti nospēlētu uzrādi! Lieliska sktieru spēle. Aktuāla un ļoti sāpīga tēma. Izrāde, kura liek aizdomāties. Domāju, ka vienaldzīgo nebūs. Paldies.
Dailes teātris 09.11.2020 15:26
(no Twitter) Oskars Kaulēns @Oskars_Kaulens (07.11.2020)
ja ir kāds režisors, kurš iestudē stāstus, kas ar mani vienmēr rezonē, aizskar un nepieviļ, man tas ir @dmitrijs. @Dailesteatris
iestudētais “Monstrs” atgādināja, cik viegli un sāpīgi ir citus palaist garām, pievilt vai nokavēt. ar šo sajūtu tagad uz ilgu laiku būs jā(sa)dzīvo.
Dailes teātris 19.10.2020 15:10
(no Twitter) Baiba Kalpiša @baibakalpisha (19.10.2020)
Monstrs @Dailesteatris atstāj daudz pārdomas. Kurš ir tas monstrs? Bērns ar sačakarētu bērnību? Skolotājs, kurš, neskatoties uz to,ka pats ir sačakarēts,mēģina labot bērna dzīvi? Vai tāds ir spējīgs palīdzēt citiem? Kādas vispār ir iespējas šādiem bērniem? Neliek mieru šī izrāde.
Katrina 09.10.2020 23:12
Izrāde pieaugušajiem un izrāde jauniešiem (tīņiem). Būs sadaļas, ko saredzēs dažādi, katram savs slānis, bet noteikti ir daļas, ko ar atvērtu prātu, sirdi un acīm redzēs vienādi. Pārbaudīju, ierodoties ar 12 gadīgu skatītāju. Ja kāds baidās dēļ uzraksta “tiek lietota necenzēta leksika”, nebūsim naivi, jaunieši to ir dzirdējuši vairāk, kā mēs paši. Un šī patiesībā ir laba vieta, kur jaunietim paskatīties no malas. Izrāde man ļoti patika, bet te vairāk atsaukšos uz jaunākās skatītājas komentāriem, jo tie mani iedvesmoja ielikt šeit atsauksmi.
Dažas no viņas atsauksmēm. “Tas kā viņš runāja (domāts Derils), tas ir precīzi, kā visi jaunieši tagad runā, un ģērbjas viņi visi ar tieši šādi. Man ļoti patika, gribētu iet vēlreiz, vai būs otrā daļa, gribētu redzēt, kā viņam tur tālāk gāja.”
Ejot mājās, man tika arī uz ielas parādīts, ka viņi visi tā ģērbjas.:)
Kas mani, teātri mīli, īpaši iepriecināja, ka pamanīts tika ne tikai aktieru darbs. Starpbrīdī tika pētīta programma un norādīts: “Viņas (domāta gaismu māksliniece Māra Vaļikova) darbs man ļoti patika pirmajā muzikālajā epizodē.” Katram savs, es tajā epizodē īpaši uzķēros uz to kā Derils (Kārlis Arnolds Avots) šķirstīja vēstures grāmatu, bet, ja padomā, tur gaismai bija liela ietekme.
Tā izrāde nav viegla, bet kā teicu katra paaudze skatās nedaudz dažādi, un tā parādītā, dziļā traģēdija bija redzama man, jauniete izrādi noteikti redzēja vieglāk.
Paldies par izrādi!