Franks VēdekindsLulū
Lielā zāle
Skatuves versijas un tulkojuma autors – Dž.Dž.DžilindžersPirmizrāde - 2018. gada 21. septembrī
Izrādes ilgums - 2h 40min
Pienāk brīdis, kad sievietē beidzas eņģelis un sākas velns. Viņa dzīvo greznībā, bet viņai ar to ir par maz. “Ja viņam būtu kaut mazākā nojausma par to, kāda es patiesībā esmu, viņš man uzkārtu kaklā akmeni un noslīcinātu jūrā visdziļākajā vietā,” viņa saka par savu vīru, kurš viņu mīl un kuru var mānīt bezgalīgi. Viņa uztur vīriešu dvēselē uguni un iegrūž viņus bezdibenī. Viņa kļūst par dzīves lāstu un bendi saviem vīriešiem. Kad viņa beidzot būs apmierināta? Un kā lai izārstējas no viņas?
„Spēlmaņu nakts 2018/2019" balva:
Gada aktrise - Ilze Ķuzule-Skrastiņa
Nominācija "Spēlmaņu nakts 2018/2019" balvai:
Gada video mākslinieks - Artis Dzērve
- Izrādē smēķē
- Līdz 12 gadu vecumam neiesakām!
Lomās
- Ilze Ķuzule-Skrastiņa
- (Lulū)
- Andris Bulis
- (Šēns / Jaunkareivis)
- Dainis Grūbe
- (Aļva / Maniaks)
- Mārtiņš Upenieks
- (Švarcs / Ārsts)
- Dainis Gaidelis
- (Golls / Mācītājs)
- Lelde Dreimane
- (Noslēpumaina sieviete)
Radošā komanda
- Režisors
- Dž. Dž. Džilindžers
- Scenogrāfs
- Artūrs Bērziņš
- Kostīmu māksliniece
- Katja Šehurina
- Horeogrāfe un režisora asistente
- Linda Kalniņa
- Video mākslinieks
- Artis Dzērve
- Gaismu mākslinieks
- Sergejs Skornjeckis
Man, 24g. vīrietim, ļoooti patika izrāde, aktieri un efekti. Mūzika vispār- WOW. Joprojām mēģinu atrast to dziesmu par dzimšanas dienu :D
Paldies par skaisto vakaru.
Kopumā @Dailesteatris #Lulū pēc Vēdekinda bija patīkams pārsteigums.Četri liktenīgi vīrieši viņas dzīvē... Un ar ko tas viss var beigties? Ar - piekto... Lieliska Ilze #Ķuzule-Skrastiņa, un ļoti labi liktenīgie vīrieši @UpenieksMartins, @DainisGrube,@AndrisBulis.
https://annasofiamtt.wordpress.com/2018/09/24/lulu-dailes-teatri/
Pretīgi skatīties kā vīrieši tiek pataisīti par bezsmadzeņu radījumiem,kurus interesē tikai sievietes ķermenis,nožēlojami!
Brīnos kā paši aktieri piekrīt spēlēt šādā mēslā.
Vai tiešām ar seksa un kailu ķermeņu skraidīšanu pa skatuvi var piesaistīt skatītāju?
Ja esi sevi izsmēlis kā režisors tad dod vietu jaunajiem,
mūziku var arī klausīties internetā nav jāiet uz teātri.
Vai tiešām mūsdienās cilvēkus interesē tikai sekss, narkotikas, azartspēles, slepkavības, kanibālisms, alkohols utt. ? (Retorisks jautājums) Vispār žēl vecākā gadu gājuma cilvēkus, kuri par savu pensijas naudu nopērk biļeti uz teātra izrādi un viņiem ir jāredz šāds, atvainojos - Mē*** ..
Tad nu rakstu vēlreiz. Kopumā izrāde likās banāla un neuzrunāja vispār. 1. cēliens bija vienkārši mirstamais gabals. Likās, ka viss cēliens ir tikai par un ap to, kā un cik labi Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir iemācījusies erotiskās dejas elementus un plastiku. Viss. 2. cēliens izrādi nedaudz izvilka, jo tajā darbība attīstījās ātrāk, enerģiskāk un ar krietni lielāku humora devu.
Arī aktierspēla likās ne uz 100%, jo bija skati, kad tu sēdi un domā - kā tas bija jāsaprot? Viņš tipa mirst, vai izliekas, ka mirst? Atgādināja tādu bērnu spēli. Pēc pirmā cēliena cilvēki gāja prom.Arī man bija kārdinājums tā izdarīt, bet saņēmos un devu 2. iespēju.
Kas patika izrādē - scenogrāfija, izteiksmes līdzekļi, mūzikas izvēle 2. cēlienam.
Kopumā man likās, ka vāji un neperspektīvi. Paredzu, ka izrādi nākamājā sezonā vairs nerādīs, tāpat kā Jeruzalemi, kas atstāja līdzīgu iespaidu, ja vien, protams, neņems vērā skatītāju atsauksmes un steidzami nelabos šīs izrādes. Rodas iespaids, ka Dailes teātra režisori vēlas un grib pielietot modernus izteiksmes līdzekļus un pārsteigt skatītāju, taču, diemžēl, novecojušie izteiksmes līdzekļi un stagnātiska pieeja izrādes iestudējumā ņem virsroku un modernais paliek tikai fonā.
Šis ir mans personiskais viedoklis un nekādā gadījuma nav jāuztver kā profesionāla kritika. Esmu tikai parasts skatītājs, kas vērtē izrādi caur savu prizmu.
"Ekstraordinārā #Lulū - kā vienmēr, priecē lieliskie aktierdarbi un Dž.Dž.Džilindžers @Dailesteatris"
"Lulū @Dailesteatris Simtprocentīgs džilindžers Džilindžera izpildījumā. Ķuzule - Skrastiņa uguņoja."
Gara acīm redzu, kā režisors klausās vēl topošās izrādes skaņu celiņu un skumīgi sev saka, viss ir beidzies... draudziņ, Džili, bet kaut kas mums ir jāizspiež!
Meditatīvā garlaicībā pirmajā cēlienā skatītāji tiek iemidzinàti, taču burvīgie pērkona dārdi otrajā cēlienā pamodina, metot nelielu cerību staru par kaut kādu, vismaz minimālu kulminàciju, taču diemžēl Lulū sadalīšana gabalos mani nepārsteidz, jo pati izrādes laikā to izdarīju vismaz 20 reizes.