Ābels un Olga

Publikācijas

Izrādes apskats: Sieviešu parāde un Ābels

2011. gada 9. marts

Lasīt

Izrādes recenziju apskats

2011. gada 18. aprīlis

Lasīt

Dita Eglīte

//Delfi

Skumjais ziemeļnieks Knuts Hamsuns, kaut ļoti mīlēts Latvijā, mūsu teātrī tomēr nav bijis pārāk biežs viesis. Varbūt tādēļ, ka viņa darbi vairāk piemēroti iegrimšanai ar grāmatu divvientulībā. Taču Mihaila Gruzdova uzvedums "Ābels un Olga" Dailes teātra Kamerzālē veiksmīgi izstāsta gan Hamsuna stāstu, gan ievelk uz pāris stundām viegli rezignētā atmosfērā.

Iestudējuma galvenie trumpji ir veiksmīgais dramatizējums, teicams uzveduma temporitms un izstrādāti aktierdarbi. Dramatizējumu pēc romāna "Loks noslēdzies" motīviem veidojis Artūrs Dīcis, un izrādes laikā par prozu atgādina vien pāris Valda Liepiņa Stūrmaņa un Jura Bartkeviča Vecā "stāstošie" dialogi. Taču pārsvarā varoņu starpā dzirdamas dzīvas sarunas, kas reizē gan virza notikumus, gan atklāj savstarpējo attiecību krustugunis.

Notikumu centrā ir Artūra Skrastiņa Ābels – dīvains puisis, kas pasaulē meklē sevi un ilgojas pēc "tālā, neaizsniedzamā", ko uzvedumā personificē tumšādaina daiļava Andžela (Aminata Diarra). Pret šo risinājumu varbūt arī ir lielākās iebildes – pārāk ilustratīvs, statisks un taustāms ir šo Ābela skaisto atmiņu (vai dzīves jēgas) vizualizējums. Kaut arī Aminata Diarra Andželas tēlā ir patiešām iekārojama būtne – harmoniski valdzinoša, smaidoša un noslēpumaini pievilcīga.

Taču šajā izrādē sieviešu ieroči ar to vien nav izsmelti. Līdzās "plosās" vēl trīs vitālas un katra savā jomā pašapzinīgas sievietes. Tāpēc rodas jautājums – kāpēc izrādes nosaukums ir "Ābels un Olga"? Pilnīgi noteikti Ievas Pļavnieces Olga ir lielisks aktierdarbs dramatiskā lomā; saistoši ir vērot šo Olgas temperamentu, mērķtiecību un šarmanto uzspēli, mēģinot "iepīties" Ābela dzīvē. Bet tikpat azartiska, kaut ar puicisku enerģiju uzlādēta, ir Initas Dzelmes Līlija, raisot asociācijas ar mazu sātanu brunčos. Un sieviešu parādē ir vēl ceturtā – Rēzijas Kalniņas atveidotā Lolla, kura savukārt ir dzīves pieredzes bagātāka un pasauli iespējams uztver visreālāk. Taču arī šis raksturs veidots ar zināmu sievišķības noslēpumu un šarmu. Tāpēc kopumā pat šķiet, ka caur galveno varoni Ābelu vairāk šis iestudējums stāsta par sievietēm – viņu vājībām un dvēseles dēmoniem.

Tas, kas tiešām šajā iestudējumā pārsteidz, ir Kamerzāles "mistērija". Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis spēles laukumu aizpildījis ar gareniem, dažāda augstuma podestiem, kuri, protams, vispirms asociējas ar jūras viļņiem. Bet tie var būt gan fjordi, gan krastmalā no ūdens izlīduši akmeņi, gan visdažādāko mēbeļu funkciju izpildītāji utt. Aktieriem apspēlējot šos no pārdesmit centimetrus līdz metram augstos podestus, dīvainā kārtā rodas iespaids par lielu plašumu visapkārt, kas arī nepieciešams, lai radītu nojausmu par atmosfēru pie jūras kaut kur Ziemeļos. Bet tie paši podesti kalpo arī par aizvēju. Arī pārnestā nozīmē – kur gan vēl vēsajam ziemeļniekam tverties, ja ne pie otra cilvēka? Kaut arī šajā stāstā iekšēju kaislību ir vairāk nekā emocionāli piesātinātu skatuves mirkļu, kaut kāds mistiski neizskaidrojams siltums tomēr no iestudējuma plūst. Visticamāk uzveduma dzīvības artērija ir izrādes veidotāju personīgi pārdzīvotā vientulības un neizpratnes sajūta, kura neizbēgami pavada mākslinieku radošo dzīvi. Taču tas zemtekstā. Jo, pirmkārt, iestudējums piedāvā iespēju tuvplānā redzēt lieliskus aktierus nopietnā klasikas interpretācijā.

Aizvērt

Zane Radzobe

//Diena

Mihails Gruzdovs nav iestudējis Knuta Hamsuna romānu Loks noslēdzies. Ābela un Olgas varoņi var būt tie paši, notikumi līdzīgi, tomēr noskaņa gluži cita, arī vēstījums cits.

Loks noslēdzies ir vēlīns K. Hamsuna darbs, tēmu, noskaņu kopsavilkums. Tā pasaule ir nežēlīga, naturālistiskās krāsās triepta, tomēr arī godīga, jo cilvēki neizliekas par to, kas nav. Tas ir pieskārienu romāns. Norvēģu Oblomova eksistenci autors ietērpis nevis darbībā, bet impresionistiskās sajūtās. Maz skaidri tēlotu notikumu. Nojausmas, mājieni. Varoņu tiešā runa, un turpat blakus – kāds ierauga tēlus no malas, un tie viņam izliekas pavisam savādi. Kāpēc Ābels ir tāds, kāds ir? No kurienes uzrodas, kur pazūd? Atbildi neatradīsiet, vien nojausmas par dabas plūdumam radniecīgu dvēseles krēslu. Tādas stihijām tuvas alkas te pazīstamas katram. Varbūt līdzīgu romānu iespējams uzrakstīt par katru darba varoni.

M. Gruzdovs K. Hamsuna noslēpumainību likvidējis. Dramatizējumā nav pustoņu, toties ir daudz darbības. Tiesa, vienveidīgas. Vienīgais varoņu pašizpausmes veids izrādē ir sekss. Ja īsos vārdos nāktos formulēt, par ko stāsta Ābels un Olga, tas būtu viegli. Visas sievietes ir... maitas, lai lietotu daudzmaz cenzētu iecerētā apzīmējuma sinonīmu. Nav nejauši, ka režisors mainījis darba nosaukumu. Izrāde tiešām nerunā par loku, kurā iemesti romāna varoņi, – mazpilsētu, ko apjož jūra, kalni un miers. Dzīvi, no kuras iespējams izrauties, tikai atgriežoties tās sākumā. Izrāde, kas risinās efektīgajā Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā (skaists efekts!), stāsta par sievieti un vīrieti. Viņam iedalīta upura loma.

Skrastiņa Ābelu iznīcina sievietes. Visām pret viņu būtu pienākums – viņš taču zina, ko viņas jūt. Visas nodod. Varbūt daļa vainas konsekventajā izrādes vēstījumā jāuzņemas arī aktrisēm, jo, piemēram, Ieva Pļavniece savu Olgu atstājusi pat bez psiholoģijas kruķa, izlīdzoties ar izteiksmīgu deklamāciju un pozām. Tomēr režisors izrēķinājies arī ar Rēzijas Kalniņas un Initas Dzelmes varonēm. Aktrise ar nedabisku forsēšanu grūž no sevis laukā Līliju inkriminējošos tekstus, kuru neatbilsmi varones būtībai acīmredzami jūt. R. Kalniņai Lollu izdodas nepazemot, šķiet, tikai pieredzes un aktiermeistarības dēļ – viņa spēj saglabāt iekšējo loģiku un pašcieņu. Lomu ar loģiku izdevies apaudzēt arī Valdim Liepiņam (Stūrmanis), epizodēs labs ir Kārlis Freimanis (Klemenss).

Citiem tā neveicas, kaut acīmredzami visi pret materiālu izturējušies ar cieņu. Bet kāda jēga, ja Ginta Andžāna Alekss, šķiet, vajadzīgs tikai tāpēc, ka citādi jāzaudē pāris repliku? Režisors pacenties, lai aktieriem nāktos pārspēlēt arī acīmredzamus režijas štampus, no kuriem kliedzošākais ir Aminatas Diarras iemiesotā mirusī Andžela, nāve un laime vienā. Pat A. Skrastiņam (Ābels) un Jurim Bartkevičam (Vecais) neizdodas attaisnot konceptu par sievietēm, kas nez ko grib (iedomājieties – ēst!), un askēzi kā vienīgo ceļu uz garīgumu. Jo vairāk Gruzdovs cenšas padarīt Ābelu līdzīgu moceklim, jo nesimpātiskāk. Režisors nav ievērojis, ka viņa Ābels vainīgs līdzcilvēku nelaimēs daudz tiešāk nekā Hamsuna darbā. Ticu izrādei un Gruzdova godīgumam. Bet atsevišķi. Ja pretējos uzskatus mēģina iespiest vienā, sanāk liekulīgi. Hamsuns nosoda visus, tādēļ nenosoda nevienu. Arī pļauka var būt glāsts, un Loks noslēdzas tāda ir. Gruzdovam iznācis gāzt ar dūri. Nav tikai saprotams, vai īstajā virzienā.

Aizvērt

Līvija Dūmiņa

//Neatkarīgā Rīta Avīze

Laba izrāde ir kā daudzbalsīgs dziedājums, kas dažāda augstuma skaņu vijumā rada melodiju. Iestudējot Knuta Hamsuna Loks noslēdzies, diriģentam Gruzdovam ir labas balsis, kaut to skanējums nav vienlīdz tīrs, spēcīgs un izstrādāts. Viena no skanīgajām – Mārtiņa Vilkārša tēlainā scenogrāfija, kas aukstā metāla balsī ļauj saklausīt kā cilvēka dabas, tā vides, apstākļu aukstumu, skarbumu, nežēlību. Otra – aktieru izlase, kur līdzās savu profesionalitāti apliecinošo pieredzējušo ziedam plaukst jaunie, veidojot saskaņotu komandu, kas darbojas precīzi kā pulkstenis. Trešā – Jura Vaivoda muzikālais noformējums, kas it kā ieeļļo zobratiņus skanīgākiem tikšķiem.

Izrādei piemīt impresionisks vieglums. Hamsuniskajos Ābela pasaules izgaismojumos un uzplaiksnījumos sabiezē noskaņa, kas ievelk sevī un tur vēl laiku pēc beigām, lai arī emocionāla pieslēgšanās tās laikā tikpat kā nav notikusi. Gruzdova koris stāsta par sieviešu virzītu pasauli, kurā valda nauda un sekss, bet Artūra Skrastiņa Ābels, gan spēlējot, gan nespēlējot pēc sieviešu diktētajiem noteikumiem, cenšas saglabāt savējo, ko savukārt veido smalki skanošas dvēseles stīgas ar vitāli svarīgo brīvības tāli līdz horizontam un vēl tālāk. Taču šo visumā jau nu plakano rāmi tomēr izdodas piepildīt ar dzimumu kariem pāri stāvošo cilvēka nepieciešamību pēc savu patību neierobežojošas telpas, kas ļauj dzīvot, nevis eksistēt, tādējādi apliecinot patiesību par cilvēku kā vientuļu un mūžam minamu noslēpumu. Tāpēc arī gluži lieka šķita Andželas tēla vizualizācija, piesaistot izrādei eksotisko un seksapīlo Aminatu Diarru, kaut tā labi iekļaujas režisora piedāvātājā rāmējumā.

No ansambļa īpaši izceļu Valda Liepiņa Stūrmani, kas saista ar savu noslēpumu un Initas Dzelmes kaislīgo aprēķinātāju, pilnasinīgo «zemes sievieti» Līliju.

Aizvērt

//teritorija.lv

4.martā Dailes teātra Kamerzālē notika Mihaila Gruzdova iestudējuma „Ābels un Olga” pirmizrāde, kas tapusi pēc norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna romāna „Loks noslēdzies” motīviem. Titullomās: Artūrs Skrastiņš (Ābels) un Ieva Pļavniece (Olga).

Dita Eglīte (Delfi) uzskata, ka Knuta Hamsuna stāstu veiksmīgi izstāstošās izrādes galvenie trumpji ir dramatizējums, uzveduma temporitms un izstrādātie aktierdarbi nopietnā klasikas interpretācijā. Iestudējumu raksturojot viegli rezignēta atmosfēra, iekšēju kaislību dominante un neizskaidrojama siltuma plūdums, bet pārsteidz dažādas asociācijas raisošā scenogrāfija, ko recenzente nosaukusi par mistēriju. Ābela skaisto atmiņu vai dzīves jēgas vizualizējums (tumšādaina daiļava Andžela) esot „pārāk ilustratīvs, statisks un taustāms”, bet triju vitālu sieviešu plosīšanās – Ievas Pļavnieces Olga kā lielisks aktierdarbs, azartiskā Initas Dzelmes Līlija un dzīvi pieredzējusī Rēzijas Kalniņas Lolla – rada neskaidrības par izrādes nosaukuma būtību. Rodoties iespaids, ka stāsts ir par sieviešu vājībām un dvēseles dēmoniem.

Zane Radzobe („Diena”), atšķirībā no Ditas Eglītes, raksta, ka režisors neesot iestudējis Knuta Hamsuna romānu „Loks noslēdzies”, jo ne tikai likvidēta rakstnieka noslēpumainība, bet arī radīta cita noskaņa un vēstījums. Izrāde, kas esot piesātināta ar vienveidīgu darbību un kurā vienīgais varoņu pašizpausmes veids ir sekss, stāstot par vīrieti-upuri un sievieti-maitu. Ievas Pļavnieces Olga esot atstāta bez psiholoģijas kruķa, Initas Dzelmes Līlija nedabiski forsē un acīmredzami neatbilst aktrises būtībai, bet Rēzijai Kalniņai (Lolla), tāpat kā Valdim Liepiņam (Stūrmanis), izdodoties „saglabāt iekšējo loģiku un pašcieņu”. Savukārt Artūra Skrastiņa Ābelam un Jura Bartkeviča Vecajam attaisnot konceptu par nez ko gribošajām sievietēm neizdodoties. Cenšanās Ābelu padarīt līdzīgu moceklim esot nesimpātiska.

Līvija Dūmiņa („Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai”) labu izrādi salīdzina ar daudzbalsīgu dziedājumu, kas „dažāda augstuma skaņu vijumā rada melodiju”. Viņasprāt, režisoram Gruzdovam esot labas balsis, lai arī trūkstot vienlīdz tīra, spēcīga un izstrādāta skanējuma. Īpaši akcentējama tēlainā scenogrāfija (Mārtiņš Vilkārsis), Jura Vaivoda muzikālais noformējums un aktieru izlase (it sevišķi ar savu noslēpumu saistošais Valda Liepiņa Stūrmanis un Initas Dzelmes kaislīgā aprēķinātāja Līlija). Izrādei, kas stāstot par sieviešu virzītu pasauli, kurā „valda nauda un sekss”, piemītot impresionisks vieglums un sevī ievelkoša, taču emocionālu pieslēgšanos nenodrošinoša noskaņa. Dzimumu kari un cilvēka nepieciešamība pēc savu patību neierobežojošas telpas apliecinot, ka cilvēks ir vientuļš un mūžam minams noslēpums.

Aizvērt

Atsauksmes

Pievienot komentāru

Pievienot Pieslēdzies

Dailes teātris 29.05.2013 08:00

(no twitter.com) @strelicia
Nedomāju, ka man tā patiks "Ābels un Olga" @Dailesteatris, bet šodien bija pēdējā izrāde. Paldies, Jums! Viena no labākajām G.Andžāna lomām.

Dailes teātris 29.05.2013 07:59

(no twitter.com) @sabinarakitko
"Ābels un Olga" bija kaut kas vienreizējs! Visi aktieri izcili! IZCILI! PALDIES! @Dailesteatris

Dailes teātris 25.04.2013 11:31

(no twitter.com) ‏@Gundinja
Ābels un Olga:dzīve,mīlestība,nauda - izcila izrāde @Dailesteatris

28.09.2011 13:42

Izrāde, kas vēl ilgu laiku sirdī saglabājusi tās neaprakstāmās, spēcīgās un arī sāpīgās sajūtas. Tās vēl pastiprināja mūzika un Kamerzāles intīmā gaisotne.
Ābels un viņa sievietes. Viņa bezmērķīgā un izšķērdīgā dzīve. Viņa iztēle un atmiņas. Sevis meklēšana un iepazīšana. Šī ir izrāde, kas neatstāj vienaldzīgu. Emocijas bija tik spēcīgas, ka brīžiem pat šķita, ka arī manu dvēseli kāds tūlīt iedragās. Un par šīm emocijām jāpateicas lieliskajam aktieru sastāvam - Artūram Skrastiņam, Ievai Pļavniecei, Rēzijai Kalniņai, Initai Dzelmei, Gintam Andžānam un pārējiem aktieriem.

Sīkāk manas atsauksmes varat izlasīt šeit: http://sigita-paula.blogspot.com/2011/05/abels-un-vina-sievietes.html

12.03.2011 00:41

Izrāde par vienmēr aktuālu tēmu: kā ir vērts pavadīt dzīvi?
Šoreiz režisoru ir iegāzusi aktieru izvēle. ne Pļavniece, ne Dzelme nav atbilstošas šim lomām. Izrādes nosaukumam vajadzētu būt "Ābels un citi" vai "Ābels un sievietes", jo Olgas kā līdzvērtīga pretpola nav. Šoreiz jāpiekrīt Z.Radzobes recenzijai. Žēl arī Skrastiņa, kuram nākas izlīdzēties ar saviem labi aprobētajiem paņēmieniem, jo nav līdzvērtīgas partnerības ar "mūža mīlestību". Arī R. Kalniņai, kad ir partnerība ar K. Freimani.
Var tikai minēt cik laba izrāde būtu bijusi, ja visu lomu tēlotāji būtu līdzvērtīgā aktieriskā varēšanā, jo ir izdevies tiešām labs dramatizējums.

05.03.2011 12:00

Brīnišķīgs, vizuāli skaists iestudējums- kā skumja dziesma! Skarba daba, skarbi, likteņi un attiecības. Skatoties bija jādomā, par to spēku, kas vienus dzen prom pasaulē, bet citus piespiež palikt mājās. Par gribu dot un vēlmi paturēt. Bet visvairāk izrādē laikam par zaudēto un neiegūto. Un par ilgošanos :)

09.12.2010 01:26

Žēl, ka pirmizrāde pārcelta, bet, kā saka - labs nāk ar gaidīšanu. Tad nu gaidam. :)

29.11.2010 15:25

Nevaru vien sagaidīt. Patīk Gruzdova režisētās izrādes un pēc apraksta šķiet, ka šī būs interesanta. Turklāt, prieks, ka tik daudz labu aktieru piedalīsies izrādē, jo īpaši Artūrs, Rēzija un Ieva.
Lai izdodas! Gaidu pirmizrādi. :)

Rādīt atsauksmes Rakstīt atsauksmi

Knuts Hamsuns
Ābels un Olga

Kamerzāle

Lomās

Radošā komanda

Publikācijas

Izrādes apskats: Sieviešu parāde un Ābels

Sekss likteņa vietā

Izrādes par noslēpumu

Izrādes recenziju apskats

Izrādes apskats: Sieviešu parāde un Ābels

Sekss likteņa vietā

Izrādes par noslēpumu

Izrādes recenziju apskats

Atsauksmes

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem

Knuts HamsunsĀbels un Olga

Kamerzāle

Lomās

Radošā komanda

Publikācijas

Izrādes apskats: Sieviešu parāde un Ābels

Sekss likteņa vietā

Izrādes par noslēpumu

Izrādes recenziju apskats

Izrādes apskats: Sieviešu parāde un Ābels

Sekss likteņa vietā

Izrādes par noslēpumu

Izrādes recenziju apskats

Atsauksmes

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem

Knuts Hamsuns
Ābels un Olga