Līvija Dūmiņa
//NRA
Ievads jeb Ko tik nedomā pieaugušie
Kad Dailes teātra repertuāra plānos parādījās populārā vācu rakstnieka Ēriha Kestnera romāns Punktiņa un Antons, bet Dž. Dž. Džilindžers kā tā režisors (arī dramatizējuma un tulkojuma autors) varu galvot - ne viens vien, kas sabiedriskajā transportā braucis garām Dailes teātrim un, skatot afišas, skaļi šausminājies - pateicoties Džilindžeram, psihi un nekrofīli to apsēduši, nodomāja - re, un tagad viņš ar savām netīrajām roķelēm ķersies klāt arī bērnu literatūras klasikai. Šī režisora iestudētā Īkstīte tapa pirms gadiem pieciem, kurš gan to tagad vairs atceras...
«Mieru, tikai mieru!» - varu sacīt, citējot lidojošo vīreli labākajos gados no cita bērnu literatūras nemirstīgā parauga. Tik labsirdīgu, sirsnīgu, asprātīgu bērnu izrādi ar ļoti siltu intonāciju patiesi sen nebija nācies redzēt. Sen arī Dailes teātrī nav skanējusi bērnu čalošana, jo repertuārā šajā ziņā bija robs, kas nu veiksmīgi aizpildīts. Par to liecina arī mazo skatītāju nedalītā uzmanība. Skatīšanās un aktīvās līdzdzīvošanas prieku vairoja vismaz divu aktrišu atpazīšanas prieks, un te savu darījis UgunsGrēka nosaukumu ieguvušais seriāls. Ilzes Ķuzules Punktiņā bez problēmām tika sazīmēta Elza, bet Ilzes Vazdikas vitālajā ekonomē Bertā - Milda.
Turklāt, Ēriha Kestnera sociāli asi krāsotais darbs skan gluži kā šodien rakstīts, jo kontrasts starp Punktiņas un Antona pieredzi ir ļoti pazīstams. Meitēns tiek vizināts mersedesā, bet cieš no darbā un izklaidēs aizņemto vecāku uzmanības trūkuma un svešu cilvēku manipulācijām, savukārt puika ir slimās mātes mīlestības ieskauts, taču uz viņa mazajiem pleciem uzkrauts smagais eksistences jautājums ar rūpēm par dienišķo maizi.
Un, ja tomēr, redzot, kā Ginta Grāveļa Gotfrīds Kleperbeins ēd banānu, lai Ivara Auziņa policistam būtu miza, uz kā paslīdēt, atmiņā ataust nupat Nacionālajā teātrī Džilindžera izrādē Smiekli tumsā skatītā banāna aina - tad vainojama ir tikai pieaugušo fantāzija.
Kad pieaugušie spēlē bērnus
Daudzi izmet savu bērnību kā vecu cepuri un aizmirst kā novecojušu telefona numuru. Taču tikai tas pieaugušais, kas saglabā sevī bērnu, var saukties par cilvēku. Apmēram tāda ir Ēriha Kestnera doma, kas arī iemiesota Džilindžera izrādē. Tas ir labs cilvēcības eksāmens, ko it labi var attiecināt uz izrādi un secināt, ka režisors to iztur pārliecinoši.
Iespējams, arī atmiņas par savu ne pārāk seno bērnību palīdzējušas izvairīties no pārspīlējumiem vai dīvainas pāri stāvošas pieaugušā pārākuma sajūtas, ar ko nereti grēko pieaugušie, spēlējot bērnus. Gints Grāvelis Gotfrīda lomā precīzi nospēlē blēņdari, kam acis spīd un rokas niez azartā pastrādāt kārtējo nedarbu. Ilze Ķuzule ir izcila Punktiņa - kustīga kā ūdenszāle, sprigana, sirsnīga un ļoti patiesa. Visā rakstam atvēlētajā telpā varētu aprakstīt to vien, kā aktrise spēlē, ar savu enerģiju uz skatuves sagriežot spēles viesuli. Kā ieceļ savu Pifku friziera krēslā un notriepj ar putukrējumu, rauj sev zobu, puto olas, tirgo sērkociņus. Taču bērna «rokas un kājas pa gaisu» spilgtajā formā iepludināta vientulība, kas piepilda to pasaules daļu, ko sauc par ģimeni, piešķirot tēlam savu dramatisma devu. Ko vērta ir intonācija vien, kad uz Sarmītes Rubules Poges kundzes histēriskajiem draudiem sajukt prātā, Punktiņa atbild, paužot vēlēšanos par solītā īstenošanu. Nepateicīgāka ir pareizā - gādīgā un drošsirdīgā - Antona loma, taču Laura Subatnieka neviltotā sirsnība un labestība aizkustina, bet attiecībās ar Marīnas Janaus atveidoto slimo māti veido nepieciešamo atsvaru labi situētās Poges ģimenes paviršajai un vienaldzīgajai attieksmei pret meitu. Otrā sastāvā Punktiņu atveido Dailes teātra 9. studijas audzēkne Elīna Dzelme, Antonu - Lauris Dzelzītis.
Kad pieaugušie spēlē sevi
Pieaugušo tēlojumā ienāk groteska, bet šīs tehnikas lietojums nav konsekvents. Ļoti kolorīts veidojies negatīvais pāris - Alda Siliņa Velna Roberts ir īstens aktiera meistarstiķis, bet viņa līgava - Ievas Pļavnieces kā mietu norijusī Andahtas jaunkundze (kāda frizūra!) - precīzs «stulbā kazāā» iemiesojums. (Punktiņa un Antons ir kārtējais veiksmīgais Džilindžera un kustību konsultantes Ingas Krasovskas sadarbības piemērs.)
Dainis Gaidelis kā Poges kungs ar uzpolsterētu vēderu vairāk atgādina omulīgu saimniekpapu nekā nervozo Kestnera aprakstīto direktoru un viņa vārdi par aizņemtību darbā izskan tikpat neīsti kā Sarmītes Rubules Poges kundzes tēlotās migrēnas lēkmes. Sarmīte Rubule pārliecinoši nospēlē patiesas rūpes tikai un vienīgi par savu izskatu un aktīvu augstākās sabiedrības dāmas izklaides dzīvi. Taču tēla lūzumam laimīgajā finālā, kad no vīra komandētājas pēkšņi kļūst par klusu un paklausīgu mājas peli, noticēt ir ļoti grūti, pietrūkst motivācijas.
Ilze Vazdika garšīgi nospēlē mājas dvēseli Bertu, kam nekas cilvēcisks nav svešs - viņa veikli cilā gan salami desas koku, zvetējot Velna Robertu, gan glāzīti un kājas, flirtējot un dejojot ar Pētera Gaudiņa policistu. Marīnas Janaus atveidojumā Antona mātes ciešanām viegli noticēt. Epizodēs smīdina un savu stāstu izstāsta Laura Dzelzīša garāmgājējs - nelaimīgais celtnieks ar latgalieša akcentu. Punktiņas bāršanos cienīgi šarmanti atvaira Āris Rozentāls Antona skolotāja Bremzera kunga lomā, bet viņas enerģijas nospiests ir Jura Gornava frizieris Hābekusa kungs.
Kad suns spēlē suni
Vecais teātra triks ar dzīvnieku uz skatuves, kas šoreiz gan ir literārā materiāla diktēts, strādā ļoti labi. Lai arī flegmatiskajam melnajam pekinietim ar brūno taksi Kestnera romānā tik vien kopīgā kā piederība suņu dzimtai un Pifkas vārds, viņa šarms, īpaši ar sarkano aubīti galvā, kad tēlo vilku pasakā par Sarkangalvīti un neparko netaisās rīt Punktiņu, ir neatvairāms. Arī prieks, ieraugot Bertu, kas izpaužas enerģiskā astes luncināšanā, jo paredzama cienāšana ar pīrādziņiem.
Kad pieaugušie tēlo pieaugušos
Krāsainās Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijas bildēs, Ilzes Vītoliņas raksturus uzsverošajos kostīmos un lustīgu vācu šlāgeru pavadībā izspēlētais stāsts par draudzību, ko pabalsta aktualitātes un morāles ribas, finālā pārvēršas par skaistu pasaku. Pārmaiņas, par kuru cēloni kļūst Punktiņas un Andahtas ubagošanas noslēpuma atklāšana, kas savukārt atver acis Pogem, notiek kā pēc burvju nūjiņas mājiena un tikai vārdos. Bija tumša nakts un pēkšņi spīd saule. Noticēt grūti, bet sapņot nav liegts. Mums šodien ir vajadzīgas pasakas, secināja Eiropa, kad priecīgais pelnrušķis Aleksandrs Ribaks uzvarēja Eirovīzijā. Vajadzīga arī šī un daudz vairāk.
Vienīgais mīnuss, ka izrāde tik vēlu - pamatā jau to apmeklēja bērni un ne visi no Rīgas centra... Kamēr aizkļūst mājās, nākamā - darba diena...Būtu labi, ja izrāde, kuru apmeklē bērni, varētu sākties vismaz stundu agrāk, citādi - ja tā būtu piektdienas vai sestdienas vakarā.
Izrāde vnk. LIELISKA, sen Dailes teātrī nebiju redzējusi kaut ko TIK mīļu un ĪSTU!:) Lūgums vairāk pievērsties šāda tipa izrādēm, gan bērni, gan vecāki zālē baudīja, smaidīja, juta līdzi visiem varoņiem un pats aizkustinošākais bija vērot, ka starpbrīdī mazie teātra mīļi steidzās uz 1.stāva foaje, lai ... iegādātos ziedus saviem favorītiem !;o) PALDIES ! :) Veiksmes turpmākajā darbā !;o)
Bijam divas 24 gadus jaunas dāmas un mums patika, tāds vieglums un neuzpīlētība !
meitai pilniigu sajuusmu izraisiija Punktiņa un Resnā Berta
tiesaam paldies par jauko izraadi un tas bija fantastiski arii man kaa mammai, kas it kaa tikai vedu beernus uz izraadi.
iipass paldies Intaram! tas patiešām bija smiekligi
p.s. izraadee "Divi nabadziigi rumaanji" arī baudīju, droši varu teikt, iecienīto aktieru trijotni.
paldies!
tā tikai turieties!
Es domāju, ka izrādes KOMANDA režisora uzstādīto uzdevumu izpildīja LIELISKI. Un protams īpaši vēlējumi režisoram par izrādes aktualitāti...... Sjupherr. Bučas visiem. :)
Gribētos apbrīnot Siliņa tēlojumu-manuprāt perfekts,tas ir talants(Stulbā kazā),un tās visas kustības-izcili. Cik esmu bijusi uz izrādēm, kurās arī viņam ir lomas-lieliski nospēlē jebkurā izrādē!!
Labāk būtu gribējies, ka Punktiņas lomu spēlē Ķuzule,manuprāt viņa labāk spētu iejusties Punktiņas loma, Elīna bija mazliet pārspīlēta . Rešetins- izcili nospēlēja savu lomu!!
Andahtas jaunkundzes balss gan tā mazliet griezās ausīs:)
Pārējie aktieri arī malači,
Lai veicas jums aktieri un, lai nākotnē būtu vēl un vēl tādu izrāžu, no kurām var smelties krietnu devu pozitīvisma(P.S. turēšu īkšķus, lai šajos grūtajos laikos nebūtu tā,ka teātrus likvidē, patiešām stipri,stipri turēšu par jums īkšķus):)
Pievienojos kritikai par Ievu Pļavnieci un Marinu Janaus. Arī Sarmītei Rubulei diemžēl šī loma nav veiksmīga. Taču kopiespaids ir pietiekami labs, un galvenais, ka bērniem patīk.
Man ļoti, ļoti patika Ilze Ķuzule un es vērojot Punktiņu sajutos kā senāk.
Aktrise nevis atstrādāja, bet iedzīvināja šo tēlu un sķita, ka Punktiņa ir sen zināmā un mīļā kaimiņu meitene, kas tēlaini atstāsta šo notikumu.
Paldies viņai par to!
Bet, bet bija mirkļi, kad mani kaitināja uzspēlētība. Nepatika ( lai viņa man piedod)M.Janaus. Antona mamma neradīja manī slimību pārcietušas māmiņas iespaidu. Tā pat nesapratu, kādēļ tik ļoti griezīgā balsī jārunā I.Pļavniecei. Blakus sēdošie, mazie bērni, ar rociņām spieda ciet ausis.
Slikto tēlu jau var radīt arī vienkārši skarbā balsī runājot.
Kopumā izrāde ir gaiša un kā teica meitiņa: jauka un smieklīga.
P.s. Nezinu kādēļ, bet man ļoti patika arī D.Gaidelis.Kad aktieriem sniedza ziedus, man kļuva skumji, ka viņam nav neviena ziediņa un ...un tad kādas viņam tika saulespuķes. Super, tas bija saulains izrādes noslēgums.
Taču, acīm redzot dzīvojam tādā sabiedrībā, ka tā ir jāmāca kā mazs bērns. Varbūt prāta saujiņu čerpņās.
Visu cieņu režisoram, kaut ko vairāk no šāda didaktiska materiāla nemaz arī nevar izspiest. Jocīgi, asociiējas ar "Muļķi un pletētāju" - aizvēsturiska laikmeta izrāde (droši vien režisors neko tādu nav dzirdējis - čukča pisateļ, a ne čitateļ).
Nekas jau arī vairāk nebūtu jāprasa no izrādes bērniem, ja tikai neuzvēdītu skumjas: kādā transcendences perifērijā dzīvojam, kādā sabiedrībā dzīvojam, ja tas viss 3. gadu tūkstotī pēc Kristus dzimšanas joprojām ir aktuāli!?
Taču neaizmirsīsim, teātris ir vajadzīgs, pirmkārt, pašiem aktieriem - tāpat kā zinātne - zinātniekiem. Pārejais ir tikai muldēšana par sabiedrisko pieprasījumu. Bet te nu es jau novirzījos no tēmas...
Kas ta nu? Vai tad aktieri nav sabiedrības daļa?
Arī viņiem jāaug, tāpat kā puķei neapzināti tiecoties pret sauli.
Lai Jums visiem pietiek spēka iet pretī savai zvaigznei!
Džilindžers patiesi ir meistars. Kārtējo reizi viņā neviļos - kas iepriecina.
lūdzu, vēl kādu izrādi bērniem :)!!!!!!!paldies!
Aizdomāties lika arī alkohola lietošanas mājas apstākļos demonstrācija. Ceru, ka bērni to nepiefiksēja.
Toties Grāvelis bija ļoti foršs palaidnis. Mums abiem ar puiku viņš patika vislabāk. :-)
Teicama aktierspēle, nemaz nevaru izcelt kādu labāko - jo visi bija tieši savās vietās, ar savu odziņu! Arī Pifka!
Dž.Dž.Dž. izdevies vienā sezonā uz Dailes lielās skatuves uzvest divas izcilas izrādes par attiecībām ģimenē - pirmā smaga un plosoša - Psihs, un tagad jaukā un mīļā Punktiņa un Antons!
Paldies! Jauks sezonas noslēgums!
Ir pozitīvas haltūras piegarša, bet.... DžDž ir precīzi [manā izpratnē] ņēmis Kestnera romānu un to uzlicis uz skatuves... Te ir Draudzība [Lielais "D"], te ir pienākums [Berta-Pogu ģimene], te ir spēja būt pieaugušam [Antons-Māte]. Aktieri spēlē ar gaumīgu baudījumu - paši izbauda.. Numuri varbūt ir ... sašķelti, bet man visu izrādes laiku no lūpām nezuda smaids... Nu kā tu nesmaidīsi par Ginta naudas pelnītāju Kleperbeinu.... Par Alda Velna Robertu un viņa Dāmu - Andahtas jaunkundzi, kas varētu audzināt vardes, bet ne mazas meitenes. Laura Dz. epizodes ir pērles - manuprāt - noskatītas no Rīgas ielām [LDz ir redzēts vairāk pie auto stūres...] Ilzes Vazdikas Berta ir KONFEKTE. Šai lomā īpaši jūtama Aktrises humora izjūtas garša - kaut vai blieziens ar salami desu...
Ilze un Lauris ir labi, bet mazliet [domāju = ne talanta, bet ārējo apstākļu ietekmē] baidās no dziļākas sirsnības.... Domāju - ieskriesies - būs labi!
Visnesaprotamākais izrādē ir Antona mātes traktējums, kas man nudien liekas par salkanu un bīstamu... Tā kā romānu zinu no galvas un paralēles ir pat ļoti precīzas.... Antona māte nav TIK "beigta".... Līdz ar to bikiņ sašķīst izrādes fināls, jo... Ja TIK vārga Dāma audzinās Punktiņu, labāk būtu to darīt Andahtai, kas vismaz radīja ekstremālas rotaļas nianses un deva apelsīnus ar putukrējumu.
TAČU - bērnu skatītāju rosība izrādē un manis jau minētā patiesā labestība ir Vērtība ar vislielāko "V"...
Zheel, ka Subatnieks shoreiz nebija galvenajaa lomaa.
Pifku gan vajadzeeja teelot īstam taksim, tas buutu noteikti beerniem devis veel vairaak pat ja buutu reejis uz skatuves nevietaa. aizmigushais melnais sunjuks vareeja buut tikpat labi tad plīša sunjuks.
Bet izrāde patiešām SUPER!!!
Veiksmīgi tēlojumi - Subatnieks, Siliņš, Dzelzītis..., arī citi.
Par komentāriem - ja nepatīk režisora izrādes, var taču neiet uz tām,- ko velti tērēt laiku un apsaukāties, un vēl draudēt ar neiešanu? Brīva izvēle! Varbūt vairāk jāuztraucās par režijas neveiksmēm "Priekules Ikarā" un "Spēlmanī"?
Mums arī ļoti patika :) Pietiekoši sarežģīta, lai patiktu lielajiem, pietiekoši skaidra, lai uztvertu bērni. Puikam (6 gadi) patika, ceru, ka es arī visu uztveeru :D) Un nu mums abiem ir balvā visa pasaule par laiku, ko veltījām viens otram.
piekrītu asnatei "...vērtīga (tas ir, vērtīborientēta) izrāde, ko droši rādīt bērniem."
Interesanti, ja bērnam pirms izrādes palasa "Punktiņu un Antonu".
Manuprāt, vērtīga (tas ir, vērtīborientēta) izrāde, ko droši rādīt bērniem.
arii mani shoreiz patiikami paarsteidza Dz.
atraisita un izdomu pilnaa Punktina, laadziigais Antons, super Plavniece kaa Andahtas j-kze, arii Gaudinsh, dejaa ar Vazdiku, taads speeles prieks no vinas naaca, Rozentaals nelielaa lominaa, bet praataa aizkeras, tieshaam paldies Dzhilindzeram, jaunaako klashu skoleeniem buus nenoskatiities
KĀPĒC Latvijā nav tādas izrādes kā daudzi atcerēsie no bērnības, kur bērni spēlēja bērnus un tas bija tik aizraujoši un tik forši.
Tiem, kuri izsakās par pāragro spriedelēšanu - ja man ir tikai labākās atmiņas par šo izrādi, tādas gribu, lai būtu arī maniem bērniem, es gribu, lai viņi sajūt to foršo kāpēc es gāju uz teātri bērnībā, nevis to, kāpēc es tagad VISPĀR neeju uz teātriem, jo tas ko tur uzved ir naturāli murgi. Tā nav bauda dvēselei, pat nezinu kam ir patikšana pret tādām baudām
Latvijā ļoti, ļoti pietrūkst kvalitatīvu bērnu un pusaudžu teātra izrāžu!
Tiem, kas šausminās par skatītāju nievām pret 3G darbu, pateikšu ka pats vien viņš šo attieksmi pret sevi ir sagādājis. Izrādes kvalitāti nosaka nevis režisora patmīlība, bet gan skatītāju uzslava :)
Aizejiet un NT. Jaunā Džiļa izrāde. Cik var? Cik var, Džili, spēlēt uz trim taustiņiem? Atkal un atkal nāk prātā domas par pasaciņu " Kailais karalis". Vai tiešām mēs skatītāji tiekam uzskatīti par TĀDIEM āžiem, ka vienīgais, kas mūs spēj interesēt ir kičīgā vidē atrādīti plikņi????? Džili, tas ir naftalīns!
Ceru, ka nevienu no ŠITAMĒJIEM es izrādē, kuru vēl mēģina, nesastapšu...
Rrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr...........
Nesaprotu: Nepatīk Džiļa izrādes - neej un turi muti! [Es par Freiberga vai Vermelheimera iestudējumiem neizsakos...]
Bet nākamās sezonas abonementa izrāžu piedāvājums gan liek vilties
Ķesteris Patiesajā dzīvē jauki saka - "Džilim tas ir piemītoši - pat šķietami veiksmīgus iestudējumus kāds ir pasludinājis ārpus likuma".
Nabaga Punktiņa un Antons, vēl neatnākuši, tie jau tiek pasludināti par provokāciju :)