Atpakaļ uz afišu

Robērs Tomā

8 mīlošas sievietes

 

Diez vai krimināla komēdija 2 daļās

Pirmizrāde: 2016. gada 21. septembris

Tulkojis Dž.Dž.Džilindžers

Kādā mājā, kas nošķirta no apkārtējās pasaules, ir sapulcējušās 8 sievietes. Tik daudz atšķirīgu sieviešu vienā vietā - tas pats par sevi jau rosina uz nepatikšanām. Viņas ir skaistas, kaislīgas, gudras un bīstamas. Katrai ir savs noslēpums, katrai savs skelets skapī. Un, kad ģimenes tēvs un apgādnieks tiek atrasts miris savā gultā ar nazi mugurā, šie skeleti sāk birt laukā no skapjiem.

Katrai no viņām ir savs rūpīgi slēpts motīvs. Katra no viņām kļūst par aizdomās turamo. Neviena no viņām nav vainīga, bet vienai tomēr ir jābūt vainīgai. Īsts apburtais loks...

 

IZRĀDĒ SMĒĶĒ!

 

http://nra.lv/kultura/185624-modes-dizainere-katja-sehurina-noilgojusies-pec-tiras-makslas.htm

 

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers

Scenogrāfs - Kristians Brekte

Kostīmu māksliniece - Katja Šehurina

Horeogrāfs - Agris Daņiļevičs

Gaismu mākslinieks - Jevgeņijs Vinogradovs (Krievija)

Lomās

Rēzija Kalniņa (Gabija)
Lilita Ozoliņa (Vecmāmiņa)
Vita Vārpiņa (Ogistīne)
Indra Briķe (Šanele)
Kristīne Nevarauska (Pjereta)
Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Luīze)
Dārta Daneviča (Sjūzena)
Lelde Dreimane (Katrīna)

Aktuālās izrādes

9
apr
sv
8 mīlošas sievietes 8 mīlošas sievietes
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
15:00 2h 10min Lielā zāle EUR 5.00 - 17.00 Pirkt
23
apr
sv
8 mīlošas sievietes 8 mīlošas sievietes
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
15:00 2h 10min Lielā zāle EUR 5.00 - 17.00 Pirkt
18
mai
ce
8 mīlošas sievietes 8 mīlošas sievietes
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
19:00 2h 10min Lielā zāle EUR 5.00 - 17.00 Pirkt

Viedokļi

29
sep
2016
X

Sniedziņš un čūskas

Edīte Tišheizere //IR

Krīt sniegs. Ziemassvētkiem piedienīgi, ausīs ieskanas Balts sniedziņš krīt no debesīm..., lai arī mūzika, protams, ir pavisam cita. Skaistums un svētku izjūta ir gandrīz jau neizturama. Zilganā mijkrēslī vīd eglītes un mājas siluets, kas norobežo redzamību, priekšplāna joslā dzīvosies astoņas sievietes. Mīlošas, saprotams. Par to, ka svētki un harmonija ir tikai virspusējs šķitums, signalizē glezna pie mājas sienas - vienīgais īsti spilgtais plankums. Sieviete ar cigareti koši krāsotajās lūpās. Pārējais skaistums noraudāts vai lietus aizskalots. Un vēl arī nokaltis un nocirsts koks kā galvenā interjera detaļa, spoži nolakots.

Dž. Dž. Džilindžers kopā ar scenogrāfu Kristiānu Brekti un gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu ir radījuši Robēra Tomā «diez vai kriminālkomēdijai», kā formulēts programmā, atturīgi stilīgu spēles telpu, panākdami gandrīz neiespējamo (Dailes lielā skatuve!), - sajūtu, ka tā ir šaura un visas astoņas mīlošās sievietes nepārtraukti trinas cita gar citu.

Režisors ievirzījis darbību lēnā, gandrīz vai hipnotiskā ritmā, un aktrises to konsekventi iztur. Mierīgi un klusi, tikpat mikrofons nodos līdz pēdējai rindai arī čukstu. Katrai no astoņām atļauts labi ja viens iekliedziens, pārējā laikā temperaments un noskaņojums jāatklāj smalkākiem līdzekļiem: ar plastiku, galvas pagriezienu, pozas maiņu, nesteidzīgu un līganu. Un tad pēkšņi, tikpat rāmi un klusi, cirtiens! Ar nevainīgu smaidu otrai tiek uzdots visnepatīkamākais jautājums, ietriecot dunci tieši sirdī. Bet duncis nav īstais vārds. Indes zobs. Kā «multenē» - kobra uzšaujas stāvus, noplivina skropstas, iedzeļ un atkal saritinās. Varbūt tāpēc arī palēninātais ritms: čūskām jau aukstas asinis, ziemā viņas guļ.

Gan spēles stils, gan skatuves noformējums ļauj lieliski demonstrēt katras aktrises talantu un tēlu. Demonstrēšana tā ir arī tāpēc, ka viņas gluži kā uz modes skates mēles izrāda arī kostīmu mākslinieces Katjas Šehurinas izcilos tērpus - vienotus krāsu gammā (pirmajā cēlienā melns un balts, otrajā - balts un sarkans, piegriezums nemainās), īpaši dizainētus, lai izceltu katras skaistumu un individualitāti. Perfekta kleita ar pērļu virtenīti ap kaklu Lilitas Ozoliņas vecmāmiņai. Viņa galvenokārt vēro, sēž krēslā ar neiztrūkstošu viskija glāzi rokā un pamazām ieslīgst reibumā. Matēti cēls kostīms ar briljanta piespraudi pie apkakles un zvanveida svārkiem nama saimniecei - Rēzijas Kalniņas Gabijai; pārmaiņus iespējams pievērst uzmanību dekoltē vai brīnišķīgajām potītēm. Saimnieces māsai, Vitas Vārpiņas Ogistīnei oderēts, brīvi krītošs tērps ar ziedu rakstu, netverami klīrīgs kā pati vecā meita. Un tā tālāk.

Dailes teātra aktrises šajā izrādē ir lieliskas visas kā viena: Indras Briķes klusā apteksne Šanele ar caururbjošo skatienu, Ilzes Ķuzules-Skrastiņas istabene Luīze, ļaunprātīga mailīte, kas iedomājusies sevi par haizivi; burvīgās meitiņas - Dārtas Danevičas Sūzena un Leldes Dreimanes Katrīna, kas mācās no māmiņas un tantes, kā pareizi otru iznīcināt; Kristīnes Nevarauskas Pjereta, nogalinātā vīrieša māsa - objektīva soģe, kas izrādās tāda pati efeja kā pārējās.

Patiesībā ir gandrīz vai vienalga, par ko ir stāsts. Tas, ka mājas saimnieks atrasts no rīta guļamistabā ar nazi mugurā, gandrīz vai aizmirstas. Dramaturgs citu pēc cita lidina no skapjiem (to uz skatuves nemaz nav) skeletus, kuri atklāj, cik savtīgi nolūki bijuši katrai no šīm sievietēm, kas sakās mīlējušas nogalināto. Izņemot vecmāmiņu, proti, sievasmāti, viņa esot tikai pateicīga par sniegto pajumti. Sievietes ir atšķirīgas jūtu izrādīšanā. (Gluži fantastiska, piemēram, ir Vitas Vārpiņas Ogistīnes plastika - ja kustības notiktu normālā ātrumā, tā būtu histēriska tirgus sievas uzvešanās, netveramā palēninājumā viss iegūst gandrīz klasisku cēlumu.) Bet visas vieno slēptās dziņas - dabūt upuri savā varā un ietriekt pārējās savu indes zobu. Vieno viņas arī Agra Daņiļeviča horeogrāfija, ik pa laikam viņas kārtojas dejai - pievilināt, pieglaust, sagrābt, nelaist vaļā.

Salīdzinājums nav arguments. Protams, nav. Bet abi lielie Rīgas teātri atklājuši sezonu ar izrādēm par sievieti, kas nav cilvēks, bet... sieviete. Kaut kas atšķirīgs un dvēseles dziļumos nelabs. Godīgi runājot, man tuvāks ir Robēra Tomā ciniskais, bet piedodošais skatiens - nu, ko tad no sievietēm, šiem burvīgajiem radījumiem, vispār var gribēt, nevis Andreja Upīša smagais, sadistiskais psiholoģisms un apsūdzība Nacionālā teātra izrādē Sieviete.

Izrāde Astoņas mīlošas sievietes ir stilīga, gandrīz perfekta un... auksta. Dž. Dž. Džilindžers ir nevainojams inscenētājs ar gaumi un ironiju. Ak, ja viņš reiz atkal atrastu materiālu, kas pašu ne tikai amizētu, bet skartu pa īstam - kā Kaligula savulaik Dailē, kā Pīļu medības vai Hanana Liepājā... Noguruša talanta rotaļas ātri sevi izsmeļ.

Atsauksmes par izrādi

Atsauksmes par šo izrādi