Atpakaļ uz afišu

Nora Ikstena

Amour fou

Dž.Dž.Džilindžera dramatizējums

Pirmizrāde: 2010. gada 26. novembris

Pēc tam, kad Amo, Ada un Īvs izplosījušies kopā ar rakstnieci Noru Ikstenu, vēstījums par aplamo mīlu 69 pantos pārcēlies uz teātra skatuves.

Tas ir skaistākais no zemes stāstiem - stāsts par mīlestību. Maigi romantisks, kaislīgi nāvējošs, skurbi grēcīgs, naidā švirkstošs. Juteklisks un maigs. Esiet uzmanīgi!

 

Režisors - Dž.Dž.Džilindžers

Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa

Kustību konsultante - Inga Krasovska

Telpas iekārtojuma autors - Dž.Dž.Džilindžers

Gaismu mākslinieks - Mārtiņš Kudiņš

Lomās

Mārtiņš Počs (Amo)
Elīna Dzelme (Ada)

Viedokļi

10
jan
2011
X

Izrādes recenziju apskats

//teritorija.lv

26.novembrī Dailes teātra Kamerzālē notika Dž.Dž.Džilindžera iestudējuma „AMOUR FOU” pirmizrāde, kas tapusi pēc rakstnieces Noras Ikstenas romāna motīviem. Titullomās: Mārtiņš Počs (Amo), Kristaps Rasims (Īvs) un Elīna Dzelme (Ada).

Zigmunds Bekmanis („Latvijas Avīze”) uzskata, ka pieredzējušā Dž.Dž.Džilindžera izrāde ir domāta ikvienam, kurš „savu jūtu dzīvē maldās starp neatbildētiem jautājumiem”. Režisors, dramatizējuma un skatuves iekārtojuma autors vienā personā raito tekstu plūdumā un vieglā, bet ne vienkāršotā pieejā attiecību vizuālajam risinājumam esot devis iespēju trijiem jaunākās paaudzes aktieriem daudzpusīgi izpausties. Aktieriem Adas un Īva lomā Dž.Dž.Džilindžera dotais uzdevums esot vieglāk izpildāms, bet Mārtiņa Poča Amo tēlojumā pietrūkstot izcilas meistarības, spilgtuma, pilnasinības un skaidrības. Kopumā stāstu par mīlestību režisoram izdevies izstāstīt pārliecinoši.

Linda Ģībiete iestudējumā saskata nenoliedzamu Dž.Dž.Džilindžera vēlmi izmantot simbolu valodu, taču kamerzāles izkārtojums esot priekšstatu nomākts: uz skatuves esošais šūpuļkrēsls, saliekamās kāpnes, bāra lete un lapene drīzāk atgādinot konstrukciju pildītu noliktavu, kurā „steigšus ieviesta zināma kārtība, jo ir taču sanākusi publika”. Izrādē interpretācijas oriģinalitāti sagaidīt neizdodoties, bet stereotipi zeļot nemainīgā zaļumā. Dzīvīgumu izrādei piešķirot vien Ikstenas tekstiem un režisora dotajiem uzdevumiem noticējušie jaunie aktieri, kuri „ķermeniski patiesi izspēlē sev uzticēto mīlasstāstu”.

7
jan
2011
X

"Amour fou"- aplama mīla aplamā izrādē

Linda Ģībiete
//Latvijas Avīze

Kā pavēstīt "skaistāko no zemes stāstiem – stāstu par mīlestību"? Jautājums, kas nodarbina ne vienu vien stāstnieku dažādās radošajās sfērās. Sevišķi aktuāli tas kļuvis mūsdienās – "ejoša" tēma, viegli ietirgojama sirds dziļumos vēl aizvien romantiskajam mākslas patērētājam, taču grūti saražojama, jo viss taču jau ir bijis.

Ko iesākt autoram? Vēlreiz jāķeras pie pirmsākumiem un jābūvē uz tiem kas neparasts, novatorisks un oriģināls, vienlaikus naivi, bet valšķīgi koķetējot ar auditoriju – ka stāstīts tiek tas pats vecais, labais stāsts.

Šķiet, līdzīgi rosījusies Nora Ikstena, viena no sievišķīgākajām personībām mūslaiku latviešu prozā, radot savu mazo, jutekliski tumšsārtos vākos iesieto grāmatiņu "Amour fou jeb Aplamā mīla 69 pantos". Nosaukums saka priekšā – autore vecvecajam stāstam par Ādamu un Ievu būs pierakstījusi jaunu, patīkami ironisku virsslāni, uzrādot svētās mīlas aplamo pusi. Uz to norāda arī spēle ar abu mīlnieku vārdiem, jo sieviete šeit ir Ada, bet vīrietis – Īvs, turklāt pie viņiem no "orgaismu laukiem" atceļojušais eņģelis Amo spēj iemiesoties abos dzimumos.

Taču aplamas izrādās vien manas cerības par labas literatūras baudīšanu, jo gaidītās oriģinālās ironijas vietā mazā, sārtā grāmatiņa pilna stereotipiem. Ada ir mazliet neirotiska, visai emancipēta sieviete, kas tomēr pārdzīvo, ka bruņinieku dāmas kults palicis vien viduslaiku pilīs, viņa zina, kas ir Kārena Bliksena un kā nospēlēt seksuālo kulmināciju, lai gan kulminēšana nav ne prātā. Īvs ir ļoti "vīrišķīgs" vīrišķis, mēdz iedzert, lietot "p…" un "b…" vārdus un pārdzīvot, kad abas iepriekšējās izpausmes aizskārušas kaitinošo, tomēr mīļoto sievieti. Nu gluži kā dzīvē, jūs teiksiet! Tur jau tā lieta – tik parasti kā dzīvē. Bet māksla no dzīves gan literatūrā, gan teātrī atšķiras ar NEparastumu, kura N. Ikstenas darbā gaužām pietrūkst. Oriģinalitāti stāstam varētu piešķirt vien autores stils, taču šoreiz rakstniece, šķiet, pārcentusies spilgtu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu sagudrošanā. Galvu saķert jau liek daudz citētie autores ceļavārdi grāmatai: "Maigi romantisks kā zieda drīksniņa, kaislīgi nāvējošs kā Tasmānijas velnu ala, skurbi grēcīgs kā meitu māja, naidā švirkstošs kā ugunsgrēks – tāds izvērtās šis vēstījums, tāpēc veriet vaļā to uzmanīgi."

Dailes teātra kamerzālē "Amour fou" teātra valodā pārvērtis režisors un šoreiz arī dramatizējuma autors un telpas iekārtotājs Dž. Dž. Džilindžers. Izrādes pieteikumā teātra mājas lapā vēstīts, ka skatuves stāsts par mīlestību ir "maigi romantisks, kaislīgi nāvējošs, skurbi grēcīgs, naidā švirkstošs". Zieda drīksniņu, meitu māju un Tasmānijas velnu režisors sūtījis pie visiem velniem, taču diemžēl pārējie stereotipi iestudējumā zeļ nemainīgā zaļumā.

Ja "Amour fou" iecerēts kā mazbudžeta iestudējums, tad obligāts priekšnoteikums būtu jaunu emocionālo dziļumu atklāšana ar aktierspēles vai teksta interpretācijas palīdzību. Taču interpretācijas oriģinalitāti tā arī neizdodas sagaidīt.

Priekšstatu nomākts šķiet arī izrādes skatuves iekārtojums. Nenoliedzama ir režisora vēlme izmantot simbolu valodu. Gulta, kurā mīlas priekus un vilšanās piedzīvo Ada un Īvs, uz skatuves ir šūpuļtīkls. Amo uz zemes ierodas pa saliekamajām kāpnēm, kas visu izrādes laiku daudznozīmīgi stāv vienā skatuves malā, kamēr otrā malā tikpat daudznozīmīgi novietota bāra lete. Bet pa vidu – tekstā pieminētā lapene. Ja šāds telpas iekārtojums tiktu radīts pirms desmit gadiem, visticamāk, gribētos kāri tvert iestudējuma autoru raidītos simboliskos ziņojumus, bet mūsdienās minētajām konstrukcijām pildītā kamerzāle atgādina noliktavu, kurā steigšus ieviesta zināma kārtība, jo ir taču sanākusi publika. Dzīvīgumu izrādei piešķir vien jauno aktieru darbs. Viņi, šķiet, spējuši noticēt ne vien N. Ikstenas tekstiem, bet arī režisora dotajiem uzdevumiem un ķermeniski patiesi izspēlē sev uzticēto mīlasstāstu.

***

VĒRTĒJUMS

Režija 2/5

Aktieri 4/5

Mūzika 2/5

Scenogrāfija 2/5

Kostīmi 3/5

7
jan
2011
X

Uzskates līdzeklis mīlestības maģijā

Zigmunds Bekmanis
//Latvijas Avīze

Dailes teātra nu jau galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers Kamerzālē pievērsies oriģinālliteratūras iestudēšanai – izrādes "Amour Fou" pamatā ir Noras Ikstenas rakstīts darbs.

Neko nezinot par iestudējumu, pirmajā brīdī šķiet, ka tās autors ir amerikānis (uz to it kā norāda, iespējams apzināti maldinot, arī nosaukums) – ar tādu iekšēju brīvību, brīžiem sakāpināti vulgāri (bet mākslinieciski vietā) un psiholoģiski dziļi preparējot sievietes un vīrieša savstarpējās attiecības no kaislīgas iemīlēšanās līdz neprātīgam naidam. Šoreiz pieredzējušais Džilindžers (viņš arī dramatizējuma un skatuves iekārtojuma autors) devis iespēju daudzpusīgi izpausties trim visjaunākās paaudzes Dailes teātra aktieriem Elīnai Dzelmei (Ada), Kristapam Rasimam (Īvs) un Mārtiņam Počam (Amo). Adas un Īva lomu tēlotājiem režisora dotais uzdevums vieglāk izpildāms – jāatveido mīlētāji dažādās emocionālās izpausmēs, turpretī Amo ir ciets rieksts, jo šo ārpus zemes mītošo būtni radījusi autores fantāzija, lai nesaprātīgos mīlniekus samierinātu un liktu viņiem saprast attiecību patieso vērtību, parādoties ideālās sievietes un vīrieša veidolā.

Vienlaikus Amo ir arī stāstnieks, kurš skatītājus virza cauri izrādes notikumiem, un stāstnieks arvien ir nepateicīgākā loma dramatiskajā teātrī, jo aktierim jāparāda izcila meistarība, lai viņa veikums sacenstos ar raksturlomu tēlotājiem. Pagaidām Mārtiņam Počam šādu sniegumu neizdodas rādīt. Viņa tēlojumā Amo pietrūkst spilgtuma, pilnasinības, varbūt arī skaidrības, kāda katrā situācijā ir šī mistiskā matērija, kas brīžiem pasīvi vēro, brīžiem iejaucas norisēs.

Raito teksta plūdumu papildina režisora vieglā, tomēr ne vienkāršotā pieeja attiecību vizuālajam risinājumam, kārtējo reizi parādot Džilindžera māku pārliecinoši izstāstīt stāstu – šoreiz par mīlestību. Tas domāts ikvienam, kurš savu jūtu dzīvē maldās starp neatbildētiem jautājumiem.

Atsauksmes par izrādi

Atsauksmes par šo izrādi