Atpakaļ uz afišu

Hameleona rotaļas - Spanovska ballīte

Koncerts 2 daļās

 

Pirmizrāde: 2015. gada 10. jūnijs

 

No visa milzumlielā dziesmu daudzuma, ko savā teātra un koncertu dzīves laikā dziedājis aktieris Harijs Spanovskis, „Spanovska ballītes" veidotāji izvēlējušies tās, kas visvairāk uzrunā skatītājus un visbūtiskāk raksturo Hariju Spanovski. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ...

Pēc pēdējā koncerta - sezonas noslēguma balle!

 

Radošā grupa: Intars Rešetins, Artūrs Skrastiņš, Juris Vaivods, Mārtiņš Vilkārsis, Ilze Vītoliņa, Inga Krasovska

Piedalās: Olga Dreģe, Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ērika Eglija, Sarmīte Rubule, Vita Vārpiņa, Artūrs Skrastiņš, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Gints Andžāns, Lauris Dzelzītis

 

Mūziķi: bigbends „Mirāža"

Bez zvaigznēm neiztikt!

 

Brīvostas pārvalde

Gaismu mākslinieks - Ivars Tilčiks

Lomās


Viedokļi

26
jūn
2015
X

Skatuves hameleoni un pašironija

Līvija Dūmiņa //Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Dailes teātris sezonas izskaņā atcerējās 2013. gadā mirušo aktieri Hariju Spanovski, trīs vakarus aicinot uz viņam veltītajiem koncertiem Hameleona rotaļas – Spanovska ballīte.

Atšķirībā no Nacionālā teātra, kas ik gadu sezonu slēdz ar Skroderdienām Silmačos, Dailes teātrim šādas gadu gaitā koptas tradīcijas nav. Dailēnietim Harijam Spanovskim veltītais koncerts ļauj domāt, ka populārās mūzikas koncerti, kas ļauj izpausties daudzajām dziedošo aktieru balsīm un improvizācijas spējām, varētu kļūt par noturīgu Dailes teātra tradīciju. Pazīstamas melodijas un populāri aktieri ir spēks, kas savienojumā ar stāstu par kādu leģendu piepilda Lielo zāli. Kā liecina dzirdētās un teātra mājaslapā izlasāmās atsauksmes – skatītāji ir sajūsmā un saka: lūdzu, vēl!

Koncertu veidoja Intars Rešetins, Artūrs Skrastiņš, teātra muzikālās daļas vadītājs Juris Vaivods, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Inga Krasovska. To vadīja Lauris Dzelzītis un Artūrs Skrastiņš, par koncepcijas pamatu izmantojot jau Dailes teātra 2013. gada Paula Timrota veidotajā Vecgada koncertā kūrmājā pārbaudīto, kā arī Valmieras teātrī notiekošās Krodera balvas pasniegšanas ceremonijās (ko Artūrs Skrastiņš vada kopā ar Vili Daudziņu) pārbaudīto «par mums pašiem» ideju. Spanovska ballītē to balstīja ar pašironiju aizdarītā teātra aizkulišu atklāšana, dodot skatītājiem to, ko viņi vēlas, – apspēlējot teātra un privātās dzīves robežu izplūšanu, publiskos tēlus un skatītāju priekšstatus. Kā koncerta sākumā uzspēlēti pašironiski atzīmē vadītāji, aktieri var teātrī dzīvot, jo ar visu nepieciešamo ir nodrošināti. Jā, varbūt koncerta sākumā abu vadītāju parādīšanās apakšbiksēs kādam varētu šķist pārāk tiešs vai pat pašmērķīgs publiskās atkailināšanās pieteikums, taču, atpazīstot veļas gabalos izrādes Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu kostīmu detaļas, šī eksponēšanās iegūst īpašu nozīmi.

Koncertā līdz ar vadītājiem piedalījās aktieri Olga Dreģe, Ieva Segliņa, Ilze ĶuzuleSkrastiņa, Ērika Eglija, Sarmīte Rubule, Vita Vārpiņa, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Gints Andžāns. Uz skatuves muzikālo pavadījumu spēlēja bigbends Mirāža,dziesmu noskaņai atbilstošas video bildes nodrošināja Dace Jokste.

Lauris Dzelzītis un Artūrs Skrastiņš skatuves saimnieku un vakara vadītāju lomās, sarunājoties gan ar kolēģiem, gan publiku, dzīvojās kā zivis ūdenī – tā bija azartiska, asprātīga peldēšana starp scenārija akmeņiem improvizācijas jūrā, kas radīja neskaitāmus smieklu viļņus publikā. Dziesmu starpspēlēs parodējot TV sarunu raidījumus, viņi uz viesu dīvāniņa aicināja koncerta dalībniekus, uzdodot dažādus, tostarp dzeltenus, jautājumus. Šīs starpspēles tā vai citādi bija saistītas ar Hariju Spanovski. Piemēram, Gints Grāvelis dalījās makšķerēšanas stāstā, kurā galvenajā lomā bija viņa teātra krusttēvs Harijs Spanovskis. Savukārt Vitai Vārpiņai bija jāatbild uz jautājumu, ar kuru no koncerta vadītājiem dotos uz neapdzīvotu salu, un 10. jūnija vakarā viņa izvēlējās Dailes teātra direktoru, taču 12. jūnija koncertā atbilde bijusi tēmēta vakara vadītāju virzienā. Vita Vārpiņa bija Harija Spanovska partnere izrādē Grāfs Monte Kristo, un seksuālās enerģijas uzlādētā deja ar «šova zvaigzni» Gintu Grāveli, skanot Mersedesas dziesmai Ērikas Eglijas izpildījumā, izsauca skatītāju ovācijas.

Publikā smieklu vētru raisīja un par manu koncerta galveno jautrības brīdi kļuva trīs aktieru priekšnesumi – Ģirta Ķestera, Arta Robežnieka un Alda Siliņa izpildītās «pirmā kursa etīdes».

Kā liecina neoficiāla koncerta apmeklētāju aptauja, katru vakaru aktieriem doti citi uzdevumi, un var secināt, ka Laura Dzelzīša un Artūra Skrastiņa izdoma daudz neatpaliek no aktieru–izpildītāju veikuma. Ģirts Ķesteris gan rādīja klasiku – šķīlās no olas kā cālis, bet Artim Robežniekam tika dots uzdevums ar seju vien parādīt burkānu, kurš sajūt, ka tiek rīvēts. Alda Siliņa plastiskums brīnišķi uzpaudās, rādot baleta pedagogu, kurš, salietojies dažādas vielas, ķēra peli. Šie priekšnesumi pārspēja jebkuru beidzamajā laikā Dailes teātrī skatīto komēdiju, un trūkums bija tikai viens – par maz. Bet par tuvajiem Līgo svētkiem atgādināja neaizmirstamais skats no Jāņa Streiča filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā, kurā Olgas Dreģes Dagnija dusmās griež vīra kreklu, – pēc Artūra Skrastiņa lūguma tas tikpat sparīgi tika graizīts arī uz Dailes teātra skatuves.

Koncerta Hameleonu rotaļas – Spanovska ballīte veidotāji atzīmējuši, ka no visa lielā dziesmu daudzuma, ko savā teātra un koncertu dzīves laikā dziedājis aktieris Harijs Spanovskis, izvēlētas tās, kas visvairāk uzrunā skatītājus un visbūtiskāk raksturo Hariju Spanovski. Tās lielākoties bija Raimonda Paula dziesmas, tostarp Māras Zālītes Meža gulbju hiti. Harijs Spanovskis spēlēja Sīmani Zaķīti Ulda Marhilēviča un Māras Zālītes Tobāgo!, un no šīs muzikālās izrādes izskanēja sparīgās Sarmītes Rubules Lullas dziesma.

«No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ» – tādās emociju šūpās pagāja trīs koncerta stundas, jestriem meldiņiem mijoties ar asi smeldzīgām dziesmām, kā, piemēram, Raimonda Paula un Guntara Rača Vientulība Ginta Grāveļa izpildījumā pirmajā daļā un Māsa vientulība Ģirta Ķestera dziedājumā koncerta otrajā daļā.

Koncerta pieteikumā solītās zvaigznes tiešām bija pārsteigums, un 10. jūnijā uz skatuves kāpa Prāta vētra, nodziedot dziesmu Ardievu, meitenes! no Šveika. Harijs Spanovskis gan pirmajā Šveikā, gan Šveika jaunajās dēkās spēlēja vairākas lomas.

Koncerta nosaukumā iekļautā atsauce uz seriālu Hameleonu rotaļas (The Bold and the Beautiful), ko LTV demonstrēja 16 gadus un kur visu sēriju tekstu latviešu valodā ierunāja Harijs Spanovskis, ir norāde uz aktiera dabu un darbu, kas paredz pielāgošanos un pārvērtības. Koncertā bija iekļauts visai pagarš mūsu TV demonstrētās seriāla pēdējās sērijas fragmentu virknējums, kas lika skanēt Harija Spanovska neatkārtojamajai balsij. Tā skanēja arī koncerta izskaņā, aktieriem un zālei vienojoties kopkorī un dziedot programmiņā neierakstīto Raimonda Paula dziesmu ar Māras Zālītes vārdiem Trīs lietas, kas laikam jau nāk prātā pirmā, pieminot dziedošo aktieri Hariju Spanovski.

25
jūn
2015
X

Dailes teātra ģīmetne

Henrieta Verhoustinska //KDi

Pāragri mūžībā aizgājušajam aktierim Harijam Spanovskim veltītajā sezonas izskaņas koncertā Dailes teātra kolektīvs atklāj savas labākās īpašības

Kā aši nolaizīts vēss šampanieša burbulis uz saulē sakarsušām lūpām Dailes teātra sezonas noslēguma koncerts – Hameleona rotaļas – Spanovska ballīte – jau pazudis no teātra mājaslapas. Tomēr varenais Google izmet afišas ierakstu ar visiem skatītāju komentāriem, viens no tiem pauž: "Manuprāt, pats labākais sezonas veikums." Un, ja runā par Lielo zāli, emocionālās iekustināšanas un profesionālā līmeņa ziņā ar šo šķietamo nieku bez jebkādām pretenzijām uz kaut ko vairāk nekā "foršu vakaru", "kvalitatīvu izklaidi", šķiet, var sacensties tikai viesrežisora Aleksandra Morfova Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu.

Tas ir teātris

Ko īsti paveikusi Dailes teātra radošā komanda ar režisoru, aktieri Intaru Rešetinu un aktieri zvaigzni (bez ironijas) Artūru Skrastiņu priekšgalā? Viņi, pieminot savu 2013. gada rudenī pāragri aizgājušo kolēģi, dzirkstoša temperamenta un sarkastiskas humora izjūtas īpašnieku – par maz novērtēto, bet neapšaubāmi talantīgo aktieri Hariju Spanovski –, ir izveidojuši Dailes teātra portretu – tāda teātra, kurā vēlētos būt, strādāt un, citējot A. Skrastiņu, "labi pavadīt laiku kopā".

Sākot jau ar daudzlīmeņu skatuves iekārtojumu, kurā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis savietojis gan meijas, gan vēl vienu skatuvi, gan ekrānu ar sentimentāliem video (netrūkst arī Spanovska ilgstoši ierunātā seriāla Hameleonu rotaļas fragmenta) un klavieres maestro Raimondam Paulam, pavedinošajiem un reizē elegantajiem tērpiem Dailes aktrisēm, kurus veidojusi tērpu māksliniece Ilze Vītoliņa, šajā teātra "ģīmetnē" ir viss: muzikāli numuri, dejas, lipīgas dziesmas, artistiskas un līdz asarām smieklīgas etīdes un pāri visam – Dailes teātra skatuves personību šarms, harisma, kas pārklāj Latvijas lielāko skatītāju zāli līdzīgi specefektu dūmiem, par kuriem ironizē vakara vadītāji – ar ne mazāku humora izjūtu kā klāt neesošais (un tomēr esošais) Spanovskis apveltītie Artūrs Skrastiņš un Lauris Dzelzītis.

Apburošs alnis un citi

Teju pēc katra numura vadītāji nosēdina tā izpildītājus uz mīkstiem dīvāniņiem un uzdod jautājumus – it kā par Hariju Spanovski, bet patiesībā par viņiem pašiem, par teātri, no kura sezonas laikā viņi tik tiešām reti iziet ārā, pavadot šais sienās garas stundas no mēģinājuma līdz vakara izrādei. Katrā koncerta vakarā abi vadītāji formulē citus dažādas sarežģītības pakāpes etīžu uzdevumus kolēģiem – mans favorīts bija "apburošs, sevī iemīlējies alnis, kurš uz vientuļas meža takas satiek Ģirtu Ķesteri", kurš bija jātēlo... Ģirtam Ķesterim (turklāt izmantojot tikai seju). Katrā koncertā ir negaidīts pārsteigums. Pēdējā vakarā, gaidot par Lapčenoku pārtapušo Intaru Busuli, sagaidījām pašu Lapčenoku un miedzāmies – ir vai nav īstais? Un katrā koncertā tiek nodziedātas, nodejotas, izspēlētas 24 dziesmas – gan Harija Spanovska dziedātās, gan no izrādēm, kurās viņš spēlējis, – Jura Vaivoda aranžētas speciāli šim vakaram, konkrētam aktierim/ aktrisei, izpildītas kā maza izrāde, nevairoties no sentimenta, uzspēles, dramatisma un viegli atbrīvojoties no tā visa, kad numurs beidzas un sākas asprātību pingpongs ar vadītājiem. Bez šaubām, īpašu vērti visam šim vieglumam piešķir pašironija, spēja vilkt uz zoba gan sevi, gan kolēģus un grūti noslēpjamā mīlestība pret savu darbu.

Tāpēc šī bija izrāde, pēc kuras cēlos kājās aplaudēt bez kādas piespiešanās vai neērtības sajūtas, ar cieņu pret aktiera darbu, ar sajūsmu par to, kā šie gaistošā mirkļa burvji spēj ietekmēt cilvēka dzīvi – pat ja tikai uz vienu vakaru.

Atsauksmes par izrādi

Atsauksmes par šo izrādi