Atpakaļ uz afišu

Raimonds Staprāns

Gūsteknis pilī

 Dokumentāldrāma 9 ainās ar 1 starpbrīdi

Pirmizrāde: 2011. gada 15. novembris

Pagātni nevar atgriezt, bet var mēģināt izprast.

Līdz ar silto, saulaino pavasari 1940. gada 17. jūnijā Rīgas ielās parādās tanki ar sarkani krāsoto zvaigzni uz bruņu torņiem. Vēl paliek cerības, ka mūsu valsts ir patstāvīga, neatkarīga un brīva un tāda arī paliks. Bet ko var izdarīt mazā Latvija, kad iet bojā lielās Eiropas valstis? Vēstures gaita ir neapturama, un cilvēks tik ātri pierod pie važām.

„Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās," - cilvēks, kurš teicis šos katram latvietim zināmos vārdus, izolēts no ārējās pasaules un pilnīgi ignorēts, mīt Rīgas pilī. Viss ir jau iepriekš nolemts - kā izrāde, kā traģikomisks leļļu teātris.

 

 

Režisors - Kārlis Auškāps

Kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa

Mūzikas konsultants - Gundars Cauka (režisors)

Kustību konsultante - Laila Kirmuška

Gaismu mākslinieks - Normunds Alsiņš

Scenogrāfs - Māris Putniņš

Lomās

Juris Kalniņš (Kārlis Ulmanis)
Gints Grāvelis (Oskars Neimanis, pils komandants)
Juris Bartkevičs (Miervaldis Lūkins, prezidenta adjutants)
Pēteris Liepiņš (Jānis Rudums, prezidenta sekretārs)
Lauris Dzelzītis (Sergejs Maģers)
Pēteris Šogolovs (Višinska valdības ministru prezidents)
Pēteris Šogolovs (Sarkanarmijas virsnieks)

Viedokļi

25
nov
2011
X

Izrāde par mūsu stāju

Gundega Saulīte
//Latvijas Avīze

Raimonda Staprāna lugas „Gūsteknis pilī” iestudējums Dailes teātrī Kārļa Auškāpa režijā vienlīdz spēcīgi iedarbojas uz prātu un emocijām. Šīs lādiņš, ko saņemam no Mazās zāles skatuves visumā klusinātos toņos veidotās izrādes laikā, darbībai beidzoties, neļauj izlauzties spontāniem pateicības aplausiem, jo ekspolozija vēl nav notikusi. Tā notiks, kad prāta un jūtu diskusijā būs pienākusi atskārsme, ka teātrī esam saņēmuši kaut ko daudz nozīmīgāku par bezrūpīgi pavadītām vakara stundām. Izstāstot dramaturga piedāvāto dokumentālo stāstu par Kārļa Ulmaņa pēdējām stundām Rīgas pilī 1940. gada vasarā, izrādes veidotāji ne vien pārcilā senu notikumu faktus un varoņu rīcības argumentāciju, bet vistiešākā veidā rosina vēsturiskajos notikumos saskatīt analoģiju ar šībrīža Latvijas problēmām. Cik viegli, bez mazākās pretestības esam gatavi atdot savus dārgumus? Vai tas, par ko dažkārt izšķiramies, aizbildinoties ar mīļā miera saglabāšanu vai situācijas spaidiem, visdrīzāk tomēr nav reālpolitika, bet gan kapitulēšana sava personiskā gļēvuma un neizlēmības priekšā? Izrāde ir par stāju – valstsvīra, politiķa, pienākuma cilvēka, ikviena pavalstnieka stāju – brīdī, kad izšķiras mūsu vienīgās valsts liktenis. Tā soli pa solim piekāpjoties svešas varas, nepieņemamas ideoloģijas priekšā, itin nemanot esam nodevuši vissvarīgāko.

„Gūsteknis pilī” izceļas uz pašreizējā Dailes teātra bezzobainā izklaides piedāvājuma fona. Aktieru ansamblis, ko veido seši augstas klases profesionāļi, ir precīzs un lakonisks ārējā izteiksmē. Taču aktieru darba vērtība šoreiz ir ne tikai pašā tēlojumā, bet arī savas nepārprotamās pārliecības aizstāvībā, patriotiskās stājas apliecinājumā. Patiess prieks Dailes teātra aktierus atkal skatīt tik piepildītās, iekšēji uzlādētās lomās. Ja nu vienīgi Laurim Dzelzītim drošības pārrauga, pakalpiņa Maģera lomā būtu jāvairās no liekas „komiskošanas”, netiek spēlēta nekāda anekdote, bet gan uzskatu un pārliecību sadursme. Lai cik minimālas teksta un ārējās darbības iespējas dotas Ginta Grāveļa dedzīgajam pils komandantam Oskaram Neimanim, Jurim Bartkevičam prezidenta adjutanta Lūkina lomā vai Pēterim Liepiņam, kas atveido prezidenta sekretāru Rudumu, reglamentā noteiktā uzvedība ir tikai ārējā čaula, mums ļauts ieraudzīt arī citu slāni – līdz galam uzticīgo kalpošanu valstij un prezidentam, apjaušot situācijas bezizeju, tomēr zemapziņā gaidot kādu izlēmīgāku soli no prezidenta.

Kārlis Ulmanis Jura Kalniņa atveidā netiek nedz glorificēts, nedz degradēts. Arī tas ir izrādes panākums, jo nav ne mazākā pamata Ulmaņa aizstāvju un nopēlēju sadursmei. Viņa rīcība ir tik ļoti cilvēciskota, katra soļa pamatojums tik labi saredzams ik zālē sēdošajam. Tēla amplitūda ir no stalta vakarējā valstsvīra līdz sabrukušam, pazemotam cilvēkam, kas, apzinoties savu nolemtību, iet pretī bojā ejai. Viņa valsts ir zaudēta, valstsvīrs pats pārvērties par niecību, viņa tuvākie padotie arī nolemti iznīcībai. Juris Kalniņš pārliecina ar ārēju un iekšēju pārtapšanu, bet visvairāk ar elastīgu, niansētu attieksmi pret atveidojamo tēlu, ļaujot uztvert lomas traģikomiskās aprises.

Izrādes koptēlā būtiska ir leļļu teātra estētikas izmantošana. Aizķeroties aiz autora replikas, ka valstī valda „Kirhenšteina leļļu teātris”, režisors attīsta šo domu līdz leļļu teātra iespējām un estētikai. Šai teātra veidā, kā zināms, iespējams panākt plašāku vispārinājumu, atsevišķās detaļās sasniegt simbola ietilpību. Sadarbībā ar leļļu filmu mākslinieku Māri Putniņu, kurš veidojis scenogrāfiju un Ilzi Vītoliņu, kas veidojusi ne tikai kostīmus, bet arī lelles, ko vada Leļļu teātra aktieris Pēteris Šogolovs, uz skatuves ir iluzora leļļu pasaulīte, kurā Rīgas pils reizē kalpo par prezidenta rakstāmgaldu, tiek uzstumtas vēl dažādas ēkas. Savukārt pats Kirhenšteins un arī vēl citas personas izrādē darbojas lelles atveidā. Uz rakstāmgalda vispirms izvietotas figūriņas Latvijas armijas mundieros, tad tos nomaina sarkanarmieši. Kad lugas beigās Ulmanis dodas prom no Latvijas, figūriņām krīt galvas – skaidrs kā diena: liecinieki šiem notikumiem pilī nav vajadzīgi.

Piebilde par kostīmiem. Kārļa Ulmaņa garderobi māksliniece Ilze Vītoliņa izveidojusi ar labu gaumi un izpratni, taču grūti bija pieņemt Latvijas armijas virsnieku uniformas nepiemērota auduma un pavirša šuvuma dēļ.

Vērtējums:
Režija 4
Scenogrāfija 4
Mūzika 4
Aktierdarbs 4

10
nov
2011
X

Latvijas Radio arhīvā - saruna ar Raimondu Staprānu

Latvijas Radio arhīvā aicinām noklausīties 30. oktobra raidījumu "Kultūras Rondo" plkst. 11.05, kurā Ingvilda Strautmane sarunājas ar mākslinieku un dramaturgu (lugas "Gūsteknis pilī" autoru) Raimondu Staprānu!

http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/10/20111030.htm

8
nov
2011
X

Būs apskatāma izstāde „Juku laiks Eiropā”

Pirms Raimonda Staprāna dokumentāldrāmas „Gūsteknis pilī” izrādēm un to starpbrīžos pie Dailes teātra Mazās zāles varēs aplūkot izstādi „Juku laiks Eiropā”.

Dokumentāldrāmai „Gūsteknis pilī” sākot skatuves gaitas, radošajai komandai un Dailes teātrim šķita svarīgi piedāvāt iespēju skatītājiem iepazīties ar vēstures faktiem un materiāliem, kas liecina par to, kā un kāpēc pirms 70 gadiem beidza pastāvēt Latvijas pirmā brīvvalsts un tapa Latvijas PSR.

Pie Mazās zāles pirms izrādes un starpbrīdī varēs aplūkot ar Latvijas Kara un Okupācijas muzeju laipnu palīdzību veidotas planšetes – lugā aprakstīto norišu vēsturisko ilustrāciju. Šajā ekspozīcijā būs apskatāmi plašākai sabiedrībai mazāk pazīstami fotoattēli, arī viens no pēdējiem Kārļa Ulmaņa fotouzņēmumiem Latvijā. Materiālu atlasi konsultējis Kara muzeja starpkaru vēstures posma speciālists Kārlis Dambītis.

15. novembrī Dailes teātra Mazajā zālē notiks Raimonda Staprāna lugas „Gūsteknis pilī” iestudējuma pirmizrāde. Dokumentāldrāmu veido režisors Kārlis Auškāps.

Pagātni nevar atgriezt, bet var mēģināt izprast. Līdz ar silto, saulaino pavasari 1940. gada 17. jūnijā Rīgas ielās parādās tanki ar sarkani krāsoto zvaigzni uz bruņu torņiem. Vēl paliek cerības, kamūsu valsts ir patstāvīga, neatkarīga un brīva un tāda arī paliks. Bet ko var izdarīt mazā Latvija, kad iet bojā lielās Eiropas valstis? Vēstures gaita ir neapturama, un cilvēks tik ātri pierod pie važām. „Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās,” – cilvēks, kurš teicis šos katram latvietim zināmos vārdus, izolēts no ārējās pasaules un pilnīgi ignorēts, mīt Rīgas pilī. Viss ir jau iepriekš nolemts – kā izrāde, kā traģikomisks leļļu teātris.

Valsts un ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa lomā būs Juris Kalniņš, pārējās lomās iejutīsies Gints Grāvelis, Juris Bartkevičs, Pēteris Liepiņš, Lauris Dzelzītis un Pēteris Šogolovs.

Atsauksmes par izrādi

Atsauksmes par šo izrādi