Atpakaļ uz afišu

Sofokls

Antigone

Traģēdija. Rituāls 1 daļā

 

Pirmizrāde: 2013. gada 16. maijs

No sengrieķu valodas tulkojis Augusts Ģiezens

 

No senlaikiem līdz mūsu dienām saglabājies Sofokla izteikums - savās lugās viņš parāda ļaudis tādus, kādiem tiem būtu jābūt.

Sofokla tēli ir monumentāli un viengabalaini, bet dievi ir allaž taisnīgi. Antigones un Kreonta konflikts, Antigones ētiskais spēks un Kreonta pārstāvēto principu  pretspēks, sadursme starp rakstīto un nerakstīto likumu - traģēdijas mitoloģiskais ietērps ir plīvurs, zem kura slēpjas mūsu bailes, ciešanas, negods un sapņi.

Laiks, kad sengrieķu traģēdijas klasiķis rakstīja savus darbus, bija trauksmains. Tāds tas ir arī tagad. Pēc režisora ieceres, izrādes darbība notiek 2033. gadā pēc kārtējiem lokālajiem kariem. Varbūt ir pienācis laiks atkal atcerēties piemirstos antīkās pasaules vēstījumus?

 

Izrādē tiek izmantoti dūmu efekti!

 

Aleksejam Peguševam - nominācija Spēlmaņu nakts 2012/2013 balvai Gada mūzikas autors

 

http://zinas.latvijasradio.lv/lv/kultura/izrade-antigone-runas-par-musdienu-globalam-problemam.a56541/

http://www.ltv.lv/lv/video/dailes-teatra-kamerzale-sofokla-tragjedijas-antigone-pirmizrade.a14908/

http://www.diena.lv/kd/kulturas-tv/kuzule-skrastina-man-antigone-patik-ar-savu-uzdrikstesanos-sacelties-pret-varu-14008322

Režisors - Mihails Gruzdovs

Kustību konsultante - Inga Raudinga

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks - Leonards Laganovskis

Komponists - Aleksejs Peguševs

Gaismu māksliniece - Māra Vaļikova

Lomās

Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Antigone)
Ieva Segliņa (Ismēne)
Juris Žagars (Kreonts)
Vita Vārpiņa (Eiridīke)
Artūrs Dīcis (Haimons)
Jānis Paukštello vai Aivars Siliņš (Teiresijs)
Pēteris Galviņš (Sargs)

Viedokļi

19
jūl
2013
X

Teātru ābolu ķocis. Melodeklamācija, bet dzīva

Henrieta Verhoustinska ****
Mihaila Gruzdova interesantākā šīs sezonas izrāde, kurā varas un brīvas personības mūžsenās attiecības ietērptas intriģējošā formā: režisors mēģinājis restaurēt antīkā grieķu teātra melodeklamāciju, ko aktieri (gluži dabiski) mēģina piepildīt ar dzīvu, emocionālu saturu. Viskonsekventāk tas izdevies Ilzes Ķuzules Antigonei, kura ne vien brīnišķīgi tiek galā ar komplicētajām balss modulācijām, bet piešķir savai pozitīvajai varonei (jo brīva cilvēka simbols) arī tādus pretrunīgus vaibstus kā lepnība, arogance un godkāre. Juris Žagars, varbūt dažbrīd par daudz ļaudamies diktatora Kreonta – negatīvā varoņa – raksturošanai, izrādās, lieliski dzied un ar neierasto runas veidu tiek galā pat ļoti labi, ļaujot savam personāžam lūzt pēc dēla nāves. Ieva Segliņa Antigones māsas un Artūrs Dīcis Kreonta dēla lomā ievieš vairāk "psiholoģijas", nekā, iespējams, vajadzētu, it kā uzsverot, ka nosacītā izteiksme ir tāda kā etiķetes prasība, kas ir mokošā pretrunā ar iekšējiem pārdzīvojumiem. Taču vispaliekošākais ir "skaņu celiņš": monumentāla, iespaidīga Alekseja Peguševa oriģinālmūzika, īpaši uzrunājoša kora dziedājumos, liekot vēlēties, lai četru vīru koris – antīkās traģēdijas likteņa iemiesotājs – būtu klāt ne tikai ierakstā, bet arī uz skatuves un lai aktieri dziedātu dzīvajā.

Maija Svarinska ***
Izrāde jāredz. Formas un stila dēļ. Režisors Mihails Gruzdovs ir izdomājis ko jaunu, precīzāk – vecum veco, proti, antīkā dramaturga Sofokla lugu spēlēt atbilstīgi tā laika teātra tradīcijām. Sanāk. Aktieru darbs fascinē. Deklamācijas maniere ir apgūta, manuprāt, perfekti, brīžiem šķiet, ka skanošais vārds ir teju vai sataustāms. Iespaidu spēcina it kā no teksta jēgas dzimušās ķermeņa kustības (Inga Raudiņa). Skaties un domā, kāpēc gan neizmēģināt arī koturnas. Varbūt nudien tā aizmirstā teātra aizmirstais kliedziens spēj pamodināt mūsdienu pompozo pasauli? It sevišķi, kad spēlē Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Antigone), Dieva dota aktrise, vai Juris Žagars (Kreonts), viens no mūsu gudrākajiem aktieriem, vai Ieva Segliņa (Ismēne), kura ar pārliecinošu sīkstumu urbjas savā profesijā, un kad... skan apbrīnojamā Alekseja Peguševa mūzika. Jā, skaists ietērps (scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Leonards Laganovskis). Zem tā, kā noprotu, ir domāts skatītājam ieraudzīt savas bailes, savas ciešanas un ilgas, kas raujas uz āru un sauc, lūdz būt saklausītām. Nekā, jo kliedziena nav. Režisora kliedziena.

Atsauksmes par izrādi

Atsauksmes par šo izrādi