Atpakaļ uz sadaļu Cilvēki

Jānis Paukštello

Dzimis 1951.gada 26.martā Jaunpiebalgā.


Mācījies Jaunpiebalgas vidusskolā, Palsmanes internātskolā, Murjāņu sporta internātskolā. 1969. gadā iestājies LVU Ekonomikas fakultātē, nedaudz vēlāk arī Rīgas kinostudijas Tautas kinoaktieru studijā. 1970. gadā iesaukts obligātajā karadienestā. Pēc atgriešanās 1972. gadā iestājies Dailes teātra V studijā, kura mācības bija sākusi 1971. gadā, un divarpus gados to beidzis, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu (1974).  


Dailes teātrī no 1972./73.g. sezonas.


Lomas:


Vecgada koncerts "Silta sirds" (2016), Jakovs Mihailovičs Anosovs (A.Kuprina "Granātu krāsas aproce", 2016), Lompārs (K.Rogas "Skudru sprints", 2014),  Teiresijs (Sofokla „Antigone", 2013), Čigāns / Kungs / tauta (K.Lāča, J.Elsberga, E.Mamajas „Oņegins", 2013), Buķis / Baltās mājas saimnieks / Muižas kungs (A.Upīša "Sūnu ciema zēni", 2012), Klumpočs (Ā.Alunāna "Džons Neilands", 2012), piedalās R.Paula ceremonijorķestra programmā „Miers un bērziņš!" (2012), (Monteki (V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012), Aktieris (G.Caukas "Vīrietis Smiļģis", 2011), Parīzes Latviešu biedrības nama direktors Alēns Deletons (I.Šlāpina, R.Paula "Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ", 2011), Ābrams (R.Blaumaņa "Zagļi", 2011), jubilejas koncertizrādē „Tintē, bet balts" (2011), Teodors Seskis (J.Lūsēna, E.Zirņa "Ceplis", 2010), Melvils (F.Šillera "Marija Stjuarte", 2010), Brālis Spēks (M.Bulgakova "Versaļas kods", 2010), Pastnieks (M.Bogavacas "Ka tavu tēti!", 2010), Viktors Čermlēņi (I.Erkēņa "Kis kis - ņau ņau", 2009), Lū, Deivijs, Džerijs (N.Fostera "Kad citi jau guļ'", 2009), piedalās Jāņa Petera jubilejas izrādē „Nakts pēc tautasdziesmas" (2009), Mācītājs (M.Zālītes, U.Marhilēviča "Priekules Ikars", 2009), Ģenerālis (F.Dostojevska "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi", 2009), Rūķis ("Zirņu vakara gaidās", 2008), Roko (P.Rozenfelda "Lodes pār Brodveju", 2008), Roberts Šusters (T.Bernharda "Varoņu laukums", 2008), Karalis Ignācijs (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007), Dovres vecis (M.Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007), Pārsons un Kaseles-Felšteinas lielhercogs (R.Paula, J.Petera "Cits Šerloks Holmss", 2006), Ignācijs Kozdroņs (S.I.Vitkēviča "Spoka sonāte", 2005), Ērce (R.Paula, M.Zālītes "Meža gulbji", 2005), Pirmais (Ž.K.Grambēra "Netīrā veļa", 2005), Lielais Burvis Ozs (V.Pūces, P.Brūvera „Burvis no Oza zemes", 2004), Hermanis (M.Zālītes "Zemes nodoklis", 2003), kopā ar pārējiem „Mūžīgā unisona" dalībniekiem piedalījās I.Ziedoņa dzejas koncertizrādē „Attīstību veicinās cilvēki, kas sveicinās" (2003), H.K.Andersens (J.Lūsēna, N.Beļskia, D.Micānes-Zālītes "Īkstīte", 2003), Kuzovkins (I.Turgeņeva "Liekēdis", 2002), Vilis Olektiņš (M.Zālītes, U.Marhilēviča "Tobāgo!", 2001 - šajā lomā viesojies XIV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētkos Sanfrancikso latviešu Mazā teātra izrādē), Klifs (A.Eikborna „Mazs ģimenes bizness", 2001), Falstafs (M.Zīverta "Āksts", 2000), Roberts, saukts Robinsons (R.Mežavilkas "Dzeltenais eņģelis...", 2000), Zigurds (J.Skopa „Klāra šurp vairs neatlidos", 2000), 4.gans, 5.karavīrs (K.Orfa „Mistērijas", 1999), Haincs (D.Frīmena „Pilna gulta ārzemnieku", 1998), Kriminālinspektors Porterhauss (R.Kūnija „Glābjas, kas var!", 1998), Jepihodovs (A.Čehova "Ķiršu dārzs", 1998), Fransuā (F.Vebēra "Viesības idiotiem", 1997), Fredijs (R.Tomā "Fredijs", 1997), Džonatans Džeremijs Pīčems (B.Brehta, K.Veila "Trīsgrašu opera", 1997), Ničas kungs (N.Makjavelli „Mandragora", 1997), Karalis (J.Švarca „Pelnrušķīte", 1996), Karls Gerhards (G.Gravstrēma "Zāra Leandere", 1996), Obēns (Ž.Feido "Dāmu šuvējs", 1996), Mišo (E.Zolā "Terēza Rakēna", 1996), Ērce (M.Zālītes, R.Paula "Meža gulbji", 1995), Martīns u.c. (G.G.Markesa "Isabelas monologs, nolūkojoties uz lietavām Makondo pilsētiņā", 1995), Libēns (Moljēra "Žoržs Dandēns", 1995), Vīskrelis (R.Blaumaņa "Ugunī", 1994), Kamils Šandebīzs (Ž.Feido "Pie galantās vāverītes", 1994), Ādolfs (A.Strindberga "Kreditori", 1994), Msjē Papijons (E.Jonesko "Degunradzis", 1994), Bundzinieks Rusters (S.Lāgerlēvas "Gēsta Berlings", 1993), Tedijs Brūsters (Dž.Keselringa "Arsēns un vecas mežģīnes", 1993), Maiks (B.Frīla "Dejas Lūnasas svētkos", 1993), Lords Vindermīrs (O.Vailda "Lēdijas Vindermīras vēdeklis", 1992), Johanness Rosmerss (H.Ibsena "Rosmersholma", 1992), Blondīns (A.Alegrijas "Pāri Niagārai", 1991), Lionardo (A.Eglīša "Galma gleznotājs", 1991), Argords Rīta (A.Eglīša „Jolanta Durbe", 1991), Antiņš (Raiņa "Zelta zirgs", 1990), Salarino (V.Šekspīra "Venēcijas tirgotājs", 1989), Lamberts (A.Eglīša "Kazanovas mētelis", 1989), Vecākais dēls (K.Abes "Draugi", 1988), Kiko (A.Kasonas "Rītausmas dāma", 1988), Ērihs (Ē.Kestnera "Lidojošā klase", 1988), piedalījās A.Čaka dzejas izrādē "Mūžības skartie" (1987), Kurts (A.Strindberga "Nāves deja", 1987), Valdnieka sāncensis (R.Tagores "Tumšā mitekļa valdnieks", 1986), Izmeklētājs, Redaktors (A.Kozlovska „Kam vajadzīgs efekts?", 1986), Vilks (M.Zālītes "Tiesa", 1985), Matvejs (A.Dudareva "Ierindnieki", 1984), Bārddzinis (M.Servantesa "Dons Kihots", 1984), Abutalips Kutibajevs (Č.Aitmatova "Un garāka par mūžu diena ilgst", 1984), Mikus (R.Blaumaņa "Pazudušais dēls", 1983), Tiltils (M.Māterlinka "Zilais putns", 1982), Upmans (Ā.Alunāna "Džons Neilands", 1982), Jāzeps (Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi", 1981), Agris (P.Putniņa "Uzticības saldā nasta", 1981), Lords Hastings (F.Bruknera „Elizabete, Anglijas karaliene", 1980), ansambļa skatos (M.Šatrova „Zili zirgi sarkanā pļavā", 1980), ansambļa skatos (A.Konana Doila „Šerloks Holmss", 1979), Šindins (A.Gelmana "Mēs, apakšā parakstījušies", 1979), Tamazs (A.Čhaidzes "Brīvais temats", 1978), Miķelis (Ā.Geikina „Putenī", 1978), Knauķis (V.Šekspīra "Sapnis vasaras naktī", 1978), piedalījās Dailes teātra jaunās ēkas atklāšanas uzvedumā „... Visu savu mūžu..." (1977), Džo Ferone (N.E.Baiera "Incidents", 1976), Viesmīlis (E.Štritmatera „Bišu Ole", 1975), Zemnieks (H.Ibsena „Brands" 1975), intermēdijās (R.B.Šeridana „Atjautīgā aukle", 1974), Trūdiņš (A.Dripes „Pēdējā barjera", DT V studijas diplomdarbs, 1974), Milicis, Pastulbs puisis (L.Žuhovicka „Orfejs", - DT V studijas diplomdarbs, 1974), Ģeņģeru puisis (R.Blaumaņa „Īsa pamācība mīlēšanā", 1973), Korī (Ž.Anuija „Antigone" - DT V studijas mācību izrāde, 1973), Vēstnesis (V.Šekspīra „Ričards III", 1972), Puisis (G.Priedes „Otīlija un viņas bērnubērni", 1972). Piedalījies daudzos Dailes teātra Teātra dienas un Ziemassvētku koncertos, kopš 1998. gada koncertē kopā ar Raimondu Paulu un Hariju Spanovski. Kopā ar Ivaru Kalniņu, Andri Bērziņu un Vari Vētru dibinājis Dailes teātra aktieru vokālo ansambli „Mūžīgais unisons" (pirmais koncerts notika 1978. gada 8. martā - Sieviešu dienas pasākumā, nosaukumu jaunizveidotajam ansamblim, uzsākot ar viņiem sadarbību, devis Raimonds Pauls).      


Lomas citos teātros:


Jaunajā Rīgas teātrī: Kamals (A.Stinga „Dārznieks Kamals", rež. Dž.Dž.Džilindžers, 2006), Opis (I.Ābeles „Tumšie brieži", rež. V.Kairišs, 2001).


Valmieras Drāmas teātrī: Dakteris Lūsis (Ā.Alunāna „Sādžu dakteris", rež. V.Brasla, 2004).


Teātrī „Skatuve": Loma (J.Foses „Vārds", rež. A.Eižvertiņa, 2001), Doktors Fausts (K.D.Grabes „Dons Huans un Fausts", rež. A.Eižvertiņa, 1995) u.c.


Kinolomas:


Mācītājs („Rūdolfa mantojums", rež. J.Streičs, 2010), Ormanis un autovadītājs (īsmetrāžas filmā „Vienīgā fotogrāfija", rež. B.Eglīte, 2008), Kārlis („Augstuma robeža", rež. U.Celma, 2005), Vectēvs („Ūdensbumba resnajam runcim", rež. V.Brasla, 2004), Mācītājs („Pa ceļam aizejot", rež. V.Kairišs, 2001), („Vecās pagastmājas mistērija", rež. J.Streičs, 2000), Jānis („Likteņdzirnas", rež. J.Streičs, 1997), Loma („Figūras", rež. I.Brūvele, 1994), Gusts („Vilkaču mājas mantiniece", rež., G.Cilinskis, 1993), Tēvs („Ziemassvētku jampadracis", rež. V.Brasla, 1993), epizodē („Zemes pasažieri", rež. G.Lukšs, Lietuva, 1992), Godārs („De Granšānu ģimenes noslēpumi", rež. A.Neretniece, 1992), Tēvs („Cilvēka bērns", rež. J.Streičs, 1991), Oļiņš ("Mērnieku laiki", rež. V.Brasla, 1991), lomas U.Celmas filmās „Krustceles" (1990), „Ārpus" (1989), epizodē („Apvedceļš", rež. Ē.Lācis, 1987), Vitolds („Aizaugušā grāvī viegli krist", rež. J.Streičs, 1986), Lakizo („Apbraucamais ceļš", rež. Ē.Lācis, 1986), Ansis („Vajadzīga soliste", rež. G.Zemels, 1984), Lejiņš („Šāviens mežā", rež. R.Piks, 1983), Ezeriņš („Svešās kaislības", rež. J.Streičs, 1983), Viljams („Vladivostoka 18", rež. F.Gavrilovs, Krievija, 1982), Tenis („Laikmetu griežos", rež. G.Piesis, 1981), Vācu virsnieks („Gaidot pulkvedi Šaliginu", rež. T.Zolojevs, Krievija, 1981), Oļģerts („Trīs minūšu lidojums", rež. Dz.Ritenberga, 1979), Filips Veids („Nāve zem buras", rež. A.Neretniece, 1976), Arvīds Lasmanis („Mans draugs - nenopietns cilvēks", rež. Jānis Streičs, 1975), Raibais („Pilsētas atslēgas", rež. I.Krenbergs, 1973) u.c.       


Lomas TV:


Loma (Krievijas TV seriālā „Apgabala drāmas teātris", rež. V.Ščegoļkovs, 2011), Vācu lidotājs (Krievijas TV seriālā „Valsts robeža. 1941. gads", rež. V.Ņikiforovs, 1986), Sergejs (TV spēlfilmā „Aizmirstās lietas", rež. V.Ramāne, 1982), Kapteinis Trautons (TV spēlfilmā „Gaidiet „Džonu Graftonu"", rež. A.Rozenbergs, 1979), Bennijs Skake (TV spēlfilmā „Nepabeigtās vakariņas", rež. J.Streičs, 1979), Anšlavs (TV spēlfilmā „Lielā Jaungada nakts", rež. A.Neretniece, 1978), Vents (Raiņa „Krauklīša" TV iestudējumā, rež. K.Auškāps, 1986), Puisis (M.Salnājas „Baltais bērzs" TV iestudējumā, rež. Ž.Jurjāne, 1969) u.c.


Piedalījies daudzos radioteātra iestudējumos un dzejas lasījumos. 2012. gadā piedalījies Jura Kulakova oratorijas „Sarkanais vilciens" atskaņojumā Dzelzceļa muzejā.


Apbalvojumi:


Balva par labāko otrā plāna lomu Baltijas teātru festivālā Panevēžā (Dovres vecis, M.Zālītes „Pērs Gints nav mājās", 2008), Nacionālā kinobalva „Lielais Kristaps" par labāko otrā plāna lomu filmā „Augstuma robeža" (2005), Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (izrāde „Mūžības skartie", 1989). Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1987). Ar Raimonda Paula dziesmu „Cielaviņa" kļuvis par Latvijas radio „Mikrofona" redakcijas dziesmu aptaujas laureātu (1982). Pāvela Korčagina prēmijas laureāts, Vissavienības jauno aktieru konkursa uzvarētājs (par lomu filmā „Mans draugs - nenopietns cilvēks", 1977).


2011.gadā izdevniecība „Jumava" laidusi klajā Līgas Blauas grāmatu „Jānis Paukštello. Tintē, bet balts".


 


http://nra.lv/kultura/personibas/169891-janis-paukstello-labak-neka-bus-jau-nebus.htm


 


Aktuālās izrādes

4
apr
ot
Granātu krāsas aproce Granātu krāsas aproce
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
19:00 1h 40min Mazā zāle EUR 16.00 Pirkt
9
apr
sv
Ērtas dzīvošanas mirklīši Ērtas dzīvošanas mirklīši
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
15:00 1h 30min Mazā zāle EUR 16.00 Pirkt
< 10 biļetes
23
apr
sv
Ērtas dzīvošanas mirklīši Ērtas dzīvošanas mirklīši
Viesizrāde Krustpils kultūras namā
16:00 1h 30min Mazā zāle EUR 16.00 Pirkt
9
mai
ot
Ērtas dzīvošanas mirklīši Ērtas dzīvošanas mirklīši
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
19:00 1h 30min Mazā zāle EUR 16.00 Pirkt
13
mai
se
Granātu krāsas aproce Granātu krāsas aproce
Pensionāriem un invalīdiem - 50% atlaide!
18:00 1h 40min Mazā zāle EUR 16.00 Pirkt

Publikācijas

13
dec
2011
X

Izdota grāmata "Jānis Paukštello. Tintē, bet balts"

Izdevniecība “Jumava” laidusi klajā žurnālistes Līgas Blauas grāmatu par Dailes teātra aktieri Jāni Paukštello “Jānis Paukštello. Tintē, bet balts”, kurā aprakstīti mākslinieka dzīves līkloči no bērnības līdz pat šodienai. Grāmata būs pieejama grāmatnīcās visā Latvijā.

Līgas Blauas ceturtā grāmata ir par Jāni Paukštello. Aktieri, kurš uzrunā izrādēs, dziesmās kinofilmās, kas kļuvušas par latviešu kino klasiku. Cilvēku, kurš pirmo reizi ir tik atklāts – par dzīvi uz skatuves, par ģimeni, draugiem un partneriem, par dzīves krustcelēm, kurās bijis jāizvēlas... Patiesi un atklāti.

Grāmatā tās varonis autorei izstāstījis savu dzīves gājumu no bērnības līdz pat apaļajai jubilejai un šodienai. Grāmatā notikumi sadalīti nodaļās, tādējādi katrai dots īpašs nosaukums – Savrupa dzīve barā, Pusstops un kortelītis, Smiļģa māja, Nenopietnais cilvēks, Mūžīgais unisons, Dēli. Grāmata papildināta ar ļoti bagātu foto materiālu gan no teātra un kino, gan personīgiem arhīviem.

“Tā sajūta, ka ir bišķi dzīvots, manī ir. Tas ir labi, ka mēs šajās sarunās satikāmies. Man tās lietas bija jānorunā no sevis nost.” ― par grāmatu raksta tās varonis Jānis Paukštello.

Līga Blaua: “Nosaukumu grāmatai par Dailes teātra aktieri Jāni Paukštello aizņēmos no viņa sešdesmitās jubilejas programmas. Jānis tajā runāja sev tuvo Imantu Ziedoni, un šie ir Ziedoņa vārdi, kas precīzi izsaka Paukštello sešdesmit gadu gājumu šajā pasaulē.”