Dailes teātra ziņas

11
dec
2018

Dailes teātrī iestudēta izrāde bērniem “Niķa un Riķa stiķi” – režisora Kārļa Auškāpa atvadu sveiciens

10.decembrī mūžība devies režisors Kārlis Auškāps. 12.decembrī Dailes ...

11
dec
2018
X

Dailes teātrī iestudēta izrāde bērniem “Niķa un Riķa stiķi” – režisora Kārļa Auškāpa atvadu sveiciens

10.decembrī mūžība devies režisors Kārlis Auškāps. 12.decembrī Dailes teātra Mazajā zālē notiks pirmizrāde rūķu spēlēm 2 daļās “Niķa un Riķa stiķi”, kas kļuvusi par režisora pēdējo izrādi. Kārlis Auškāps veidoja arī dramatizējumu pēc Ērika Kūļa darbu motīviem.

Šodien gandrīz neviens vairs netic, ka rūķi ir. Un, ja neskatās vērīgi, tos var arī nekad neieraudzīt. Bet viņi ir, turklāt ļoti spējīgi. Viņi spēj ieslodzīt istabā vēju, savākt maisā bailes, atklāt savas ēnas puses, četru minūšu laikā izmētāt visas mantas, piecu minūšu laikā iedzīt izmisumā vecākus, no kartona kastes uzbūvēt kosmisko raķeti, izēst veselu kasti saldējuma un saslimt, neganti lēkāt trakulīgas mūzikas pavadībā – lūk, spējas, kas piemīt vidējam rūķim. Runā, ka kādreiz tādas esot piemitušas arī cilvēku bērniem.

Vēl runā, ka, ja cilvēks pats vai viņa bērns gana ilgi skatās uz rūķu bērnu, tad viņš sāk just tādu kā urdīgu sajūtu, ka dzīve ir izdevusies. Bet varbūt tas ir tikai izrunāts.

Stāsts par rūķu dzīvi mīļiem maziņiem, nebēdnīgiem vidējiem un prātīgiem lieliem skatītājiem pirmsskolas un skolas sākuma vecumā.

Izrādē spēlē aktieri Ivars Auziņš (Tēvs), Dārta Daneviča (Mamma), Artūrs Dīcis (Niķis), Mārtiņš Počs (Riķis), Dainis Gaidelis (Rūķu zinātnieks), Anete Krasovska (Būķīte), Ieva Florence (Nūķīte), Kaspars Zāle (Mūķis) un Niklāvs Kurpnieks (Zūķis).
Iestudējuma scenogrāfs ir Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece un kustību režisore – Anta Priedīte, gaismu mākslinieks – Harijs Zālītis, bet mūziku komponējis Juris Kaukulis.

11
dec
2017

Mūžībā aizgājis režisors Kārlis Auškāps

10.decembrī mūžībā aizgājis Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps (1947-2017 ...

11
dec
2017
X

Mūžībā aizgājis režisors Kārlis Auškāps

10.decembrī mūžībā aizgājis Dailes teātra režisors Kārlis Auškāps (1947-2017).

Kārlis Auškāps ir viens no sešiem galvenajiem balstiem, uz kuriem no teātra dibināšanas brīža balstījies Dailes teātris – viens no teātra mākslinieciskajiem vadītājiem, tā virzības, ideju, estētikas un atmosfēras radītājiem – spilgta personība teātra mākslinieciskās būtības pārmantojamības ceļā. Neatņemama personība tajā radošo dižgaru virknē, kuri vadījuši teātri un noteikuši tā seju, spējot piešķirt savām radītajām izrādēm ne ar ko nesajaucamus, īpašus vaibstus. Interpretējot, ienesot savu skatījumu un izpratni, tomēr ne mirkli neapslāpējot Dailes teātra liesmu un turoties pie tā jau sākotnēji uzstādītā vadmoto – “Skaidrība. Vienkāršība. Kaislība”. Kārlis Auškāps vadīja teātri no 1987. līdz 2002.gadam. Viņš bija tas, kuru Dailes teātrī ieveda viņa skolotājs Arnolds Liniņš, un viņš bija tas, kurš savukārt Dailes teātrī ieveda tagadējo māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru. Vēl joprojām Dailes teātra aktieru kodolu veido Kārļa Auškāpa izvēlētie un arī izaudzinātie aktieri, liecinot par režisora spēju ieraudzīt un atpazīt patiesus talantus.

Tie, kuri mīl Kārli Auškāpu kā aktieri, atcerēsies viņa Viļņu Jāni Blaumaņa “Īsā pamācībā mīlēšanā”, Fogtu Ibsena “Brandā” vai Trigorinu Čehova “Kaijā”. Tie, kuri Kārli Auškāpu ciena kā režisoru, nekad neaizmirsīs viņa radītās leģendārās izrādes: “Sapnis vasaras naktī”, “Šerloks Holmss”, “Džons Neilands”, “Mūžības skartie”, “Kazanovas mētelis”, “Četras dienas jūnijā”, “Kad mēs, mirušie, mostamies”, “Romeo un Džuljeta”, “Šveiks” un daudzas citas. Tie, kuri Kārli Auškāpu augsti vērtē kā cilvēku, turēs mīļā piemiņā viņa labsirdību, tiešumu, godīgumu un humora izjūtu. Tie, kuri Kārli Auškāpu sauc par savu skolotāju, atcerēsies viņa plašās profesionālās zināšanas un teātra valodas izjūtu.

Dailes teātrī Kārlis Auškāps ir pavadījis visu savu radošo aktiera un režisora dzīvi – kopš 1971.gada. Arī viņa mūžs beidzies, strādājot Dailes teātrī, – rīt, 12.decembrī, pirmizrādi piedzīvos Kārļa Auškāpa atvadu sveiciens saviem skatītājiem – izrāde bērniem “Niķa un Riķa stiķi”.

Dailes teātris izsaka dziļu līdzjūtību Kārļa Auškāpa piederīgajiem, draugiem un visiem viņa talanta cienītājiem.

Dailes teātra kolektīva vārdā – teātra literārā padomniece Evita Mamaja

Kārļa Auškāpa izvadīšana notiks sestdien, 16.decembrī:
plkst. 11.00-13.00 atvadīšanās un izvadīšanas dievkalpojums Āgenskalna baptistu baznīcā, Mārupes ielā 14
plkst. 14.00 apbedīšana I Meža kapos

8
dec
2017

Režisore Laura Groza-Ķibere iestudē izrādi “Jeruzaleme”

Režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātra Lielajā zālē iestudē Džeza Batervērta ...

8
dec
2017
X

Režisore Laura Groza-Ķibere iestudē izrādi “Jeruzaleme”

Režisore Laura Groza-Ķibere Dailes teātra Lielajā zālē iestudē Džeza Batervērta cilvēka drāmu “Jeruzaleme” – pirmizrāde paredzēta 26.janvārī.

Džonijs Bairons ir ekscentrisks dzīves baudītājs un neticamu, fantastisku stāstu stāstītājs. Reiz viņš bijis nevaldāms un, pēc paša teiktā, vēl joprojām daudzās jomās nav pārspēts. Reiz visi vīrieši viņu apbrīnojuši un neviena sieviete nav spējusi pretoties viņa šarmam. Arī tagad, vietējā lauku gadatirgus dienas rītā, Džonijs ir pieprasīts vīrietis, kurš nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu. Visi no viņa kaut ko grib. Vietējās varas autoritātes grib padzīt viņu no meža midzeņa, viņa dēls grib, lai tētis beidzot aizved viņu uz gadatirgu, kāds tēvs grib ar viņu nopietni izrēķināties, un vesels bars dažādu – bieži nepilngadīgu – sabiedroto grib viņa neizsmeļamos narkotiku un alkohola krājumus. Pusaudži un dzīvei nepiemērotie, kuri nevēlas vai nespēj pieaugt, pulcējas ap Džoniju. Alkas pēc pirmatnējas mežonības un nepakļaušanās sistēmai atdzīvojas Džonija pārgalvīgi piedauzīgajos un satraucoši aizraujošajos stāstos par senatnes idealizēto mītisko pasauli – tādu pasauli, kurā mājo milži, kas šobrīd nevienam vairs nav vajadzīgi. Bet varbūt kaut kas no Džonija ērmīgajiem stāstiem tomēr varētu izrādīties patiesība?

Džonija Bairona lomā būs Juris Žagars. Pārējās lomas atveidos Lauris Dzelzītis (Rudais), Dainis Grūbe (Lī), Lauris Subatnieks (Deivijs), Ērika Eglija (Pī), Anta Aizupe (Tanja), Gints Grāvelis (Veslijs), Pēteris Liepiņš (Profesors), Kristīne Nevarauska (Dona), Indra Briķe (Mis Foseta), Intars Rešetins (Misters Pārsonss), Anete Krasovska (Fedra), Raivis Vidzis (Trojs), DJ Raitis (DJ), Sergejs Fjodorovs (Bils) un Teodors Timrots vai Mārtiņš Bikše (Mārkijs).

Režisore Laura Groza-Ķibere radošajā komandā strādā kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku, komponistu Kārli Auzānu, video mākslinieku -8, kustību konsultantu Sergeju Fjodorovu, muzikālā noformējuma autoru DJ Raiti un gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu. Lugu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.

Ielādēt vēl